Kas ir agnosticisms?

Jautājums: Kas ir agnosticisms?

Atbilde: Agnosticisms ir uzskats par to, ka Dieva esamību nav iespējams izzināt vai pierādīt. Vārds ‘’agnostisks’’ pats par sevi nozīmē ‘’bez zināšanām.’’ Agnosticisms ir vairāk godīga forma attiecībā uz ateismu. Ateisti uzstāj, ka Dievs neeksistē – nepierādama pozīcija. Agnosticisms argumentē par to, ka Dieva esamība nav nedz pierādāma, nedz noliedzama; par to, ka nav iespējams pierādīt Dieva ne eksistenci. Šinī jautājumā Agnosticisma piekritējiem ir taisnība. Empīriski (uz pieredzi pamatots) Dieva esamība nav ne pierādāma, ne noliedzama.

Bībele saka, ka mums caur ticību jāpieņem tas, ka Dievs eksistē. Eb.11:6 saka, ka: ‘’Bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē atmaksā.’’ Dievs ir gars (Jņ.ev.4:24), kā sakarā Viņš nav redzams vai aptaustāms. Ja vien Dievs neatklāj Sevi, Viņš nav pieejams mūsu apziņai un saprātam (Rom.1:20). Bībele paziņo, ka Dieva esamība ir skaidri saskatāma visumā (Ps.19:1-4), sajūtama dabā (Rom.1:18-22), un apliecināta mūsu pašu sirdīs (Sal.māc.3:11).

Agnostiķi nevēlas izdarīt jebkādu izvēli. Ne to, ka Dievs eksistē, ne arī to, ka neeksistē. Tā ir vienkārši divkosība. Teisti tic, ka Dievs eksistē. Ateisti tic, ka Dieva nav, tas neeksistē. Agnostiķi tic, ka mums nevajadzētu ne ticēt, ne neticēt, vienkārši tāpēc, ka tas nav pierādāms nekādā veidā.

Argumentu labā, paskatīsimies uz skaidriem un ticamiem pierādījumiem tam, ka Dievs eksistē. Ja pieņemam teistu un agnostiķu pozīcijas kā līdzīgas, kurš no tiem dod vislielāko ‘’jēgu’’ ticēt attiecībā uz iespējamību, ka pastāv dzīve pēc nāves? Ja Dievs ir, tad abi- gan teisti, gan agnostiķi būs spiesti kaut kam atbildēt par sevi pēc viņu nāves. Skatoties no šīs perspektīvas, noteikti lielāka ‘’jēga’’ ir būt teistam nekā agnostiķim. Ja neviena no šīm abām pozīcijām nav pierādāma kā apstiprinoša, vai noliedzama, šķiet, ka gudrāk ir pielikt visas pūles un pamatīgi izmeklēt pozīciju, ka var būt bezgalīgi un mūžīgi iekārojams gala rezultāts.

Šaubīties ir normāli. Pastāv ļoti daudz lietu uz šīs zemes, ko mēs nesaprotam. Bieži vien cilvēki šaubās par Dieva eksistenci, jo viņi nesaprot vai nepiekrīt lietām, ko Viņš dara vai atļauj būt. Lai arī kā, bet mums, ierobežotiem cilvēkiem nevajadzētu censties vai gaidīt pilnībā saprast vai aptvert bezgalīgo Dievu. Rom.11:33-34 sauc: ‘’Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas Viņa tiesas un cik neizdibināmi Viņa ceļi! Kas gan ir izpratis Dieva prātu, kas ir bijis Viņa padoma devējs?’’

Mums jātic Dievam caur mūsu ticību, tāpat kā caur mūsu ticību, mums jāpaļaujas uz Viņa takām. Dievs ir gatavs un vēlas atklāt Sevi visneiedomājamākajos un visbrīnišķīgākajos veidos tiem, kas tic Viņam. 5.Moz.gr. 4:29 paziņo: ‘’Bet tad no turienes jūs meklēsit To Kungu, savu Dievu, un to atradīsiet, kad jūs Viņu meklēsit ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli.’’

Atpakaļ uz latvisko versiju