Vai Dievs maina Savu prātu?

Jautājums: Vai Dievs maina Savu prātu?

Atbilde: Maleahija 3:6 paziņo: ‘’Jo Es esmu Tas Kungs, un Es nepārveidojos, un jums, Jēkaba bērniem, vēl nebūs būt pagalam.’’ Līdzīgi saka arī Jēkaba 1:17, ‘’Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas. ‘’ 4.Moz.gr. 23:19 teiktais ir skaidrāks par skaidru: ‘’Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu un tas nekļūtu īstenība? ‘’ Nē, Dievs nemaina Savu prātu. Dievs ir nemainīgs un pastāvīgs.

Kā lai šinī gadījumā izskaidrojam tādus pantus kā 1.Moz.gr.6:6, ‘’tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš Savā sirdī ļoti noskuma.’’? Līdzīgi ir arī Jonas gr.3:10 – ‘’Un, kad Dievs redzēja viņu darbus, redzēja, ka viņi atgriezušies no sava ļaunā ceļa, tad Viņam kļuva žēl tā ļaunuma, jo Viņš bija teicies viņiem nodarīt, un Viņš viņiem to nenodarīja.’’ Tāpat līdzīgi varam lasīt arī 2.Moz.gr.32:14, ‘’Tad Tam Kungam kļuva žēl tā ļaunuma, ko viņš Savai tautai bija gribējis darīt.’’ Šie panti runā par to, ka Dievs ‘’nožēlo’’ kaut ko, un šķiet esam pretrunā ar mācību par Dieva nemainību un pastāvību. Tomēr, šo pantu dziļāka studēšana atklāj, ka šie panti nebūt nenorāda uz Dieva nepastāvību vai mainīgumu. Tulkojot vārdu ‘’nožēlot’’ vai ‘’nožēla’’ no oriģinālās ebreju valodas nozīmē ‘’apžēloties par kaut ko.’’ Nožēlot par kaut ko, vai kaut ko, nebūt nenozīmē, ka ir notikušas pārmaiņas; tas vienkārši nozīmē to, ka ir palicis žēl par kādu notikumu, kas noticis.

Apsveriet 1.Moz.gr.6:6: ‘’...tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis’’. Pants turpinās un saka:’’...un viņš Savā sirdī ļoti noskuma.’’ Šis pants noteikti saka, ka Dievs nožēloja cilvēces radīšanu. Tomēr, skaidri redzam, ka Viņš neatcēla un neanulēja Savu radīto. Tā vietā caur Noasu Viņš atļāva cilvēcei turpināt eksistenci. Tas fakts, ka mēs uz šodienu esam dzīvi skaidri pierāda, ka Dievs nemainīja Viņa prātu par cilvēces radīšanu. Kā arī, šo pantu kontekstā ir aprakstīts grēcīgais stāvoklis, kurā cilvēks dzīvoja, un tas, ka cilvēces grēcīgums izraisīja Dievā skumjas, bet ne cilvēces radīšana. Apsveriet Jonas 3:10 rakstīto: ‘’...Viņam kļuva žēl tā ļaunuma, ko Viņš bija teicies viņiem nodarīt, un Viņš viņiem to nenodarīja.’’ Atkal, tiek izmantots tas pats ebreju vārds, kura tiešs tulkojums nozīmē ‘’apžēloties par kaut ko.’’ Kāpēc Dievam palika žēl par to, ko Viņš gribēja nodarīt Ninives ļaudīm? Tāpēc, ka viņi mainīja savas sirdis, kā rezultātā mainīja savus ceļus no nepaklausības uz paklausību un pakļāvību. Dievs viscaur un pilnīgi ir pastāvīgs un nemainīgs. Dievs gribēja sodīt Ninives ļaudis par viņu ļaunumu. Tomēr, tie nožēloja savas grēcīgās rīcības un mainījās. Rezultātā tam, Dievs apžēlojās par viņiem, kas ir absolūtā saskaņā ar Viņa raksturu.

Rom.3:23 māca, ka visi cilvēki grēko un nespēj dzīvot pēc Dieva standartiem. Rom.6:23 paziņo, ka tā visa sekas ir nāve (garīga un fiziska). Tātad, Ninives ļaudis bija pelnījuši sodu. Mēs visi esam tajā pašā situācijā; cilvēki ir izvēlējušies grēkot, kas arī nošķir mūs no Dieva. Cilvēks nevar vainot Dievu par pašu radīto nepatīkamo stāvokli. Tātad, ja ninivieši turpinātu savus grēcīgos ceļus, tad, viņu nesodīšana būtu bijusi pretrunā ar Dieva raksturu. Bet galu galā ninives ļaudis pameta grēku un paklausīja Dievam, un tāpēc Viņš izvēlējās nesodīt viņus, kā to no sākuma bija nodomājis. Vai pārmaiņas no nineviešu ļaužu puses uzlika pienākumu Dievam? Absolūti un noteikti nē! Nav iespējams Dievu nolikt pozīcijā, kurā Viņam varētu būt saistības jeb pienākums pret cilvēku. Dievs ir labs un taisnīgs, un izvēlējās nesodīt nineviešus sakarā ar to, ka viņi mainīja savas sirdis. Šis pants vienīgi un tikai norāda uz faktu, ka Dievs nav mainīgs, jo, ja Tas Kungs nepasargātu nineviešus, tad tas būtu pretrunā ar Viņa raksturu.

Svētie Raksti, kas interpretē (tulko) to, ka it kā šķietami Dievs var mainīt Savu prātu un būt nepastāvīgs,- ir vienkārši cilvēku mēģinājumi izskaidrot Dieva rīcības. Dievs gribēja kaut ko darīt, bet galu galā mainīja prātu un darīja savādāk. Mums tas šķiet, kā nepastāvība. Bet Dievam, kas ir visu zinošs un visaugstākais valdnieks (suverēns), tā nav nepastāvība vai domu maiņa. Dievs vienmēr ir zinājis, ko Viņš darīs. Dievs dara visu, ko Viņam jādara, lai liktu cilvēcei piepildīt Viņa perfekto plānu. ‘’...Es no iesākuma pasludināju gala iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nebija noticis, sacīdams: mans lēmums piepildīsies! Es īstenošu visu, kas Man patīk! Es aicinu ērgli no rītiem un vīru pēc Mana padoma no tālas zemes, kā Es esmu noteicis, tā Es tam likšu arī notikt, kā Es esmu lēmis, tā Es to arī izpildīšu’’ (Jes.46:10-11).

Dievs draudēja nineviešiem ar to izpostīšanu un sagraušanu zinot, ka tas liks nineviešu ļaudīm nožēlot. Dievs draudēja Izraēlai ar tās sagraušanu zinot, ka Mozus aizbildīs un aizlūgs par tiem. Dievs nenožēlo savas rīcības, bet par dažām Viņš ir saskumdināts ar to, kā cilvēks atbild uz Viņa lēmumiem. Dievs nemaina Savu prātu, bet gan drīzāk rīkojas visnotaļ saskaņā ar Savu Vārdu atbildot uz mūsu rīcībām.

Atpakaļ uz latvisko versiju