’Ja Jēzus bija Dievs, tad kā Viņš varēja lūgties uz Dievu? Vai Jēzus lūdzās uz Sevi Pašu?

Jautājums: ’Ja Jēzus bija Dievs, tad kā Viņš varēja lūgties uz Dievu? Vai Jēzus lūdzās uz Sevi Pašu?

Atbilde: Lai saprastu Jēzu, kā Dievu, kurš uz zemes būdams sūtīja lūgšanas Viņa Tēvam debesīs, mums jāaptver to, ka mūžīgajam Tēvam un mūžīgajam Dēlam vienmēr bija pastāvējušas mūžīgas savstarpējās attiecības jau pirms tam, kad Jēzus uzņēmās uz Sevis cilvēka formu. Lūdzu, lasiet Jāņa ev.5:19-27, un īpaši 23 pantu, kurā Jēzus māca to, ka Tēvs sūtīja Dēlu (arī skat.Jņ.ev.15:10). Jēzus nekļuva par Dieva Dēlu piedzimstot pilsētiņā Betlehemē. Viņš jau bija Dieva Dēls no senas mūžības, joprojām Viņš ir Dēls un vienmēr tāds paliks.

Jesajas gr.9:5 varam lasīt, ka Dēls tika dots un Bērns piedzimis. Jēzus vienmēr un visos laikos ir bijis daļa no Trīsvienības kopā ar Svēto Garu. Trīsvienība ir vienmēr pastāvējusi,- Dievs tēvs, Dievs Dēls un Svētais Gars nav trīs dievi, bet gan viens Dievs trijās personās. Jēzus mācīja, ka Viņš un Viņa Tēvs ir viens (Jņ.ev.10:30), ar šo uzsverot, ka Viņš un Viņa Tēvs- Viņi ir viena matērija un viena būtība. Tēvs, Dēls un Gars ir trīs vienlīdzīgas personas esot kā viens Dievs. Šīm trim personām vienmēr ir bijušas, turpina būt un vienmēr būs mūžīgas attiecības.

Laikā kad Jēzus, mūžīgais Dieva Dēls uzņēmās uz Sevis grēcīgo cilvēci, Viņš uzņēmās arī kalpa lomu, atmetot Viņa debešķīgo slavu (Fil.2:5-11). Būdams kā Dievs – cilvēks Viņš mācījās pazemību (Ebr.5:8) Viņa Tēvam un bija Sātana kārdināts, netaisnīgi apsūdzēts no cilvēku puses, Viņa pašu cilvēku noraidīts un beigās sists pie krusta. Viņā lūgšanas debesu Tēvam bija lūgšanas pēc spēka (Jņ.ev.11:41-42) un gudrības (Mk.ev.1:35, 6:46). Viņa lūgšanas rādīja to, ka Viņš savā cilvēciskajā formā bija atkarīgs no Tēva, lai īstenotu Tēva plānu attiecībā uz glābšanu, kā tas ir liecināts Kristus augstajā priestera lūgšanā Jāņa ev. 17. nodaļā. Viņa lūgšana nodemonstrēja Viņa galīgo un pilnīgo pakļaušanos Viņa Tēva gribai,- kas bija mirt pie krusta tādējādi samaksājot (sodu) par mūsu nepaklausību un Dieva likumu laušanu (Mt.ev.26:31-46). Protams, fiziski Viņš cēlās no kapa uzvarot, un vinnējot piedošanu un mūžīgo dzīvi tiem, kas nožēlo savus grēkus un tic Viņam kā Glābējam.

Tam, ka Jēzus, kā Dieva Dēls, lūdzās vai runāja uz Dievu Tēvu nav nekādu problēmu. Kā jau minēts, Viņiem pastāvēja mūžīgas attiecības jau pirms Kristus nākšanas pār zemi. Šīs attiecības ir aprakstītas evaņģēlijos tā, ka mēs varam skaidri redzēt kā Dieva Dēls Viņa cilvēciskajā formā izpildīja Viņa Tēva gribu un darot to, samaksāja atbrīvošanas maksu par visiem Viņa bērniem (Jņ.ev.6:38). Kristus nepārtrauktā padevība un paklausība Viņa debesu Tēvam tika stiprināta, spēcināta, un turēta koncentrēta Viņa dzīvē uz zemes caur lūgšanām. Kristus piemērs ir tas, kam mums visiem jāseko.

Jēzus Kristus nebija mazāks Dievs, kad Viņš lūdzās uz Viņa Tēvu debesīs. Viņš attēloja to, ka pat Viņam, kā bezgrēcīgam cilvēkam, ir vitāli nepieciešama dzīve lūgšanās kārtībā, lai pildītu Viņa debesu Tēva gribu. Jēzus, ar lūgšanām debesu Tēvam, skaidri nodemonstrēja Viņa attiecības ar Trīsvienību un nolika kā piemēru to, ka mums ir jāpaļaujas un Dievu caur lūgšanām, lai saņemtu mums vajadzīgo spēku un gudrību. Tā kā Kristum, kurš bija Dievs – cilvēks, bija nepieciešamība pēc dinamiskas lūgšanu dzīves, tāpat tas ir vajadzīgs arī Kristus sekotājiem mūsdienās.

Atpakaļ uz latvisko versiju