Kas ir amilēnisms?



Jautājums: Kas ir amilēnisms?

Atbilde:
Amilēnisms ir vārds, kas dots ticībai, kas saka, ka būtībā nebūs Kristus 1000 gadu valdīšanas laika. Cilvēki, kas netic Kristus valdīšanas tūkstošgadei ir saukti par amilēnistiem. Tas ir radies no angļu vārda ”milēnijs” kas tulkojumā nozīmē tūkstoš gadu. Pieliekot vārdiņu (a) rodas pretēja nozīme. Tādējādi, burtiskā tulkojumā ”amilēnisms” nozīmē, ka nav ”tūkstošgades.” Bet šis ir pilnīgi atšķirīgs no viedokļa par pirms - tūkstošgades periodu, kas saka, ka Kristus atnākšana notiks pirms Viņa tūkstošgades valdīšanas laika un to, ka tūkstošgade ir burtisks tūkstošgadu laika periods. Tas atšķiras arī no daudz retāk paustā viedokļa par tā saukto pēc - tūkstošgades periodu (ticība, ka Kristus atgriezīsies pēc tam, kad Kristieši, bet ne Viņš Pats, būs nodibinājuši Viņa valstību uz zemes.)

Tomēr, ar visu cieņu pret amilēnistiem, viņi netic nekādai tūkstošgadei. Viņi netic, ka Kristus valdīs uz zemes tieši un burtiski tūkstoš gadus. Tā vietā viņi tic, ka Kristus sēd Dāvida tronī un tagadējais baznīcas laikmets jeb periods ir tā valstība, pār kuru Kristus (jau) valda. Nav ne mazāko šaubu, ka Kristus sēd tronī, bet tas nenorāda uz to, ko Bībele attiecina uz Dāvida troni. Nav ne mazāko šaubu, ka Kristus valda arī tagad, jo Viņš ir Dievs. Tomēr, tas nenorāda un nenozīmē to, ka Viņš valda pār nolikto nākotnes tūkstošgades valstību un, ka tā jau ir atnākusi.

Kārtībā, lai Dievs varētu piepildīt savus apsolījumus Izraēlai un uzturēt Savu līgumu ar Dāvidu (2.Sam.7:8-16; 23:5; Ps.89:3-5), ir jābūt, jāpastāv faktiskai, fiziskai valstībai uz zemes. Šaubīties par šo jautājumu nozīmē iztaujāt Dieva vēlmi un Viņa spēju turēt solījumus; kā arī tas atver vārtus uz milzum lielu daudzumu citām teoloģiskajām problēmām. Piemēram, ja Dievs ciestu neveiksmi kādā no Savu apsolījumu piepildījumiem attiecībā uz Izraēlu pēc tam, kad ir paziņojis, ka šie apsolījumi ir ”pastāvoši un mūžīgi,” tad kā gan mēs varētu būt droši par citiem Viņa apsolījumiem, ieskaitot visiem ticīgajiem apsolīto pestīšanu Jēzū Kristū? Vienīgais risinājums tam ir turēt Viņu pie Vārda un saprast, ka visi Viņa apsolījumi būs piepildīti tieši tā, kā Viņš ir teicis.

Bībeliskie norādījumi, kuri saka, ka valstība būs īsta un reāla ir šie:
1) Tajā dienā, pirms tūkstošgades perioda nostiprināšanas, Kristus nostāsies uz Eļļas kalna nodibinot Savu valstību (Cah.gr.14:4, 9);
2) Valdīšanas laikā Mesija izpildīs tiesu un sodu pār zemi (Jer.gr.23:5-8);
3) Valstība ir aprakstīta kā reāli pastāvoša valstība apakš debesīm (Dan.gr.7:13-14, 27);
4) Pravieši ir pravietojuši par dramatiskām pārmaiņām uz zemes atnākošās Valstības perioda laikā (Ap.d.3:21; Jes.gr.35:1-2, 11:6-9, 29:18, 65:20-22; Ec.gr.47:1-12; Āmosa gr.9:11-15);
5) Notikumi, kas aprakstīti Atklāsmes grāmatā hronoloģiskā kārtībā skaidri norāda uz zemes valstības pastāvēšanu pirms noslēguma jeb pasaules vēstures izbeigšanās (Atkl.gr.20).

Amilēnistu viedoklis ir radies pielietojot divas Svēto Rakstu iztulkošanas metodes. Pirmā metode tiek pielietota un attiecas uz nepiepildīto pravietojumu iztulkošanu un otrā uz ne pravietiskajiem Rakstiem, un piepildītajiem pravietojumiem. Otrā metode pielieto burtisku jeb normālu iztulkošanās paņēmienu. Bet saskaņā ar amilēnistiem nepiepildītie pravietojumi ir jātulko garīgi vai ne literāli, t.i. ne tieši. Tie, kuri pieturas pie amilēnistu viedokļa tic, ka ”garīgā” nepiepildīto pravietojumu lasīšana ir normāla teksta lasīšana. Tas ir saukts par dubulto hermeneitikas pielietošanu (izskaidrošanas, iztulkošanas prasme.) Amilēnisti pieņem, ka lielākā daļa vai pat visi nepiepildītie pravietojumi ir uzrakstīti simboliskā, tēlainā un garīgā valodā. Tāpēc, daudzām Svēto Rakstu daļām amilēnisti piešķir dažādas nozīmes, bet netulko Svētos Rakstus normālā kontekstuālā vārdu nozīmē.

Šīs metodes pielietošana Svēto Rakstu iztulkošanā rada tādu problēmu kā ļoti plašu domu un jēgas interpretējumu variāciju. Ja vien Svētie Raksti netiek tulkoti parastā nozīmē, tā, kā tie ir uzrakstīti, tad vienmēr būs vairāk nekā tikai viens izskaidrojums. Tomēr Dievam, galīgajam autoram pār visiem Svētajiem Rakstiem, brīdī, kad Viņš iedvesa cilvēkā vēlmi tos uzrakstīt, prātā bija tikai viena nozīme un viens izskaidrojums. Lai arī Svēto Rakstu pantos varētu atrast dažādus interpretējumus un pielietojumus attiecībā pret dzīvi, tomēr katrā teikumā ir tikai viena doma un nozīme; tikai un vienīgi tas, ko Dievs vēlējās mums pateikt. Kā arī, neapstrīdams ir tas fakts, ka visi paredzētie pravietojumi, kuri jau ir piepildījušies, ir piepildījušies burtiski. Piepildījušies tieši tā, kā tas bija paredzēts un tas ir labs iemesls ticēt tam, ka vēl nepiepildītie pravietojumi nākotnē tiks piepildīti tieši tāpat. Pravietojumi par Kristus pirmo atnākšanu ir piepildīti tieši un precīzi. Tāpēc mums vajadzētu sagaidīt, ka pravietojumi par Kristus otro atnākšanu arī tiks piepildīti tieši tā, kā tas ir paredzēts. Tāpēc, visi alegoriskie interpretējumi par vēl nepiepildītajiem pravietojumiem būtu noraidāmi, bet tā vietā, attiecībā uz visiem vēl nepiepildītajiem pravietojumiem jāpieņem tiešs vai normāls Rakstu izskaidrojums. Amilēnisti kļūdās un zaudē tajā, ka viņi pielieto nepastāvīgu un pretrunīgu hermeneitiku, proti, nepiepildītos pravietojumus izskaidro atšķirīgi no piepildītajiem pravietojumiem.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kas ir amilēnisms?