Kā Dieva suverenitāte (augstākā vara) un cilvēku brīvā griba sadarbojas pestīšanas procesā?

Jautājums: Kā Dieva suverenitāte (augstākā vara) un cilvēku brīvā griba sadarbojas pestīšanas procesā?

Atbilde: Nav iespējams saprast pilnībā attiecības starp Dieva suverenitāti, cilvēces brīvo gribu, un mūsu atbildību pret to. Vienīgi Dievs zina patiesi un precīzi, kā tas darbojas kopā ar Viņa doto pestīšanas plānu. Iespējams, vairāk kā jebkurā citā mācībā, sakarā ar šo gadījumu, ir kardināli svarīgi saprast mūsu nespēju aptvert visā pilnībā Dieva dabu, un mūsu attiecības ar Viņu. Analizējot pārāk dziļi un apspriežot abas puses, rezultāts ir izkropļota saprašana par pestīšanu.

Svētie Raksti skaidri saka, ka Dievs zina, kurš būs glābts (Romiešiem 8:29; 1.Pētera vēst. 1:2). Efeziešiem 1:4 saka, ka Dievs jau ir mūs ‘’pirms pasaules radīšanas izredzējis’’. Bībele atkārtoti apraksta ticīgos kā ‘’izraudzītos’’. (Romiešiem 8:33, 11:5; Efeziešiem 1:11; Kolosiešiem 3:12; 1. Tesaloniķiešiem; 1:4; 1.Pētera vēst. 1:2, 2:9;) un izvēlētos (Mateja 24:22, 31; Marka 13:20, 27; Romiešiem 11:7; 1.Timotejam 5:21; 2.Timotejam 2:10; Titam 1:1; 1.Pētera vēst. 1:1). Fakts, ka ticīgie ir izredzēti (Romiešiem 8:29-30; Efeziešiem 1:5, 11) un izvēlēti (Romiešiem 9:11, 11:28; 2.Pētera vēst 1:10) pestīšanai, ir nepārprotami skaidrs.

Bībele uzsver arī to, ka mēs esam atbildīgi par Kristus pieņemšanu kā mūsu glābēju. Viss, kas mums ir jādara, ir jātic Jēzum Kristum kārtībā, lai mēs taptu glābti. (Jāņa ev. 3:16; Romiešiem 10:9-10). Dievs zina, kurš būs glābts. Dievs izvēlās, kurš būs glābts. Mūsu pienākums ir izvēlēties Kristu, lai tā mēs taptu pestīti. Mūsu ierobežotie prāti nav spējīgi aptvert visā pilnībā, kā šie trīs fakti darbojas kopā. (Romiešiem 11:33-36). Mūsu atbildība ir sludināt evaņģēliju visai pasaulei (Mateja 28:18-20; Apustuļu darbi 1:8). Toties paredzējumus, iepriekš nolemtību un glābšanas lietu mums vajadzētu atstāt Dieva ziņā un būt padevīgiem un paklausīgiem evaņģēlija sludināšanā un izplatīšanā.

Atpakaļ uz latvisko versiju