Ko saka Bībele par eitanāziju?



Jautājums: Ko saka Bībele par eitanāziju?

Atbilde:
Eitanāzija pati par sevi var būt ļoti smags gadījums. Eitanāziju var aplūkot no divām pusēm, kuras ir ļoti grūti sabalansēt. No vienas puses neviens nevēlas uzņemties atbildību par cilvēka dzīvības iznīcināšanu priekšlaicīgi. No otras puses grūti ir novilkt robežu, kad atļaut cilvēkam vienkārši mirt neveicot nekādas turpmākās darbības tā dzīvības saglabāšanā?

Primārā patiesība noved pie secinājuma, ka Dievs Savā suverenitātē ir pret eitanāziju. Mēs zinām, ka fiziskā nāve ir neizbēgama (Ps.89:48-49; Ebr.9:27). Tomēr, Dievs vienīgais ir valdnieks un pavēlnieks par to, kad un kā cilvēka nāve atnāks. Ījabs liecina: ”Jā, es labi zinu - Tu ievedīsi mani nāvē, visu dzīvo sapulcēšanās vietā” (Ījaba 30:23). Māc.gr.8:8 ir teikts: ”Nevienam cilvēkam nav varas pār vēju, ka viņš spētu vēju aizturēt; tāpat vēl mazāk kāds ir kungs pār savu miršanas dienu.” Dievam vienīgajam pieder pēdējais vārds kad un kā būs katram mirt. Skat. arī: 1.Kor.15:26; 54-56: Ebr.2:9, 14-15; Atkl.gr.21:4. Eitanāzija ir cilvēka pieņemts ceļš kā nelikumīgā kārtā piesavināties Dieva autoritāti.

Nāve ir dabiska parādība. Dažreiz Dievs atļauj cilvēkam ciest ilgu laika periodu; citreiz personas ciešanas ir padarītas īsas. Neviens neizbauda nāvi, bet šis fakts neļauj pieņemt lēmumu, kad cilvēks ir gatavs mirt. Bieži vien Dieva nodomi un mērķi tiek darīti zināmi caur cilvēka ciešanām. Māc.gr.7:14 ir teikts: ”Ja laiki ir labi, tad esi laimīgs, priecājies; ja laiki ir slikti, tad ņem vērā, ka abus ir radījis jeb devis Dievs.” Vēstulē Rom.5:3 varam lasīt mācību par to, ka posts un nelaime veicina izturību. Dievs rūpējas par tiem, kas raud uz Viņu lūdzot pēc nāves, lai izbeigtu ciešanas. Katra cilvēka dzīvei Dievs dod mērķi un nozīmi līdz pašam galam. Tikai un vienīgi Dievs zina, kas ir vislabākais; katrai lietai ir savs noteikts laiks un sava gaita, pat tādos gadījumos kā nāve.

Bībele nedod norādījumus, ka cilvēka dzīvība jāuztur ar visiem iespējamajiem līdzekļiem. Ja persona tiek uzturēta pie dzīvības pateicoties tikai aparātiem, tad nav amorāli vai nelikumīgi izslēgt aparātus un ļaut cilvēkam mirt mierā. Ja persona ir palikusi stabilā veģetatīvā stāvoklī ilgu laika periodu, tad aparātu, kas personu uztur pie dzīvības, atslēgšana nevarētu būt pārkāpums pret Dievu. Ja Dieva vēlēšanās būs uzturēt personu pie dzīvības, tad nav ne mazāko šaubu, ka Viņš to darīs bez jebkādu barojošo cauruļu un citu aparātu palīdzību.

Lēmuma pieņemšana par labu eitanāzijai ir ļoti smaga un sāpīga. Pateikt ārstam, ka ir pieņemts lēmums par mīļotās personas dzīves izbeigšanu ir sāpīgs un smags. Mums nekad nevajadzētu meklēt veidus kā izbeigt kāda dzīvi priekšlaicīgi, bet tajā pašā laikā arī nevajadzētu ar visiem spēkiem un līdzekļiem meklēt veidus, kā to saglabāt. Vislabākais padoms šādos brīžos ir griezties pie Dieva un meklēt Viņa gudrību (Jēk.1:5).


Atpakaļ uz latvisko versiju


Ko saka Bībele par eitanāziju?