Vai Kristiešiem vajadzētu spēlēt video spēles?



Jautājums: Vai Kristiešiem vajadzētu spēlēt video spēles?

Atbilde:
Dieva Vārds, pabeigts aptuveni 2000 gadus atpakaļ, nedod skaidrus norādījumus par to, vai Kristiešiem vajadzētu spēlēt video spēles. Tomēr, attiecībā uz sava laika izmantošanu, bet ne tā izšķiešanu, Bībeles principi ir pielietojami arī mūsdienās. Ja Dievs norāda uz kādu aktivitāti, kura kontrolē mūsu dzīves, mums vajadzētu padomāt par to un pārtraukt noteikto aktivitāti uz kādu laiku. Šis ‘’gavēnis’’ varētu būt atturēšanās no ēdiena, filmu apmeklēšanas, TV, mūzikas, video spēlēm un daudz kā cita, kas novērš mūsu uzmanību no zinošā, mīlošā Dieva un kalpošanas Viņa cilvēkiem. Lai arī dažas no šīm lietām nebūt nav sliktas pašas par sevi, tomēr tās var kļūt par elkiem, ja novērš mūsu uzmanību no pirmās un galvenās mīlestības mūsu dzīvēs (Kol.3:5; Atkl.gr.2:4). Tālāk piedāvājam dažus principus apsvēršanai – vai tās ir video spēles, televīzija, filmas vai kaut kas cits.

  1. Vai video spēļu spēlēšana dod kādu labumu vai tikai izklaidē? Ar labumu šeit ir jāsaprot – pamācīt, pacilāt. Vai video spēļu spēlēšana ceļ personas mīlestību uz Dievu, palielina zināšanas par Viņu un vai tas palīdz kalpot citiem? “Viss ir atļauts, bet ne viss der, viss ir atļauts, bet ne viss ceļ.” (1.Kor.10:23-24; Rom.14:19). Kad mums tiek dots pelnīts atpūtas laiks, tad to vajadzētu izmantot pacilājošās, derīgās aktivitātēs. Vai mēs izvēlamies visatļautību vai arī savu laiku plānojam un darām ko vērtīgu? Kad mums ir izvēle starp labo, labāko un vislabāko, - vai mēs izvēlamies vislabāko? (Gal.5:13-17).


  2. Vai spēlējot video spēles mēs klausām savai vai Dieva gribai? Dieva gribu attiecībā uz Viņa bērniem var apkopot vienā lielākajā komandā: “Mīli Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un ar visu savu spēku, un ar visu savu prātu un mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” (Lk.ev.10:27). Mūsu griba ir piesārņota ar grēku. Tāpēc, ka esam izglābti no savām egoistiskajām vēlmēm, mums vajadzētu pakļaut savu gribu Viņam (Fil.3:7-9). Dieva griba pārvērtīs mūsu gribu (Psalmi 143:10). Pakāpeniski Viņa griba un vēlme uz mums kļūs par mūsu kvēlāko vēlēšanos, kas degs mūsu sirdīs.

Daudzi cilvēki tic/ domā, ka Dieva griba ir garlaicīga un pazemojoša. Viņi iedomājas mūku garā apmetnī vai aizvainotu baznīcas sargu. Bet salīdzinājumā – cilvēku dzīves, kuri seko Dieva gribai, ir prieka un piedzīvojumu pārpilnas. Lasot tādu varoņu kā Hudsons (Hudson), Teilore (Taylor), A. Čarmihels (Amy carmichael), Korija T. Būma (Corrie Ten boom), Georgs Millers (George Mueller) biogrāfiski vēsturiskos stāstus redzam, ka viņi visi ar savām dzīvēm to apstiprina. Pavisam noteikti ir tas, ka šie svētie savu dzīvju laikā saskārās ar pasaules grūtībām, pašu miesas iegribām un ļauno. Viņiem varbūt nepiederēja visas šīs pasaules bagātības, bet Dievs paveica lielus darbus caur viņiem. Gadās, ka bieži vien Dieva griba šķiet neiespējama un pārāk svēta, lai no tās gūtu prieku. Tomēr Dieva griba dod mums spēku paveikt to, ko Viņš ir iecerējis un iededz mūsos vēlmi un prieku darīt to, ko Viņš grib. ‘’Man tīk darīt Tavu grib, mans Dievs.’’ (Psalmi 40:9; Ebr.13:21).

  1. Vai video spēļu spēlēšana godina Dievu? Daudzas video spēles godina varmācību, netiklību un muļķīgas izvēles (kā piem. ‘’esmu izmests no spēles, iešu un avarēšu savu mašīnu utt.’’). Ja esam Kristieši, tad mūsu aktivitātēm vajadzētu būt tādām, kas godina Dievu (1.Kor.10:31) un palīdz pašiem augt Kristus žēlastībā un zināšanās.


  2. Vai video spēļu spēlēšana rada labus darbus? ‘’Mēs paši esam viņa darinājums, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.’’ (Ef.2:10; arī Tit.2:11-14 un 1.Pēt.2:15). Slinkums un egoisms pārkāpj, apgāna Dieva labo nodomu – darīt labu citiem (1.Kor.15:58; arī Gal.6:9-10).


  3. Vai video spēļu spēlēšana palīdzēs sevis kontrolēt? Daudzi cilvēki ir teikuši, ka video spēļu spēlēšana var un bieži vien arī kļūst par kaitīgu ieradumu/ apsēstību. Kristieša dzīvē tādām lietām nav vietas. Pāvils Kristiešu dzīvi salīdzina ar atlētu, kurš vingrina savu ķermeni, lai uzvarētu. Kristiešiem ir daudz augstāks motīvs – dzīvot sevi kontrolējot un beigās uzvarēt – vinnēt mūžīgo atmaksu debesīs (1.Kor.9:25:27).


