Vai Bībele piedod verdzību?

Jautājums: Vai Bībele piedod verdzību?

Atbilde: Pastāv tendence skatīties uz verdzību kā uz kaut ko, kas ir pagātnē. Bet uz šodienu ir novērtēts, ka apmēram 12 miljoni cilvēku ir pakļauti verdzībai: piespiedu darbs, seksa tirdzniecība, pārmantotie īpašumi utt. Kā tie, kas izpirkti no grēka verdzības, Jēzus Kristus sekotāji varētu būt galvenie čempioni, ar kuriem ir izbeigta dzīve verdzībā mūsdienu pasaulē. Tomēr rodas jautājums, - kāpēc Bībele stingri un spēcīgi neuzstājas pret verdzību? Kāpēc Bībele, faktiski, šķiet pat atbalsta cilvēku verdzības praksi.

Bībele sevišķi nenosoda cilvēku verdzības praksi. Tomēr tā dod norādījumus, kā būtu jāizturas pret vergu (5.Moz.gr.15:12-15; Ef.6:9; Kol.4:1), bet visā kopumā nepasludina to esam ārpus likuma. Daudzi šo visu uzskata, kā to, ka Bībele piedod visa veida verdzību. Tomēr daudzi nesaprot, ka verdzība senajos laikos bija ļoti atšķirīga no tās, kas bija piekopta daudzās pasaules malās pagājušajos pāris gadsimtos. Verdzība, ko apraksta Bībele, nebija balstīta vienīgi uz rasi. Cilvēki nebija padarīti par vergiem tāpēc, ka viņi bija citas nacionalitātes vai savādākas āda krāsas. Bībeles laikos verdzība bija vairāk jautājums par sociālo stāvokli. Cilvēki paši pārdeva sevi verdzībā, kad tie vairs nespēja maksāt savus parādus, vai apgādāt ģimeni. Jaunajā Testamentā dažreiz pat ārsti, advokāti un pat politiķi bija vergi kādam citam. Faktiski, daži cilvēki pat izvēlējās būt vergi, lai viņu saimnieks apmierinātu visas viņu vajadzības.

Pagājušo gadsimtu verdzība nepārprotami bija balstīta uz ādas krāsu. Amerikas Savienotajās Valstīs daudzi tumšādainie cilvēki bija uzskatīti par vergiem viņu nacionalitātes dēļ; daudzi vergu īpašnieki patiesi ticēja, ka tumšādainie cilvēki ir mazvērtīgākas cilvēciskas būtnes. Tomēr Bībele nepārprotami nosoda uz rasi balstītu verdzību. Apsveriet ebreju verdzības laikus, kad tie bija vergi Ēģiptē. Ebreji bez savas izvēles bija padarīti par vergiem tāpēc, ka viņi bija ebreji (2.Moz.gr.13:14). Mocības, ko Dievs sūtīja pār Ēģipti ir pierādījums tam, ka Dievs neatbalsta un ir pret rasu verdzību (2.Moz.gr.7-11). Tātad, Bībele patiešām nosoda dažus verdzības veidus. Tajā pašā laikā Bībele arī atļauj dažas verdzības formas. Galvenais jautājums ir, ka verdzība, ko atļāva Bībele nekādā veidā nelīdzinājās rasiskajai verdzībai, kas bija kā sērga pārņēmusi pasauli pagājušajos gadsimtos.

Pie tam, abi, Vecais un Jaunais Testamenti nosoda ‘’cilvēku nolaupīšanas’’ praksi, kas tik bieži tika praktizēts Āfrikā 19jā gadsimtā. Afrikāņus nepārtraukti medīja vergu mednieki, kas, jau nolaupītus, pārdeva vergu tirdzniecībā un veda tos uz Jauno Pasauli strādāt plantācijās un fermās. Šāda rīcība ir pretīga un nepieņemama Dievam. Mozus likumos sods par šāda veida noziegumu bija nāve: ‘’Un, kas nozog cilvēku, vai nu viņš to grib pārdot, vai tas tiek pie viņa atrasts, sodāms ar nāvi’’ (2.Moz.gr.21:16). Līdzīgi, arī Jaunajā Testamentā vergu tirgotāji ir ieskaitīti starp ‘’bezdievjiem un grēciniekiem’’, un atrodas tajā pašā grēcinieku kategorijā, kas nogalina savas mātes un tēvus, ir slepkavas, laulības pārkāpēji, perversi, meļi un viltus liecinieki (1.Tim.1:8-10).

Cits izšķirošais moments ir tas, ka Bībeles mērķis ir norādīt uz pestīšanas ceļu, bet ne pārkārtot vai uzlabot sabiedrību. Bībele bieži skar jautājumus no iekšpuses uz āru. Ja persona pieredz Dieva mīlestību, žēlsirdību un labvēlību pestīšanas saņemšanas brīdī, tad Dievs pārveido tā dvēseli mainot domāšanas un rīcības veidus. Persona, kas ir pieredzējusi Dieva pestīšanas dāvanu un brīvību no grēka verdzības, jo Dievs ir pārveidojis dvēseli, sapratīs, ka padarīt cilvēkus par vergiem ir nepareizi un slikti. Persona, kas neviltoti pieredzējusi Dieva labvēlību un gribu, mainīsies, un būs laipni, un žēlīgi pret citiem. Tas varētu būt Bībeles priekšstats un rīkojums cilvēku verdzības beigām.

Atpakaļ uz latvisko versiju