Kalvinisms pret Armīnismu – kurš no šo viedokļiem ir pareizs?



Jautājums: Kalvinisms pret Armīnismu – kurš no šo viedokļiem ir pareizs?

Atbilde:
Kalvinisms un Armīnisms ir divas teoloģiskas sistēmas, kas mēģina izskaidrot attiecības starp Dieva suverenitāti (augstākā vara) un cilvēka atbildību jautājumā par pestīšanu. Kalvinisma teorija ir nosaukta franču teologa, dzīv. 1509- 1564g, Žaņa Kalvina vārdā. Armīnisma teorija ir nosaukta Nīderlandiešu teologa, dzīv. 1560- 1609g, Jakobus Arminius vārdā.

Abu šo sistēmu kopsavilkumu var definēt piecos punktos. Kalvinisma sistēma apgalvo, ka cilvēks ir pilnīgi un galīgi izvirtis, toties Armīnisms pieturas pie sistēmas, ka cilvēks ir izvirtis tikai daļēji. Pilnīgā izvirtība saka, ka katrs cilvēciskais aspekts ir sabojāts ar grēku, tāpēc cilvēks nav spējīgs nākt pie Dieva pēc paša vēlēšanās un gribas. Daļējā izvirtības sistēma saka, ka katrs cilvēciskais aspekts ir sabojāts ar grēku, bet ne tādā pakāpē, ka cilvēks nebūtu spējīgs paust ticību Dievam pats saviem spēkiem.

Kalvinisms iekļauj ticību tam, ka izvēle ir beznosacījuma. Toties Armīnisms tic, ka izvēle ir nosacījuma. Beznosacījuma izvēle ir uzskats, ka Dievs izvēlas personas, kuras tiks glābtas balstoties tikai un vienīgi uz Viņa Paša gribu, bet ne tāpēc, ka pārmantojamības pēc kādā ir kaut kas labs. Nosacījuma izvēle saka, ka Dievs izvēlas glābt indivīdus saskaņā ar Viņa iepriekšzināšanām par to, kurš no indivīdiem ticēs Kristum kā glābējam. Tātad, ar nosacījumu, ka indivīds izvēlas Dievu.

Kalvinisms grēku izpirkšanu redz kā ierobežotu, kamēr Armīnisms to redz kā neierobežotu. Šis ir viens no piecu punktu strīdīgākajiem jautājumiem. Ierobežotā grēku izpirkšana ir ticība, ka Jēzus mira tikai un vienīgi par izvēlētajiem. Neierobežotā grēku izpirkšana ir ticība, ka Jēzus mira par visiem, bet viņa nāve nav spēkā esoša līdz brīdim, kad persona pieņem Jēzu caur ticību.

Kalvinisms pieturas pie tā, ka ticība Dieva žēlastībai ir neatvairāma, bet Armīnisms saka, ka indivīds var pretoties Dieva žēlastības izpausmei. Neatvairāmā žēlastība debatē par to, ka, ja Dievs sauc personu uz atpestīšanu, tad persona bez izvairīšanās nāk uz pestīšanu. Toties atvairāmā žēlastības izpausme saka, ka Dievs sauc visus tapt pestītiem, bet daudzi cilvēki pretojas tam un noraida Dieva saucienu.

Kalvinisms uzskata, ka ticīgajiem jābūt neatlaidīgiem, bet Armīnisms pieturas pie nosacījuma pestīšanas. Ticīgo neatlaidība nozīmē, ka Dieva izvēlētā persona būs neatlaidīga ticībā un nenoraidīs Kristu, un nenovērsīsies no Viņa. Savukārt nosacījuma pestīšana ir uzskats, ka ticīgais Kristū pēc savas brīvās gribas var novērsties no Kristus un tādējādi zaudēt pestīšanu.

Tātad, debatēs Kalvinisms pret Armīnismu- kurš no šiem ir pareizs? Interesanti ir tas, ka Kristus miesas dažādībā pastāv dažāda veida sajaukumi no Kalvinisma un no Armīnisma. Patāv piecu punktu kalvinisti un piecu punktu arministi; tajā pašā laikā pastāv arī trīs punktu kalvinisti un divu punktu arministi. Daudzi ticīgie nonāk Kalvinisma un Armīnisma sistēmu sajukuma jūklī. Galvenais ir saprast to, ka abas sistēmas zaudē cenšoties izskaidrot neizskaidrojamo. Parasta cilvēciska būtne nav spējīga visā pilnībā aptvert tematu, ko šīs divas sistēmas mēģina izskaidrot. Jā, Dievs ir absolūti augstāks par visu un zina visu. Jā, cilvēki ir saukti izdarīt patiesu izvēli un ticēt Kristum kā Pestītājam. Šie fakti var šķist mums pretrunīgi, bet Dieva sapratnē tie ir gluži vienkārši perfekti.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kalvinisms pret Armīnismu – kurš no šo viedokļiem ir pareizs?