  4. Vai spēlējot video spēles varam atgūt pazaudēto laiku? Visiem būs jāatskaitās par to, kā ir bijis izmantots laiks šeit uz zemes. Pavadot neskaitāmas stundas spēlējot video spēles zaudējam laiku, ko nekādi nav iespējams nosaukt par labu laika izmantošanu. “Rūpīgi raugiet, kā jūs dzīvojat, nedzīvojiet kā negudri, bet kā gudri, izmantojiet šo laiku, jo šīs dienas ir ļaunas” (Ef.5:15-17).” Kā arī “...un atlikušo dzīves laiku vairs nedzīvo cilvēku iekārēm, bet pēc Dieva gribas.’’ (1.Pēt.4:2; Kol.4:5; Jēk.4:14 un 1.Pēt.1:14-22).


  5. Vai tas iztur vēstulē Filipiešiem 4:8 doto testu? “Vēl brāļi, domājiet par visu, kas patiess, godājams, taisns un šķīsts, kas ir pievilcīgs un apbrīnojams – kas saistīts ar tikumu un ir slavējams!” Laikā, kad spēlējat video spēles, vai jūsu prāts ir vērsts uz dievbijīgām lietām vai uz pasaulīgām?


  6. Vai video spēļu spēlēšana iederas manā dzīves plānā? Pāvils rakstīja, ka pēdējās dienās cilvēki būs “...vairāk izpriecu un baudas mīlētāji nekā Dieva.” (2.Tim.3:4). Mūsdienu kultūra iederas šinī aprakstā. Mums patīk spēlēt. Ne Kristieši kļūst vairāk un vairāk atkarīgi no dažādām izklaidēm – filmām, sporta un mūzikas utt., jo viņiem nav augstāka mērķa kā vien izbaudīt dzīvi pirms nāves. Šie laika kavēkļi nav spējīgi dot īstu, patiesu un paliekošu apmierinājumu (Māc.2:1). Kad mēs, Kristieši būdami, kļūstam atkarīgi no tām pašām lietām, no kādām ir atkarīgi neticīgie, tad vai varam teikt, ka izrādām savu jauno dzīvi “sakropļotas un samaitātas paaudzes vidū, kur mirdzam ka zvaigznes pasaulē!” (Ef.2:15). Vai arī pierādām citiem, ka esam tādi paši kā pārējie un to, ka Kristus mūsu dzīvēs nav ienesis nozīmīgas pārmaiņas?


  7. Pāvils Dievu uzskatīja par augstāko prioritāti savā dzīvē zinot Viņu, mīlot un paklausot. “Bet tagad visu, kas toreiz man bija iegumums, es Kristus dēļ vērtēju kā zaudējumu. Jā, patiesi, es visu iepriekšējo vērtēju kā zaudējumu tā pārākuma dēļ, ko dod Kunga Jēzus Kristus iepazīšana – Viņa dēļ viss pārējais man ir zudis un es to uzskatu par mēsliem. Lai tik es iemantoju Kristu.... Lai es atzīstu Kristu un Viņa augšāmcelšanās spēku un līdzdalību Viņa ciešanās, darīts līdzīgs ar Viņu Viņa nāvē.” (Fil.3:7-10). Citā tulkojumā – “es gribu zināt Kristu un Viņa augšāmcelšanās spēku” (NIV). Vai video spēļu spēlēšana rādīs manu mīlestību pret Dievu vai pret pasaulīgajām lietām? (1.Jņ.2:15-17).

  8. Vai video spēļu spēlēšana vērsīs manas domas un dzīvi uz mūžību? Kristiešiem ir cerība uz mūžīgo atmaksu debesīs, ja viņi būs uzticīgi uz šīs zemes (Mt.ev.6:19-21; 1.Kor.3:11-16). Ja mēs koncentrējamies uz dzīvošanu mūžībai vairāk, nekā uz pasaulīgajiem priekiem, tad mums tiks dotas sirdis kalpošanai, iespējas un laiks (Kol.3:1-2; 23- 24). Ja mums piederošo mantu vai dažāda veida neauglīgu aktivitāšu dēļ zaudējam savu mūžīgo atmaksu, tad kādā vērtē tas viss ir (Lk.ev.12:33 – 37)? Bieži gadās, ka Kristieši mēģina kalpot abiem – gan Dievam, gan pašu vēlmēm. Bet Jēzus skaidri pateica: “neviens nevar kalpot diviem kungiem” (Mt.ev.6:24). Dievs dod mums prieku gan darbā, gan atpūtas brīžos (Māc. 5:19; Mt.ev. 11:28-29; Kol.3:23-24). Mums jāatrod līdzsvars starp darbu un atpūtu. Kad izvēlamies atpūsties tā, kā to darīja Jēzus (Mk.ev.6:31), tad vajadzētu izvēlēties tādas aktivitātes, kas mūs celtu.

Tātad, jautājums nav – ‘’Vai drīkst spēlēt video spēles?’’ Jautājums ir – ‘’Vai video spēles ir tā labākā izvēle?’’ Vai tas personu cels; vai tādējādi tiks izrādīta mīlestība pret kaimiņu un vai slavinās, godinās Dievu? Mums vienmēr vajadzētu izvēlēties slavējamas aktivitātes, ne tikai atļautas. Vienalga kādā veidā Viņš mūs vada, mums ir jāseko Viņam ar visu sirdi un prātu sagatavojoties mūžībai. Katrs upuris šķitīs nenozīmīgs tad, kad satiksimies ar Jēzu.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Vai Kristiešiem vajadzētu spēlēt video spēles?