Ko saka Bībele par burta kalpību?



Jautājums: Ko saka Bībele par burta kalpību?

Atbilde:
Termins ”burta kalpība” Bībelē neparādās. Šo terminu Kristieši lieto aprakstot mācības pozīciju, kura uzsver likumu un noteikumu sistēmu, lai sasniegtu abus – gan pestīšanu, gan garīgo izaugsmi. Burta kalpi tic stingrai, burtiskai likumu un noteikumu ievērošanas prasībai. Pēc mācības tā ir pozīcija, kas pašā būtībā ir pretrunā žēlastībai. Tie, kuri pieturas pie burta kalpības pozīcijas bieži vien kļūdās vai nesaskata īsto likumu nozīmi, it īpaši Vecā Testamenta Mozus likumu mērķi, kuram jābūt mūsu ”skolotājam” vai ”vadītājam” tādā veidā, kas ved mūs pie Kristus (Gal.3:24).

Īstenībā, pat patiess ticīgais var kļūt par burta kalpu. Mums ir dota komanda būt laipniem un žēlsirdīgiem vienam pret otru: ”Pieņemiet tos, kas ticībā vēl vāji, un netiesājiet viņu domas diskutējamos jautājumos” (Rom.14:1). Skumīgi, bet ir daudz tādu, kuri jūtas ļoti stingri sīkās, nebūtiskās mācībās un tāpēc pārtrauc attiecības ar citiem neatļaujot viņiem pat izteikt savu viedokli, ja tas nav saskaņā ar pašu viedokli. Tas arī ir saucams par burta kalpību. Daudzi ticīgie burta kalpi uz šodienu pieļauj kļūdas pieprasot nekvalificētu stingru principu ievērošanu attiecībā uz pašu personīgo Bībeles sapratni un pat pašu izveidotajām tradīcijām. Piemēram, ir tādi, kuri uzskata, ka garīgai personai jāatturas visā pilnībā no tabakas, alkohola lietošanas, dejošanas u.t.t. Patiesība ir tāda, ka pat ja kāds izvairās no šīm lietām, tad vienalga garīgums nav garantēts.

Apustulis Pāvils brīdināja mūs nekļūt par burta kalpiem vēstulē Kol.2:20-23: ”Ja jau līdz ar Kristu esat miruši pasaulīgajiem pirmspēkiem, kādēļ tad jūs, it kā vēl pasaulē dzīvodami, pakļaujaties tās noteikumiem – neņem! Neēd! Nepieskaries! -, kas lemti iznīcībai un nolietojas, - tas viss ir pēc cilvēku izdomātiem priekšrakstiem un mācībām. Tas viss gan ārēji izskatās gudri viņu pašizdomātajā dievkalpošanā ar visu viņu pazemību un miesīgu atturēšanos, nicinot miesas vajadzību apmierināšanu.” Lai arī burta kalpi varētu izrādīties esam taisnīgi un garīgi, tomēr galu galā burta kalpība zaudē Dieva mērķa izpildīšanu un veikšanu tāpēc, ka visas burta kalpa rīcības ir vienīgi, lai izrādītu savu ārējo attieksmi tā vietā, kad vajadzētu tiekties uz iekšējo maiņu.

Lai izvairītos no iekrišanas burta kalpībā mums vajadzētu sākt stingri turēties pie apustuļa Jāņa vārdiem: ”Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu” (Jņ.ev.1:17); un atcerēties, ka mums vienmēr jābūt žēlīgiem un laipniem, it īpaši pret brāļiem un māsām Kristū. ‘’Kas tu tāds esi, ka tiesā cita kalpu? Tikai viņa Kungs var spriest – vai viņš stāv vai krīt; un viņš stāvēs, jo viņa Kungs spēj viņu piecelt” (Rom.14:4).

”Kādēļ tu tiesā savu brāli? Un kādēļ tu noniecini savu brāli? Mums visiem būs jāstājas dieva soģa krēsla priekšā” (Rom.14:10).

Tomēr, brīdinājuma vārds šeit ir nepieciešams. Lai arī mums jābūt laipniem un žēlīgiem vienam pret otru, iecietīgiem pret citu viedokļiem strīdīgos jautājumos, tomēr mēs nedrīkstam atzīt par pareizu ķecerību vai piekrist zaimiem. Mums pārliecinoši jācīnās par ticību, kas vienreiz un uz visiem laikiem ir uzticēta svētajiem (Jūda 3). Ja mēs atceramies šos ieteikumus un pielietojam tos savās dzīvēs ar mīlestību un laipnību, tad mums nedraudēs burta kalpības un ķecerības briesmas. ”Mīļie draugi, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieši ir izgājuši pasaulē” (1.Jņ.4:1).


Atpakaļ uz latvisko versiju


Ko saka Bībele par burta kalpību?