Kas ir kristietība, un kam kristieši tic?



Jautājums: Kas ir kristietība, un kam kristieši tic?

Atbilde:
1. Korintiešiem 15:1-4 ir teikts: „Brāļi, es jums atgādinu evaņģēliju, ko jums jau esmu pasludinājis, ko jūs esat dabūjuši un kurā jūs arī stāvat, kas jums arī dod pestīšanu, ja jūs to paturat tādā veidā, kā es jums to pasludināju; citādi jūs būtu velti kļuvuši ticīgi. Jo es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem un ka Viņš aprakts un trešajā dienā augšāmcēlies pēc rakstiem.”

Īsumā, šis ir kristietības pamats. Kristietība ir unikāla citu reliģiju vidū ar to, ka tā vairāk runā par attiecībām ar Dievu, nevis par kādiem reliģiskiem rituāliem. Tajā vietā, lai strikti ievērotu zināmu likumu un noteikumu kopumu, kristieša dzīves mērķis ir izveidot tuvas attiecības ar Dievu Tēvu. Šādas attiecības ir iespējamas, pateicoties Jēzus Kristus nopelnam, kā arī Svētā Gara kalpošanai ticīgā dzīvē.

Kristieši tic tam, ka Bībele ir inspirēts, nekļūdīgs Dieva Vārds, un ka tās mācībai ir augstākā autoritāte viņu dzīvēs (2. Timotejam 3:16, 2. Pētera 1:20-21). Kristieši tic vienam Dievam, kas eksistē trijās personās – Dievs Tēvs, Dēls (Jēzus Kristus) un Svētais Gars.

Kristieši tic tam, ka cilvēce tika radīta priekš tam, lai tai būtu tuvas attiecības ar Dievu, savu Radītāju, bet tad pasaulē ienāca grēks, kad cilvēks izvēlējās nepaklausīt Dievam, un tā rezultātā cilvēki tagad ir atšķirti no Dieva (Romiešiem 5:12, Romiešiem 3:23). Kristietība māca to, ka Jēzus Kristus piedzima šajā pasaulē, būdams vienlaicīgi Dievs un cilvēks (Filipiešiem 2:6-11), un nomira pie krusta. Kristieši tic, ka pēc Viņa nāves pie krusta Viņš tika apglabāts, bet trešajā dienā augšāmcēlās no nāves, un tagad atrodas pie Tēva Labās rokas, aizstāvot un aizlūdzot par ticīgajiem (Ebrejiem 7:25). Kristietība sludina, ka Jēzus nāve bija pietiekams upuris visu cilvēku grēku izpirkšanai, un caur ticību tam, cilvēku un Dieva attiecības var tikt atjaunotas (Ebrejiem 9:11-14, Ebrejiem 10:10, Romiešiem 6:23, Romiešiem 5:8).

Lai tiktu izglābts no Dieva soda par saviem grēkiem, cilvēkam vienkārši ir jānotic tam, ka Jēzus nāve pie krusta samaksāja sodu par viņa grēkiem, un ka tas bija pietiekams upuris. Ja cilvēks tic, ka Kristus nomira pie krusta viņa vietā un samaksāja sodu par viņa grēkiem, un tad augšāmcēlās no nāves, tad viņš tiek glābts. Nav nekā, ko cilvēks pats varētu darīt, lai nopelnītu pestīšanu. Neviens nav gana labs, lai būtu pieņemams un tiktu glābts, jo visi mēs esam grēcinieki (Jesajas 64:6-7, Jesajas 53:6). Otrkārt, nekas vairs nav jādara, jo Kristus jau visu ir izdarījis! Pirms savas nāves pie krusta, Jēzus teica: „Viss piepildīts!” (Jāņa ev. 19:30)

Tāpat, kā cilvēks pats neko nevar darīt, lai iemantotu glābšanu (tikai ticēt Jēzus nopelnam), tā arī nav nekā tāda, ko cilvēks varētu izdarīt, lai savu pestīšanu pazaudētu, ja tas turpina ticēt Jēzum. Atceries, tas bija Kristus, kas paveica visu, kas nepieciešams pestīšanai. Pestīšana nav atkarīga no cilvēka, kas to saņem. Jāņa ev. 10:27-29 ir teikts: „Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko, un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas. Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas.”

Kāds varbūt nodomās, „tas ir forši – ja es esmu glābts, tad es varu darīt jebko, kas ienāk prātā, un es nepazaudēšu savu pestīšanu!”. Bet pestīšanas pamatdoma jau nav, lai cilvēks varētu būt brīvs un darīt visu, ko sagribas. Pestīšana cilvēku atbrīvo no kalpošanas vecajai grēcīgajai dabai, lai cilvēks brīvi varētu veidot attiecības ar Dievu. Kamēr ticīgie dzīvo uz šīs pasaules, šajā grēcīgajā ķermenī, viņos notiek pastāvīga cīņa ar grēku. Ja cilvēks dzīvo grēkā, t.i. turpina apzināti grēkot, tas traucē viņa attiecībām ar Dievu, un tas nekad nepiedzīvos tādas attiecības ar Dievu, kādas Dievs ir paredzējis. Tomēr, kristieši ar Svētā Gara palīdzību var izcīnīt uzvaru pār grēku, ja tie lasa un pielieto savā dzīvē to, kas ir teikts Bībelē. Svētā Gara palīdzība nozīmē to, ka kristieši uztic Tam savas dzīves kontroli, un ir atsaucīgi visiem Viņa norādījumiem un vadībai savā dzīvē.

Tātad, kristietība, atšķirībā no citām reliģijām, koncentrējas uz to, lai cilvēkam būtu tuvas attiecības ar Dievu, nevis uz to, lai tiktu ievēroti neskaitāmi likumi un noteikumi. Kristietība nozīmē ticēt tam, ka Kristus nomira pie krusta, tādējādi izciešot sodu par mūsu grēkiem, un ka Viņš trešajā dienā augšāmcēlās no nāves. Caur ticību tam, cilvēkam ir pieejama glābšana un attiecības ar Dievu. Kristietība sludina, ka cilvēkam ir iespējams uzvarēt savu grēcīgo dabu un dzīvot pilnīgā paklausībā Dievam.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kas ir kristietība, un kam kristieši tic?