Kalvinisms pret Armīnismu – kurš no šo viedokļiem ir pareizs?

Jautājums: Kalvinisms pret Armīnismu – kurš no šo viedokļiem ir pareizs?

Atbilde: Kalvinisms un Armīnisms ir divas teoloģiskas sistēmas, kas mēģina izskaidrot attiecības starp Dieva suverenitāti (augstākā vara) un cilvēka atbildību jautājumā par pestīšanu. Kalvinisma teorija ir nosaukta Žaņa Kalvina vārdā, kurš bija franču teologs dzīv. no 1509- 1564g. Armīnisma teorija ir nosaukta pēc Nīderlandiešu teologa vārda Jakobus Arminius, dzīv. No 1560- 1609g.

Abu šo sistēmu kopsavilkumu var definēt piecos punkos. Kalvinisma sistēma apgalvo, ka cilvēks ir pilnīgi un galīgi izvirtis, toties Armīnisms pieturas pie sistēmas, ka cilvēks ir izvirtis tikai daļēji. Pilnīgā izvirtība nosaka, ka katrs cilvēciskais aspekts ir sabojāts ar grēku, tāpēc, cilvēks nav spējīgs nākt pie Dieva pēc paša vēlēšanās un gribas. Daļējā izvirtības sistēma nosaka, ka katrs cilvēciskais aspekts ir sabojāts ar grēku, bet ne tādā pakāpē, ka cilvēks nav spējīgs paust ticību Dievam paša saviem spēkiem.

Kalvinisms iekļauj ticību tam, ka izvēle ir beznosacījuma. Toties Armīnisms tic, ka izvēle ir nosacījuma. Beznosacījuma izvēle ir uzskats, ka Dievs izvēlas personas, kuras tiks glābtas tikai un vienīgi pēc Viņa izvēles un gribas, bet ne pēc kaut kā, kas ir pārmantojamības ceļā slavens vai labs noteiktajā indivīdā. Nosacījuma izvēle nosaka, ka Dievs izvēlas glābt indivīdus saskaņā ar Viņa paredzējumiem par to, kurš no indivīdiem ticēs Kristum kā glābējam, un uz nosacījuma pamata, ka indivīds izvēlēsies Dievu.

Kalvinisms grēku izpirkšanu redz kā ierobežotu, kamēr Armīnisms to redz kā neierobežotu. Šis ir viens no piecu punktu strīdīgākajiem jautājumiem. Ierobežotā grēku izpirkšana ir ticība, ka Jēzus mira tikai un vienīgi par izvēlētajiem. Neierobežotā grēku izpirkšana ir ticība, ka Jēzus mira par visiem, bet viņa nāve nav spēkā esoša, kamēr vien persona saņem Jēzu caur ticību.

Kalvinisms pieturas pie tā, ka ticība Dieva žēlastībai ir neatvairāma un neapstrīdama, kamēr Armīnisms saka, ka indivīds var pretoties Dieva žēlastības izpausmei. Neapstrīdamā žēlastība debatē par to, ka, ja Dievs sauc personu uz atpestīšanu, un ka persona bez izvairīšanās nāk uz pestīšanu. Toties apstrīdamā žēlastības izpausme saka, ka Dievs sauc visus tapt pestītiem, bet daudzi cilvēki pretojas tam un noraida Dieva saucienu.

Kalvinisms, pieturas pie tā, ka ticīgajiem jābūt neatlaidīgiem, kamēr Armīnisms patur nosacījuma pestīšanu. Ticīgo neatlaidība attiecas uz jēdzienu, ka Dieva izvēlētā persona būs neatlaidīga ticībā un ne pastāvīgi noraidīs Kristu vai aizgriezīsies no Viņa prom. Savukārt nosacījuma pestīšana ir uzskats, ka ticīgais Kristū var ar viņa vai viņas brīvu gribu novērsties no Kristus un tādējādi zaudēt pestīšanu.

Tātad, debatēs Kalvinisms pret Armīnismu- kurš no šiem ir pareizs? Interesanti ir piezīmēt, ka Kristus miesas dažādībā pastāv dažāda veida sajaukumi no Kalvinisma, kā arī no Armīnisma. Pieci punkti Kalvinismam un tikpat daudz Armīnismam, un tajā pašā laikā trīs punkti Kalvinismam un 2 punkti Armīnismam. Daudzi ticīgie apstājas pie tā paša sajaukuma no diviem skatu punktiem. Galu galā, mūsu uzskats ir, ka abas sistēmas zaudē tajā, ka viņi cenšas izskaidrot neizskaidrojamo. Parasta cilvēciska būtne nav spējīga visā pilnībā aptvert kaut ko tādu, kā šis. Jā, Dievs ir absolūti augstāks par visu un zina visu. Jā, cilvēki ir saukti izdarīt patiesu izvēli un ticēt Kristum kā pestītājam. Šie divi fakti var šķist mums pretrunīgi, bet Dieva sapratnē un prātā tie ir gluži vienkārši perfekti.

Atpakaļ uz latvisko versiju

Kalvinisms pret Armīnismu – kurš no šo viedokļiem ir pareizs?