Kas ir Jūdaisms un kam ebreji tic?



Jautājums: Kas ir Jūdaisms un kam ebreji tic?

Atbilde:
Kas ir Jūdaisms un kas ir ebreji? Vai Jūdaisms ir vienkārši reliģija? Vai Jūdaisms ir kulturāla identitāte vai vienkārši etniska grupa? Vai ebreji ir cilvēku klans vai arī nācija? Kam ebreji tic un vai viņi visi tic vienai un tai pašai lietai?

Attiecībā uz ”ebrejiem” vārdnīcu definīcijas iekļauj - ”Jūdas cilts locekļi.” ”Izraēlieši.” ”Nācijas locekļi, kas eksistēja Palestīnā no sestā gadsimta p.m.ē. līdz m.ē. pirmajam gadsimtam.” ”Personas, piederošas seno Ebreju tautas turpinājumam caur mantojumu.” ”Tādi, kuru reliģija ir Jūdaisms.”

Saskaņā ar rabīniem pilntiesīgs Jūdaisma ebrejs ir tāds, kura māte ir ebrejiete vai tāds, kurš formāli pārvērsts par ebreju. 3.Moz.gr.24:10 rakstītais ir bieži minēts kārtībā, lai šai ticībai piešķirtu uzticamību, tomēr Tora nepiešķir īpašu nozīmi šai tradīcijai. Daži rabīni saka, ka nav nekādas nozīmes kam persona tic. Šie rabīni saka, ka ebrejam nav vajadzība sekot Ebreju likumiem un paražām kārtībā, lai tiktu atzīts par ebreju. Būtībā ebrejs var neticēt Dievam vispār un būt pilntiesīgs ebrejs balstoties uz iepriekš minētajiem rabīnu interpretējumiem.

Citi rabīni uzsver, ka tikai sekojot Toras likumiem un pieņemot Maimonides ”trīspadsmit ticības principus” (Rabbi Moshe ben Maimon bija izcilākais viduslaiku ebreju skolotājs) persona var būt atzīta par pilntiesīgu ebreju. Pretējā gadījumā pat ”bioloģiskā” kārtā dzimušai personai nav patiesa kontakta ar Jūdaismu.

Tora – kas ir pirmās piecas Bībeles grāmatas – 1.Moz.gr.14:13 māca, ka Ābrahams, visbiežāk atpazīts kā pirmais ebrejs jau bija aprakstīts kā ”Ebrejs.” Vārds ”ebrejs” nāk no vārda Jūdas, kurš bija viens no Jēkaba 12 dēliem un viena no divpadsmit Izraēla ciltīm. Acīmredzot vārds ”Ebrejs,” oriģināli ir attiecināts uz tiem, kuri bija Izraēla cilts locekļi, bet kad to valstība sašķēlās pēc Salamana valdīšanas laika (1.Ķēn.12), tad šis apzīmējums tika attiecināts uz visu Jūdas valstību, kura iekļāva Jūdas ciltis, Benjaminu un Levi. Uz šodienu daudzi tic, ka visi Ābrahama, Izāka un Jākoba fiziskie pēcteči ir ebreji, un nav nozīmes, no kuras cilts (vienas no 12 ciltīm) tie ir cēlušies.

Tātad, kam ebreji tic un kāda ir to galvenā mācība? Mūsdienās pastāv piecas galvenās Jūdaisma sektas. Ortodoksālie, Konservatīvie, Reformisti, Rekostruktori un Humānisti. Ticība un prasības starp šīm grupām ir dramatiski atšķirīgas. Īsumā Jūdaisma tradicionālās ticības var iekļaut sekojošo:

Dievs ir radījis visu, kas eksistē; Viņš ir viens, bezķermenisks un Viņš vienīgais ir pielūdzams, un slavināms kā visa universa valdnieks.

Pirmās piecas nodaļas Ebreju Bībelē ir Dieva atklājums Mozum. Rakstītais šinīs grāmatās nekad netiks izmainīts vai palielināts.

Dievs ir komunicējis ar ebrejiem caur praviešiem.

Dievs pārrauga cilvēku aktivitātes; Viņš atmaksā par labo un soda ļauno.

Lai arī Kristiešu ticība diezgan lielā mērā ir balstīta uz tiem pašiem Ebreju Svētajiem Rakstiem, tomēr starp ebreju ticību un Kristiešu ticību pastāv nozīmīgas atšķirības: ebreji uzskata, ka cilvēku rīcība un uzvedība ir vissvarīgākā, jo ticība rodas caur rīcību un uzvedību. Šis ir vislielākais pretstats konservatīvo Kristiešu uzskatam – ticība vispirms; rīcība un uzvedība ir ticības rezultāts.

Ebreju ticība nepieņem Kristiešu jēdzienu par oriģinālo grēku (ticība, ka visi cilvēki iemanto grēku no Ādama un Ievas rīcības, kad viņi nolēma nepaklausīt Dievam Ēdenes dārzā).

Jūdaisms atzīst pasaules iemantoto labestību un tās cilvēkus kā Dieva radības.

Ebreju ticīgie ir spējīgi iesvētīt savas dzīves un būt tuvāk Dievam realizējot mitšvotu (mitzvoth), kas ir Dievišķās komandas.

Glābējs nav vajadzīgs un tas nav pieejams kā starpnieks.

Trešajā Mozus grāmatā atrodamie 613 likumi un pārējās grāmatas regulē visus ebreju dzīves aspektus. Desmit baušļi, kas attēloti otrajā Mozus grāmatā 20:1-17 un piektajā Mozus grāmatā 5:6-21 ir tikai īss likumu apkopojums.

Mesija (Dieva iesvaidītais) nāks uz zemes nākotnē un vēlreiz savedīs visus ebrejus (izkaisītos pa pasauli) savā Izraēlas zemē. Tajā laikā notiks arī vispārējā mirušo atdzimšana. Jeruzalemes Templis (Romiešu iznīcinātais mūsu ēras 70-jos gados) tiks atjaunots.

Pieņēmumi un ticības par Jēzu ir ļoti atšķirīgas. Daži Viņu uzskata par morālo skolotāju. Citi Viņu uzskata par neīstu pravieti vai Kristiešu elku. Dažas Jūdaisma sektas pat neizrunā Viņa vārdu caur to, ka ir aizliegts ņemt mutē elka vārdu.

Ļoti bieži ebreji ir dēvēti par Dieva izvēlētajiem cilvēkiem. Tomēr tas nenozīmē to, ka viņi būtu uzskatāmi kā augstāka cilvēku grupa. Tādi Bībeles panti kā 2.Moz.gr.19:5 vienkārši saka, ka Dievs izvēlējās ebreju tautu uzņemt Viņa Vārdu un studēt Toru, kalpot Dievam vienīgajam, atpūsties Sabatā un svinēt svētkus. Ebreji nav izvēlēti, lai būtu augstāki par citiem; viņi ir izvēlētā Dieva tauta – tādi, kuriem bija jānes gaisma pagānu vidū un jābūt par svētību visām zemes nācijām.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kas ir Jūdaisms un kam ebreji tic?