Vai pastāv brīnumainās Svētā Gara dāvanas mūsdienās?

Jautājums: Vai pastāv brīnumainās Svētā Gara dāvanas mūsdienās?

Atbilde: Pirmkārt, ir svarīgi atpazīt, ka šis jautājums nav par to, vai Dievs dara brīnumus mūsdienās. Tas būtu muļķīgi un ne bībeliski uzstāt uz to, ka Dievs mūsdienās nedziedē cilvēkus, nerunā uz cilvēkiem un neveic apbrīnojamus un neizprotamus brīnumdarbus. Jautājums ir par to, vai Svētā Gara dāvanas (aprakstītas 1.Korintiešiem 12-14 nodaļās) joprojām ir darbības spēkā līdz šim. Šis jautājums nav arī par to, vai Svētais Gars var dot brīnumainās dāvanas, bet gan par to, vai Svētais Gars mūsdienās sniedz brīnumainas dāvanas. Pāri visam, mēs pilnīgi skaidri apzināmies, ka Svētais Gars brīvi sniedz dāvanas saskaņā ar Viņa gribu. (1.Korintiešiem 12:7-11).

Apustuļu darbos un arī vēstījumos (jeb vēstulēs), lielāko vairākumu no brīnumiem ir paveikuši apustuļi un viņu tuvi līdz sabiedrotie. Pāvils mums norāda iemeslu: ‘’Fakts, kas norāda uz apustuli ir-‘’ Apustuļa zīmes jūsu vidū ir izpaudušās visā stiprībā ar zīmēm, brīnumiem un vareniem darbiem’’. (2.Korintiešiem 12:12). Ja katrs ticīgais Kristū būtu bijis spējīgs veikt pārdabiskas lietas, brīnumus un zīmes, tad vairs nebūtu iespējams identificēt apustuli. Apustuļu darbi 2:22 norāda, ka Jēzus bija ‘’pilnvarots’’ darīt varenus darbus, brīnumus un zīmes. Tāpat apustuļi bija iezīmēti patiesi Dieva vēstneši, ko tie apliecināja ar viņu spējām veikt lielus darbus, brīnumus un zīmes. Apustuļu darbi 14:3 apraksta kā Pāvils un Barnabas, droši sludinot evaņģēliju, pārliecinoši darīja varenus darbus un brīnumus.

1.Korintiešiem 12-14 nodaļas galvenokārt aplūko jautājumu par Svētā Gara dāvanām. Lasot tekstu šķiet, ka ‘’parastie’’ kristieši bija dažreiz saņēmuši Svētā Gara brīnumainās dāvanas. (12:8-10, 28-30). Mums nav pateikts cik lielā mērā šī bija parasta lieta vai nē. No iepriekšminētā mēs varam secināt, ka apustuļi bija ‘’iezīmēti’’, izcelti darīt varenus darbus un brīnumus, tai pašā laikā ‘’parastiem’’ kristiešiem brīnumainās Gara dāvanu spējas bija dotas sevišķos izņēmumu gadījumos, bet ne kā obligātums. Ārpus apustuļu un viņu tuvu līdzdarboņu loka, Jaunais Testaments nekur īpaši neapraksta, ka atsevišķi cilvēki būtu saņēmuši Svētā Gara dāvanas.

Ir ļoti svarīgi izprast arī to, ka agrīnajai baznīcai nebija nokomplektētas, pilnīgas Bībeles, kā tas ir mums. (2. Timotejam 3:16-17). Tāpēc tajos laikos pareģojumu, zināšanu, vieduma utt. dāvanas bija nepieciešamas, lai agrie kristieši zinātu un saprastu, ko Dievs vēlas, lai viņi dara. Pareģojumu dāvana deva ticīgajiem spēju izplatīt jauno patiesību un atklāsmi no Dieva. Šobrīd, kad Dieva atklāsme ir nokomplektēta un pasniegta mums caur Bībeli, atklāsmes dāvanas nav vairāk nepieciešamas. Katrā gadījumā ne tādā vajadzības pakāpē, kā tas bija Jaunā Testamenta laika posmā.

Dievs katru dienu dziedē cilvēkus. Dievs katru dienu runā uz mums. Vai tā ir dzirdama balss, vai tas ir mūsu domās, vai tas ir caur iespaidiem un jūtām. Dievs joprojām dara pārsteidzošas un apbrīnojamas lietas. Dažreiz arī veic brīnumus caur kristiešiem. Lai arī kā, nav nepieciešams šīm lietām būt tieši Svētā Gara dāvanām. Galvenais mērķis par brīnumainajām dāvanām bija pierādīt, ka evaņģēlijs bija patiess un, apustuļi bija īsti un neviltoti Dieva vēstneši. Bībele nesaka tieši, ka brīnumainās dāvanas ir zudušas, tomēr pamato, kāpēc brīnumaino dāvanu spēks neizpaužas mūsdienās tik ļoti lielā mērā un pakāpē, kā tas ir dokumentēts Jaunajā Testamentā.

Atpakaļ uz latvisko versiju

Vai pastāv brīnumainās Svētā Gara dāvanas mūsdienās?