Vai Kristiešiem vajadzētu trenēties/ vingrot? Ko saka Bībele par treniņiem?

Jautājums: Vai Kristiešiem vajadzētu trenēties/ vingrot? Ko saka Bībele par treniņiem?

Atbilde: Kā jau ar daudzām lietām dzīvē, pastāv galējības gan treniņu un vingrošanas jomā, gan garīgās dzīves jomā. Daži cilvēki viscaur un pilnīgi nododas garīgumam, tā atstājot novārtā savus fiziskos ķermeņus. Citi atkal pievērš tik ļoti lielu uzmanību ķermeņa ārējam apveidam un formai, ka aizmirst par garīgo augšanu un nobriešanu. Neviens no šiem nenorāda uz Bībelisku līdzsvaru. 1.Tim.4:8 pamāca mūs: ‘’Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.’’ Ievērojiet, ka pants nebūt nenoliedz un nenoraida vajadzību pēc fiziskiem vingrinājumiem. Drīzāk tas saka, ka vingrinājumi ir nepieciešami, un ka jānosaka prioritāte sabalansētiem fiziskiem vingrinājumiem uzsverot, ka dievbijība ir lielākā vērtībā.

Apustulis Pāvils arī piemin fiziskos vingrinājumus ilustrējot garīgo augšanu 1.Kor.gr.9:24-27. Viņš pielīdzina Kristiešu dzīvi maratonam, ko mēs skrienam, lai ‘’saņemtu balvu’’. Bet tā galvenā balva, ko meklējam ir mūžīgais kronis, kas neapsūbēs vai neizzudīs. 2.Tim.gr.2:5 Pāvils saka: ‘’Un, jebšu kāds cīnās, viņš dabū vainagu tikai tad, kad viņš ir cīnījies pareizi.’’ Šīs līdzības viņš turpina arī 2.Tim.4:7, kur saka: ‘’Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis.’’ Kaut arī šo pantu koncentrēšanās nav uz fiziskiem vingrinājumiem, tomēr fakts, ka Pāvils izmanto trenēšanās terminoloģiju mācot mūs garīgo patiesību, norāda, ka Pāvils uzskatīja fiziskos vingrinājumus, un pat sacīkstes kā pozitīvu lietu. Mēs esam gan garīgas, gan fiziskas būtnes. Laikā, kad garīgais aspekts, Bībeliski runājot ir vairāk svarīgs, mums nav jāatstāj novārtā neviens no šiem abiem aspektiem. Mums jārūpējas gan par garīgo, gan par fizisko veselību.

Tātad, ir ļoti skaidrs, ka nav atrodams nekas slikts tajā, ka Kristieši trenē savus ķermeņus. Faktiski, Bībele pat uzsver, ka mums jārūpējas par mūsu fiziskajiem ķermeņiem (1.Kor.6:19-20). Tajā pašā laikā Bībele brīdina no iedomības (1.Sam.16:7; Sal.Pam.31-30; 1.Pēt.3:3-4). Trenējoties mūsu mērķim nevajadzētu būt tādam, ka mēs trenējamies tikai, lai panāktu ķermeņu formu, kuru apkārtējie ievērotu un apjūsmotu. Drīzāk, treniņu mērķim ir jābūt tādam, kas uzlabo mūsu fizisko veselību tādā mērā, ka mēs esam enerģijas pilni ziedot savu laiku garīgajai augšanai tā sasniedzot garīgo pilnveidošanos un briedumu.

Atpakaļ uz latvisko versiju