Ko tas nozīme, ka Bībele ir iedvesmota?

Jautājums: Ko tas nozīme, ka Bībele ir iedvesmota?

Atbilde: Kad cilvēki runā par Bībeli kā iedvesmotu, viņi attiecas uz faktu, ka Dievs iedarbojās uz Svēto Rakstu autoriem ar Dievišķu spēku tā, ka viss, ko viņi rakstīja bija tikai un vienīgi Dieva Vārds. Rakstu kontekstā vārds ‘’iedvesma’’ vienkārši nozīmē ‘’Dieva dvesma”. Iedvesma nozīmē, ka Bībele ir īsti un patiesi Dieva Vārds un tādējādi padara Bībeli unikālu un pārāku pār visām citām grāmatām.

Lai gan pastāv dažādi viedokļi par to, cik lielā mērā Bībele ir iedvesmota, nav ne mazāko šaubu, ko Bībele apgalvo pati par sevi, ka katrs vārds katrā nodaļā ir no Dieva. (1.Korintiešiem 2:12-13; 2.Timotejam 3:16-17). Šis Svēto Rakstu viedoklis ir bieži attiecināts uz tā saucamo ‘’verbāli plenāru’’ jeb pilnu iedvesmojumu. Tas nozīmē, ka iedvesma izplešas uz visiem vārdiem (verbāli )- ne tikai jēdzienos un domās-, un ka iedvesma izplešas arī uz visām Svēto Rakstu daļām un pantiem (plenāri). Daži cilvēki uzskata, ka tikai kāda daļa no Bībeles ir iedvesmota, vai arī tikai dažas domas vai kāds temats, kas ir saistībā ar reliģiju, tomēr šie apgalvojumi neatspēko pašas Bībeles teikto. Pilns verbāli plenārais iedvesmojums ir būtiski svarīgs Dieva Vārda raksturojums.

Iedvesmas apjoms ir skaidri redzams 2.Timoteja 3:16-17, kas saka: ’’Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.‘’ Šie panti mums māca, ka Dievs ir iedvesmojis visus Svētos Rakstus un to, ka tie ir radīti mūsu labā. Tās nav tikai kādas noteiktas sadaļas Bībelē, kas aplūko iedvesmotās reliģiskās mācības, bet gan katrs vārds, no Mozus 1. grāmatas līdz pat Atklāsmes grāmatai ir Dieva iedvests. Tā iemesla dēļ, ka Bībele ir Dieva iedvesmota, Svētie Raksti ir autoritatīvi, kad tas skar mācības pamatus un ir pietiekami mācīt cilvēku, kā uzturēt pareizas attiecības ar Dievu. Bībele pilntiesīgi pretendē ne tikai uz to, ka ir Dieva iedvesmota, bet gan arī uz spēju mainīt mūs, pilnveidot, tā padarot mūs ‘’nokomplektētus’’. Kas gan mums ir vairāk vajadzīgs?

Cits pants, kas aplūko jautājumu par Svēto Rakstu iedvesmošanu ir 2. Pētera vēst. 1:21. Šis pants palīdz mums saprast, ka, lai arī Dievs izmantoja cilvēkus, kuri bija atšķirīgas personības un ar dažādiem rakstīšanas stiliem, Dieva Dievišķība iedvesmoja katru vārdu, ko tie rakstīja. Jēzus pats apstiprināja verbāli plenāro iedvesmu Svētajos Rakstos, kad Viņš teica,-’’ Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis to atmest, bet piepildīt. Jo patiesi Es jums saku: tiekams debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekams viss notiek.’’ (Mateja 5:17-18). Šajos pantos Jēzus pastiprina Svēto Rakstu precizitāti līdz pat vismazākajai detaļai, visnenozīmīgākajai punkta zīmei, jo tas ir Pats Dieva Vārds.

Tā kā, Svētie Raksti ir Dieva Vārds, mēs varam secināt arī to, ka tie ir absolūti neapšaubāmi un autoritatīvi. Pareiza sapratne par Dievu mūs vedīs uz pareizu Viņa Vārda sapratni. Jo Dievs ir visu varošs, visu zinošs un absolūti perfekts un Viņa Vārdam pašā dziļākajā būtībā ir tas pats raksturs. Tie paši panti, kas pierāda Svēto Rakstu iedvesmošanu, arī pierāda, ka tie ir neapšaubāmi un autoritatīvi. Bez jebkādām šaubām Bībele pierāda to, uz ko tā pretendē būt- nenoliedzams, autoritatīvs Dieva Vārds cilvēcei.

Atpakaļ uz latvisko versiju