Kas ir Hinduisms un kam tic Hindi?



Jautājums: Kas ir Hinduisms un kam tic Hindi?

Atbilde:
Hinduisms ir viena no vecākajām reliģijām – to svētie raksti ir atrodami jau 1400 -1500 gadus Pirms Kristus (p.m.ē). Hinduisms ir arī viena no visatšķirīgākajām un sarežģītākajām reliģijām, un tiem ir miljoniem dievu. Hindiem ir ļoti daudzpusīgas, dažādas ticību būtības un pastāv daudzas dažādas sektas. Lai arī šī ir trešā lielākā reliģija pasaulē, tomēr galvenokārt Hinduisms pastāv Indijā un Nepālā.

Galvenie Hinduisma teksti ir Vēdas (pieņemti kā ļoti svarīgi), Upanišada (Upanishada), Mahabarata (Mhabharata) un Ramaiana (Ramayana). Šie raksti satur himnas, buramvārdus, filozofiju, rituālus, poēmas un stāstus uz kuriem hindi balsta savu ticību. Viņi izmanto arī citus tekstus - Brahmas, Sutras un Araniakas.

Lai arī Hinduisms bieži vien tiek saprasts kā politeistisks, tas ir daudzdievīgs ( šķiet, ka viņi atzīst apmēram 330 miljonu dievu); tas ir arī tāds, kas atzīst vienu galveno ”dievu” – Brahmu. Brahmas būtības ticība ir apņemt, ar domu apkļaut katru realitātes daļu un eksistenci visā lielajā universā. Brahma ir bezpersonisks un nezināms, bieži vien tiek uzskatīts kā tāds, kas eksistē trīs formās: Brahma – Radītājs, Višhu – Sargātājs un Šiva – Iznīcinātājs. Šie Brahmas ”aspekti” ir zināmi arī caur cilvēku pāriemiesošanos, kas notiek neskaitāmas reizes. Ir ļoti grūti sasummēt Hindu teoloģiju, jo neskaitāmās Hindu skolas satur gandrīz visu citu teoloģijas sistēmu elementus. Hinduisms var būt:

1) monistisks – eksistē tikai viena lieta; Sankaras skola.
2) panteisks – eksistē tikai viena dievišķā būtne; tātad, Dievs ir identificējies ar pasauli; Brahmanisms.
3) panenteisks – pasaule ir daļa no Dieva; Ramanujas skola.
4) teistisks – tikai viens Dievs, nošķirts no Radīšanas; Bhakti Hinduisms.

Apskatot citas skolas var atrast, ka Hinduisms var būt arī ateistisks, deistisks vai pat nihilistisks. Ar tik lielu dažādību, kas sakopota zem vārda ”Hindu” tiešām jābrīnās un jājautā – kas īsti viņus padara par ”Hindiem?” Jebkurai ticības sistēmai Vēdas ir jāatzīst par svētām. Ja sistēma atzīst Vēdas par svētām, tad tie ir Hindi, ja neatzīst, tad tie nav Hindi.

Vēdas ir daudz kas vairāk, nekā tikai teoloģiskas grāmatas. Tās satur bagātu, krāsainu teo - mitoloģiju. Reliģiska veida mitoloģiju, kas nesteidzīgi un ar nodomu savij mītus, teoloģiju un vēsturi stāsta formā ar nolūku, lai atrastu reliģijas saknes. Šī teo - mitoloģija ir tik dziļi iesakņojusies Indijas vēsturē un kultūrā, ka Vēdu noraidīšana tiek uzskatīta kā sacelšanās pret Indiju. Tāpēc Hinduisms noraida jebkuru ticības sistēmu, ja tā neietver sevī Indijas kultūru visā tās apjomā. Ja sistēma pieņem Indijas kultūru un tās teo - mitoloģisko vēsturi, tad tā var tikt pieņemta kā ”Hindu ” pat ja tās teoloģija ir teistiska, nihilistiska vai ateistiska. Šī atvērtība un pretrunu pieņemšana var sagādāt galvassāpes citām kultūrām, kuras meklē loģisku saskaņu un saprātīgu attaisnojumu savos reliģiskajos uzskatos. Tomēr godīgi runājot arī Kristieši neizrāda ne cik lielu loģiku sakot, ka tic Dievam, bet tajā pašā laikā savas dzīves dzīvo kā praktiski ateisti noraidot Kristu. Hindu uzskatā konflikts ir patiesa, īsta pretruna. Kristiešu uzskatā konflikts ir vienkārši liekulība.

Hinduisms cilvēci uzskata par dievību. Tā kā Brahma ir itin viss, Hinduisms apgalvo, ka visi un katrs ir dievība. Ātmans (individuāla dvēsele kā dievišķā pasaules gara izpausme cilvēkā) ir kopā ar Brahmu vai arī nē. Viss, kas ir ārpus Brahmas tiek uzskatīts par ilūziju. Garīgais Hindu mērķis ir kļūt tādiem kā Brahma, kas nozīmē pārstāt eksistēt iluzorajā ”paša savā individuālajā” formā. Šī brīvība ir nosaukta vārdā ”mokša” (moksha). Hindi tic, ka, kamēr vien mokša nav sasniegta, persona pāriemiesosies kārtībā, lai spētu strādāt ar izpratni par sevi līdz galējā patiesība ir sasniegta (patiesība ir tāda, ka eksistē tikai Brahma un nekas cits). Kādā veidā persona pāriemiesosies ir atkarīgs no karmas un principa, ka pār cēloņiem un efektiem valda dabiskais līdzsvars. Viss pagātnē darītais ietekmē nākotni, tas atbilst tam, kas notiks nākotnē; pagātnes un nākotnes dzīves ir iekļautas.

Lai arī šis ir tikai ļoti īss konspekts, tomēr viegli var saskatīt, ka Hinduisms ir pilnīgi pretējs Kristīgajai Bībelei gandrīz visās ticības sistēmas detaļās. Kristietībai ir viens Dievs, kas ir personisks un zināms (5.Moz.gr.6:5; 1.Kor.8:6); viens Svēto Rakstu kopojums; mācība, ka Dievs radīja zemi un visu, kas tanī (1.Moz.gr.1:1; Ebr.11:3); cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības, un dzīvo tikai vienreiz (1.Moz.gr.1:27; Ebr.9:27-28); pestīšana ir tikai caur Jēzu Kristu (Jņ.ev.3:16; 6:44; 14:6; Ap.d.4:12). Hinduisma reliģiskā sistēma kļūdās tajā, ka tie neatpazīst Jēzu, unikāli iemiesojušos Dievu – cilvēku un Glābēju; vienīgo cilvēces pestīšanas avotu.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kas ir Hinduisms un kam tic Hindi?