Vai Dievs maina Savu prātu/ domas?



Jautājums: Vai Dievs maina Savu prātu/ domas?

Atbilde:
Mal.gr.3:6 varam lasīt: ”Jo es esmu Kungs, es nemainīgs, un jūs, Jēkaba dēli, vēl neesat pagalam!” Līdzīgi ir teikts arī Jēkaba vēstulē 1:17: ”Jebkurš labs devums un jebkura pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, kas ir pastāvīgs un nav mainīgs kā ēna.” 4.Moz.gr. 23:19 teiktais ir skaidrāks par skaidru: ”Dievs nav cilvēks, ka melos, nav cilvēka dēls, kam paliek žēl! Vai tad viņš runā un nedara, vai sola un nepilda?” Nē, Dievs nemaina Savu prātu! Dievs ir nemainīgs un pastāvīgs!

Kā lai šinī gadījumā izskaidro tādus pantus kā 1.Moz.gr.6:6: ”Un Kungs nožēloja, ka uz zemes taisījis cilvēku tas mocīja viņa sirdi.” Līdzīgi arī Jonas gr.3:10: ”Kad Dievs redzēja viņus tā darām, ka tie atgriezušies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Dievs atstājās no visa ļauna, ko bija teicies tiem darīt, un to nedarīja.” Citos tulkojumos varam lasīt, ka Dievs juta līdzjūtību pret viņiem. Tāpat līdzīgi varam lasīt arī 2.Moz.gr.32:14: ”Tad Kungs rimās no ļauna, ko bija teicies darīt savai tautai.” Citos tulkojumos varam lasīt, ka Dievs atmaiga, Viņa dusmas mazinājās. Tātad, šie panti runā par to, ka Dievs ”nožēlo” un šķiet esam pretrunā ar mācību par Dieva nemainību un pastāvību. Tomēr, šo pantu dziļāka studēšana atklāj, ka šie panti nebūt nenorāda uz Dieva nepastāvību vai mainīgumu. Tulkojot vārdu ”nožēlot” no oriģinālās ebreju valodas nozīmē ”apžēloties par kaut ko.” Nožēlot par kaut ko, vai kaut ko, nebūt nenozīmē, ka ir notikušas pārmaiņas; tas vienkārši nozīmē to, ka ir palicis žēl par kādu notikumu, kas noticis.

Apsveriet 1.Moz.gr.6:6 teikto: ”...Un Kungs nožēloja, ka uz zemes taisījis cilvēku, tas mocīja viņa sirdi. Šis pants saka, ka Dievs nožēloja to, ka radījis cilvēku. Tomēr, skaidri redzam, ka Viņš neatcēla, neanulēja Savu radīto. Tā vietā caur Noasu Viņš atļāva cilvēcei turpināt eksistenci. Tas fakts, ka uz šodienu mēs esam dzīvi skaidri pierāda, ka Dievs nemainīja Savu prātu attiecībā uz radītās cilvēces pastāvēšanu. Kā arī, šo pantu kontekstā ir aprakstīts grēcīgais stāvoklis, kurā cilvēks dzīvoja, un tas, ka cilvēces grēcīgums izraisīja Dievā skumjas, bet ne cilvēces radīšana. Apsveriet Jonas gr. 3:10 rakstīto: ”...tad Dievs atstājās no visa ļauna, ko bija teicies tiem darīt, un to nedarīja.” Atkal, tiek izmantots tas pats ebreju vārds, kura tiešs tulkojums nozīmē ”apžēloties par kaut ko.” Kāpēc Dievam palika žēl par to, ko Viņš gribēja nodarīt Ninives ļaudīm? Tāpēc, ka viņi mainīja savas sirdis, kā rezultātā mainījās viņu attieksme pret grēku; tie mainīja savus ceļus no nepaklausības uz paklausību un pakļāvību. Dievs viscaur un pilnīgi ir pastāvīgs un nemainīgs. Dievs gribēja sodīt Ninives ļaudis par viņu ļaunumu. Bet kad tie nožēloja savus grēkus un mainījās, tad Dievs arī apžēlojās par viņiem, un tas ir pilnīgi saskaņā ar Dieva raksturu.

Vēstulē Rom.3:23 ir mācība par to, ka visi cilvēki grēko un nespēj dzīvot pēc Dieva noliktajiem standartiem. Vēstulē Rom.6:23 ir teikts, ka grēka sekas ir nāve (garīga un fiziska). Tātad, Ninives ļaudis bija pelnījuši sodu. Mēs visi esam tajā pašā situācijā; cilvēki izvēlas grēkot un tas nošķir cilvēkus no Dieva. Cilvēks nevar vainot Dievu par pašu radīto nepatīkamo stāvokli. Tātad, ja ninivieši turpinātu savus grēcīgos ceļus, tad viņu nesodīšana būtu pretrunā ar Dieva raksturu. Bet galu galā ninivieši atstāja grēku un paklausīja Dievam. Tāpēc Dievs pārdomāja un nesodīja viņus kā to no sākuma bija nodomājis. Vai pārmaiņas no nineviešu ļaužu puses uzlika pienākumu Dievam? Absolūti un noteikti nē! Nav iespējams nolikt Dievu pozīcijā, kurā Viņam varētu būt saistības jeb pienākums pret cilvēku. Dievs ir labs un taisnīgs. Viņš izvēlējās nesodīt nineviešus tāpēc, ka viņi mainīja savas sirdis, attieksmi pret grēku. Šis pants vienīgi un tikai norāda uz faktu, ka Dievs ir nemainīgs. Ja Tas Kungs nepasargātu nineviešus pēc viņu aizgriešanās no grēkiem, tad tas būtu pretrunā ar Viņa raksturu.

Daži Svēto Rakstu interpretētāji, kas saka, ka Dievs var mainīt Savu prātu un būt nepastāvīgs, vienkārši ir studējuši Rakstus pavirši. Dievs gribēja kaut ko darīt, bet galu galā mainīja prātu un darīja savādāk. Daudziem tas šķiet nepastāvība. Bet Dievam, kas ir visu zinošs, visaugstākais valdnieks (suverēns), tā nav nepastāvība vai domu maiņa. Dievs vienmēr ir zinājis, ko Viņš darīs. Dievs dara visu, kas Viņam jādara, lai caur cilvēci piepildītu Savu jau iepriekš nolemto, perfekto plānu. ”Es jau sākumā teicu, kas notiks beigās, jau kopš senlaikiem to, kas vēl nav darīts!” (Jes.46:10-11).

Dievs draudēja nineviešiem ar to iznīcināšanu zinot, ka tas liks nineviešu ļaudīm nožēlot. Dievs draudēja Izraēlai ar tās sagraušanu zinot, ka Mozus aizbildīs un aizlūgs par tiem. Dievs nenožēlo savas rīcības, bet par dažām Viņš ir saskumdināts, jo cilvēks ne vienmēr izvēlas labāko priekš sevis paša. Dievs vienmēr rīkojas atbilstoši Savai dabai un raksturam. Dievs nemaina Savu prātu, bet gan rīkojas atbilstoši mūsu rīcībām/ izvēlēm saskaņā ar Savu Vārdu.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Vai Dievs maina Savu prātu/ domas?