Vai Kristietis var pazaudēt pestīšanu?

Jautājums: Vai Kristietis var pazaudēt pestīšanu?

Atbilde: Pirms atbildam uz šo jautājumu definēsim vārda ‘’Kristietis’’ nozīmi. ‘’Kristietis’’ nav persona, kas lūdz Dievu, vai iziet caur baznīcas solu rindām, vai ir augusi Kristiešu ģimenē. Lai arī visas šīs nosauktās lietas var būt daļa no Kristieša pieredzes, tomēr šīs lietas nav tās, kas personu padara par Kristieti. Kristietis ir persona, kas caur ticību pieņēmusi un visā pilnībā uzticējusies Jēzum Kristum kā vienīgajam Glābējam (Jņ.ev.3:16; Ap.d.16:31; Ef.2:8-9).

Tātad, ar šo definīciju prātā, – vai Kristietis var pazaudēt pestīšanu? Iespējams, vislabākais veids kā atbildēt uz šo jautājumu ir izmeklējot Bībeli atrast ko tā saka par pestīšanu, un kas ar to var notikt. Kā arī studēt, ko pestīšanas zaudēšana varētu izraisīt. Piedāvājam dažus piemērus:

Kristietis ir jauna radība. ‘’Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns’’ (2.Kor.5:17). Šis pants runā, ka ‘’esot Kristū’’ persona kļūst par pilnīgi jaunu radību. Ja Kristietis zaudētu pestīšanu, tas nozīmētu, ka jaunā radība būtu noraidīta un izdzēsta.

Kristietis ir izpirkts un atbrīvots. ‘’Jūs zināt, ka esat ne ar iznīcīgām lietām - sudrabu vai zeltu atpirkti no savas aplamās dzīves, mantotas no tēviem, bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm’’ (1.Pēt.1:18-19). Vārds ‘’izpirkts’’ nozīmē, ka maksa ir samaksāta un parādi nokārtoti. Ja Kristietis varētu pazaudēt pestīšanu, tas nozīmētu to, ka Dievam jāatceļ, jāņem atpakaļ maksa, ko Viņš ir samaksājis ar dārgajām Kristus asinīm.

Kristieši ir attaisnoti. ‘’Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu’’ (Rom.5:1). ‘’Attaisnot’’ nozīmē paziņot par ‘’taisnu’’ esam. Visus, bez izņēmuma, kas saņem Jēzu kā Glābēju Dievs pasludina ‘’par taisniem.’’ Ja Kristietis zaudētu pestīšanu, tas nozīmētu to, ka Dievam jāņem atpakaļ Viņa teiktais (vārds) un jāatceļ iepriekš pasludinātais.

Kristietim ir apsolīta mūžīgā dzīve. ‘’Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību’’ (Jņ.ev.3:16). Mūžīgā dzīve ir Dieva apsolījums pavadīt mūžību debesīs ar Dievu. Dievs ir apsolījis: ‘’tici, un tev būs mūžīgā dzīve.’’ (Jņ.ev.6:47, 3:15). Ja Kristieties pazaudētu pestīšanu, tad arī mūžīgā dzīve tiktu atņemta. Ja Kristiešiem ir apsolīta mūžīgā dzīve, tad kā gan Dievs var lauzt Savu solījumu un to atņemt?

Kristiešiem ir garantēts pagodinājums. ‘’Bet, kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī aicinājis; un, kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis’’ (Rom.8:30). Kā mēs uzzinām no Rom.5:1, attaisnošana ir pasludināta noticēšanas brīdī. Saskaņā ar Rom.8:30, pagodināšana ir garantēta visiem tiem, kurus Dievs attaisno. Pagodināšana Kristietim nozīmē to, ka debesīs tiks doti jauni, brīnišķīgi ķermeņi. Ja Kristietis zaudētu pestīšanu, tad Rom.8:30 rakstītais būtu kļūda, jo Dievs nevarētu garantēt pagodināšanu visiem, kurus Viņš ir pestījis, taisnojis un aicinājis.

Mēs varētu dalīties ar daudz vairāk ilustrācijām par to, kas notiek pie pestīšanas. Bet pat šīs dažas, augšā minētās, parāda ļoti skaidri to, ka Kristietis nekādi nevar pazaudēt savu pestīšanu. Ja pestīšanu būtu iespējams zaudēt, tad lielākā daļa, ja ne viss, ko Bībele apgalvo par to, kas notiek ar mums brīdī, kad pieņemam Jēzu Kristu kā savu personīgo Glābēju, būtu padarīts par nederīgu. Pestīšana nevar tikt atcelta. Kristieti nevar pārveidot. Atbrīvošana jeb atpirkšana nevar tapt pazudināta. Nav iespējams pazaudēt mūžīgo dzīvi un tomēr uzskatīt to kā mūžīgu. Ja Kristieties varētu pazaudēt pestīšanu, tad Dievam vajadzētu ņemt savu Vārdu atpakaļ un mainīt domas – divas lietas, ko, kā apgalvo Svētie Raksti, Dievs nekad nedarīs.

Visbiežākie iebildumi pret apgalvojumu, ka Kristieši nevar zaudēt savu pestīšanu ir:

1) kā ir ar tiem Kristiešiem, kas tādi būdami turpina vest amorālu dzīves veidu? 2) kā ir ar tiem Kristiešiem, kuri vēlāk noliedz ticību un noraida Kristu? Problēma ar šiem iebildumiem varētu būt frāzē ‘’kas ir Kristieši.’’ Bībele paziņo, ka patiess un īsts Kristietis nevedīs amorālu dzīves veidu (1.Jņ.3:6). Bībele paziņo, ka ikkatra persona, kas atsakās no savas ticības, patiesībā nodemonstrē, ka tā nekad nav bijusi patiesi Kristietis (1.Jņ.2:19). Tāpēc, neviens no abiem iebildumiem nav pamatots. Kristietis (patiess) neturpinās vest amorālu dzīves veidu, nenoliegs ticību un nenoraidīs Kristu. Šādas rīcības vienkārši pierādītu, ka persona nekad nav bijusi patiess Kristietis un nekad nav bijusi izpirkta.

Nē, pestīšanu Kristietis pazaudēt nevar. Nekas nevar nošķirt Kristieti no Dieva (Rom.8:38-39). Nekas nevar izraut Kristieti no Dieva rokas (Jņ.ev.28-29). Dievs vēlas un Viņš ir spējīgs garantēt un uzturēt pestīšanu, ko mums devis. Jūdas 24-25: ‘’Bet Tam, kas spēj jūs pasargāt, ka neklūpat, un nostatīt nevainīgus un līksmus Savas godības priekšā, vienīgajam Dievam, mūsu Glābējam, lai ir caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu, godība, varenība, spēks un vara no mūžības, tagad un mūžu mūžos! Āmen.’’

Atpakaļ uz latvisko versiju