Vai tiešām Dievs ir atšķirīgs salīdzinājumā, kāds Viņš ir Vecajā Derībā un kāds Viņš ir Jaunajā Derībā?

Jautājums: Vai tiešām Dievs ir atšķirīgs salīdzinājumā, kāds Viņš ir Vecajā Derībā un kāds Viņš ir Jaunajā Derībā?

Atbilde: Pašā šī jautājuma dziļākajā būtībā guļ fundamentāls pārpratums un nesaprašana par to, ko Vecā Derība un Jaunā Derība mums atklāj par Dieva dabu un būtību. Cits veids, kā cilvēki izpauž šo pašu domu ir sakot: ‘’Vecās Derības Dievs ir dusmu Dievs, bet Jaunās Derības Dievs ir mīlestības Dievs. ”Fakts kā tāds, ka Bībele ir progresīva un pasniedz, paša Dieva atklāšanos mums caur vēsturiskiem notikumiem, un Viņa attiecības ar cilvēkiem caur visiem gadu simteņiem, bet arī sekmē nesaprašanos un pārpratumus par to, kāds Dievs ir Vecajā Derībā salīdzinājumā ar Jauno Derību. Taču, ja mēs lasām abas derības un izdarām secinājumus salīdzinot tās, mēs atklājam, ka Dievs nav mainīgs. Viņš ir tas pats Dievs abās derībās. Dieva mīlestība un arī dusmas ir vienādās proporcijās abās Derībās. Dievs nav mainīgs.

Piemēram, Vecā Derība visā kopumā uzrāda: ’’Tas Kungs, Tas Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un lēns uz dusmām, un bagāts žēlsirdībā un uzticībā.’’ (Mozus 2.gr, 34: 6), (Mozus 4. gr. 14: 18), (Mozus 5. gr. 4: 31), (Nehemijas. gr. 9: 17), (Psalmi 86: 5,15; 108:4; 145: 8), (Joēla gr. 2: 13). Tomēr Jaunajā Derībā Dieva mīlestība, laipnība un žēlastība ir izteikta vēl spēcīgāk: ‘’Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vien piedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.’’ (Jāņa evanģ. 3:16). Caur visu Veco Derību mēs redzam, cik ļoti Dievs rūpējās par Viņa tautu (Izraēlu), tieši tāpat kā mīlošs tēvs rūpējas par savu dēlu. Kad izraēlieši ar brīvu gribu grēkoja pret Viņu un uzsāka kalpot citiem dieviem, Viņš varēja sodīt tos. Tomēr, katru reizi, kad viņi nožēloja par citu dievu pielūgšanu, grēkošanu, Dievs izglāba izraēliešus. Šis ir gandrīz tas pats veids, kā Dievs attiecas pret kristiešiem Jaunajā Derībā. Dievs pārmāca tos, kurus mīl un Viņš soda ikvienu, kuru viņš pieņem kā dēlu. (Ebrejiem 12: 6)

Līdzīgā veidā arī Vecajā Derībā mēs redzam kā Dieva sods un tiesa piemeklē katru grēku. Tāpat arī Jaunajā Derībā: ‘’Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību un netaisnību, kas savā netaisnībā apslāpē patiesību.’’ (Romiešiem 1:18). Tātad, Dievs ir tas pats gan Vecajā, gan Jaunajā Derībās. Dievs ir nemainīgs. Pašā Viņā būtībā un raksturā Dievs visos laikos ir bijis un paliks tas pats- mīlošs un taisnīgs. Kamēr vien mēs uzsveram kādu īpašu viedokli no Svēto Rakstu pantiem vairāk kā citu, Dievs pats par sevi paliek nemainīgs.

Lasot un studējot Bībeli, top ļoti skaidrs, ka abos testamentos Dievs paliek nemainīgs. Lai arī Bībele sastāv no 66 grāmatām, kuras ir rakstītas divos (vai pat iespējams trijos) kontinentos, trijās dažādās valodās, apmēram 1500 gadu laikā, un to ir rakstījuši vairāk nekā 40 dažādi autori, Bībele paliek vienota no sākuma līdz beigām bez jebkādām pretrunām. Bībelē mēs redzam, kā mīlošais, žēlsirdīgais un taisnīgais Dievs izturas un rīkojas ar grēcīgo cilvēku absolūti visās dzīves situācijās. Patiešām, Bībele ir mīlestības vēstule visai cilvēcei. Visu Bībeli kopumā caurstrāvo acīmredzamā Dieva mīlestība pret visu Viņa radīto, īpaši pret cilvēku. Caur visu Bībeli, no paša sākuma līdz pašām beigām, Dievs mīloši un žēlīgi aicina cilvēkus atgriezties pie Viņa un veidot īpašas attiecības ar Viņu. Un katrā gadījumā ne tāpēc, ka cilvēks ir to pelnījis, bet gan tāpēc, ka Dievs ir laipns un žēlsirdīgs, lēns uz dusmām, bagāts mīlestībā , cēlsirdībā un taisnībā. Neskatoties uz to, mēs redzam svēto un taisnīgo Dievu nākam kā tiesnesi pāri visiem, kuri savā nepaklausībā un Dieva noraidīšanā ir aizgriezušies no Viņa un pievērsušies dieviem, ko pašu rokas darinājušas. ( Romiešu 1 nodaļa).

Dieva taisnības un svētā rakstura labad ir nepieciešams tiesāt visus pagātnes, tagadnes un nākotnes grēkus. Tomēr Dievs, Viņa nebeidzamajā mīlestībā, ir nolīdzinājis grēcīgās cilvēces ceļu un nodrošinājis samaksu par grēkiem, tā atļaujot izglābties katram no Viņa dusmu varas. Šīs brīnišķīgās patiesības vārsmas mēs redzam Jāņa 1. vēstulē 4: 10: ‘’Šī ir tā mīlestība nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai’’. Vecajā Derībā Dievs bija nodrošinājis upurēšanas sistēmu, pamatojoties uz ko, bija veikta grēku izpirkšana. Tomēr šī upurēšanas sistēma bija tikai īslaicīga un vienīgi gaidīja uz Jēzus Kristus atnākšanu, kurš miris pie krusta, absolūti un pilnīgi pabeidza nepilnīgo grēku izpirkšanu. Glābējs, kurš tika apsolīts Vecajā Derībā, tika pilnīgi atklāts Jaunajā Derībā. Vienīgais Vecās Derības paredzējums un nebeidzamā Dieva mīlestības izpausme, sūtot Viņa Dēlu Jēzu Kristu, ir atklāta Jaunajā Derībā pilnā tās krāšņumā un cēlumā. Abas Derības ir dotas lai: ‘’padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū’’. (2. Timotejam 3: 15). Lasot abas Derības mēs pārliecinoši varam teikt, ka Dievs ir pastāvīgs un nemainīgs mūžīgi mūžos. ‘’pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.’’ (Jēkaba vēst. 1: 17).

Atpakaļ uz latvisko versiju

Vai tiešām Dievs ir atšķirīgs salīdzinājumā, kāds Viņš ir Vecajā Derībā un kāds Viņš ir Jaunajā Derībā?