Ko saka Bībele par baznīcas valdījuma formu?



Jautājums: Ko saka Bībele par baznīcas valdījuma formu?

Atbilde:
Tas Kungs Savā Vārdā ir bijis ļoti tiešs un noteikts par to, kādu baznīcu Viņš vēlas šeit, uz zemes, un kā tai jābūt organizētai un vadītai. Pirmkārt, Kristus ir galva pār baznīcu un tās augstākā autoritāte (Ef.1:22; 4:15; Kol.1:18). Otrkārt, vietējai baznīcai ir jābūt autonomai, brīvai no jebkādas ārējās autoritātes un kontroles, ar tiesībām uz patstāvīgu valdību, brīvai no jebkādu organizāciju hierarhijas (Tit.1;5). Treškārt, baznīcu jāpārvalda garīgiem vadītājiem, kas sastāv no diviem amatiem – vecajie un diakoni.

”Vecajie” vienmēr ir bijuši vadītāji starp izraēliešiem jau kopš Mozus laika. Viņi bija tie, kas iznesa politiskus lēmumus (2.Sam.5:3; 2.Sam.17:4, 15) apspriežoties ar ķēniņu vēlākajos vēstures laikos (1.Ķēn.gr.20:7), kā arī tie pārstāvēja ļaudis attiecībā uz garīgām lietām (2.Moz.gr.7:17; 24:1, 9; 4.Moz.gr.11:16, 24-25). Agrajos, Vecā Testamenta grieķu tulkojumos, Septuagintā, attiecībā pret ”vecajiem” ir lietots grieķu vārds persbuteros. Šis pats vārds ir lietots arī Jaunajā testamentā un arī ir tulkots kā ”vecajie.”

Jaunajā Testamentā daudzas reizes ir runāts par vecajiem, kuriem bija loma baznīcas vadīšanā (Ap.d.14:23, 15:2, 20:17; Tit.1:5; Jēk.5:14) un acīmredzami katrai baznīcai tie bija vairāki, jo par tiem parasti tiek runāts daudzskaitlī. Vienīgais izņēmums, kas attiecas uz gadījumu, kad attiecībā pret vecajiem ir runāts vienskaitlī, ir atrodams 1.vēstulē Tim.5:1 un19.p. nodaļā. Jeruzalemes baznīcās vecajie bija vadītāji kopā ar apustuļiem (Ap.d.15:2, 16:4).

Šķiet, ka vecajie savās pozīcijās bija vienlīdzīgi ar episkopos, kas tulkojumā nozīmē ”pārraugi” vai ”bīskapi” (Ap.d.11:30; 1.Tim.5:17). Vārds ”vecais” varētu norādīt uz cienījamu amatu, turpretī vārds ”pārraugs/ bīskaps” norāda uz to autoritāti un pienākumiem (1.Pēt.2:25, 5:1-4). Pāvils savā vēstulē Filipiešiem 1:1 sveicina bīskapus un diakonus, bet nepiemin vecajos; iespējams tāpēc, ka vecajie bija tas pats, kas bīskapi. Līdzīgi arī 1.vēstulē Tim.3:2 un 8. pantā ir aprakstītas bīskapu un diakonu kvalifikācijas, bet nav minēti vecajie. Vēstulē Tit.1:5-7 teiktais, šķiet ir attiecināms uz to, ka vecajie ir tie paši bīskapi.

”Diakoni,” tulkojumā no vārda diakonos ar nozīmi ”caur netīrumiem,” bija kalpi baznīcas vadībā. Diakoni ir nošķirti no vecajiem, bet tai pašā laikā ar kvalifikācijām, kas daudzos veidos līdzīgas tām, kas ir vecajiem (1.Tim.3:8-13). Diakoni palīdzēja baznīcai it visā, kas vien bija nepieciešams, kā tas ir aprakstīts Apustuļu darbu grāmatas 6.nodaļā.

Attiecībā uz vārdu poimen, kas nozīmē ”mācītājs” ir atsauces uz cilvēcisku baznīcas vadītāju un Jaunajā Testamentā tas ir atrodams tikai vienu reizi Ef.4:11: ”Viņš dāvāja vispirms apustuļus, tad praviešus, evaņģēlistus, ganus un skolotājus.” Vārdi ”mācītājs” un ”skolotājs” ir savienoti un attiecas uz vienu un to pašu pozīciju – mācītājs/ skolotājs. Visticamāk, ka mācītājs/ skolotājs bija garīgais gans noteiktā vietējā baznīcā.

Skatoties atpakaļ uz visiem dotajiem fragmentiem šķiet, ka vecajie vienmēr ir bijuši lielā skaitā, bet tas nenoliedz un nenoraida to, ka Dievs apdāvina vecajos ar mācīšanas dāvanām tai pašā laikā citus apdāvinot ar administrēšanas, lūgšanas u.c. dāvanām (Rom.12:3-8; Ef.4:11). Kā arī tas nenoliedz to, ka Dievs ir saucis viņus kalpot un šai darbā izmantot Dieva dotās dāvanas (Ap.d.13:1). Tātad, viens no vecajiem var būt ”mācītājs,” bet cits, kuram ir līdzjūtības dāvana, var apmeklēt draudzes locekļus mājās; un cits var ”valdīt” pār organizējošajiem darbiem. Daudzas baznīcas, kas ir organizētas ar mācītāju un diakonu pārvaldēm izpilda vecajo funkcijas tajā, ka tie dala ministrijas jeb kalpošanas slodzi un strādā kopā dažu lēmumu izvešanā vai pieņemšanā. Svētajos Rakstos ir daudz piemēru par draudzes ieguldījumu lēmumu pieņemšanā. Tādējādi ”diktatorisks” vadītājs, kas izlemj visus lēmumus (nav svarīgi kā saukts – vecais, bīskaps vai mācītājs) nav Bībelisks (Ap.d.1:23, 26; 6:3, 5; 15:22, 30; 2.Kor.8:19). Kā arī draudzes vadīta baznīca, kas neņem vērā vecajo vai citu baznīcas vadītāju teikto arī vairs nav Bībeliska.

Kopsummā, Bībele māca, ka baznīcas vadībai jāsastāv no vairākiem vecajiem (bīskapi/ pārraugi) kopā ar diakonu grupu, kas kalpo baznīcai. Bet tas nav pret to, ka pār lielāku skaitu vecajo ir viens, kas kalpo kā galvenais ”mācītāja” lomā. Dažus Dievs aicina būt par ”mācītajiem/ skolotājiem” (dažus pat par misionāriem, Ap.d.13.nodaļa) un apdāvina ar dāvanām, kas derīgas baznīcai – cilvēkiem Kristū (Ef.4:11). Tādējādi, baznīca ir nodrošināta ar vairākiem vecajiem, bet ne visi vecajie ir aicināti kalpot kā mācītāji. Un nevienam no” vecajiem, kas ir skolotāji jeb mācītāji” nav dots vairāk autoritātes lēmumu veidošanā kā kādam citam. Tie ir līdzīgās pozīcijās.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Ko saka Bībele par baznīcas valdījuma formu?