Ko Bībele saka par Kristīgu tēvu?

Jautājums: Ko Bībele saka par Kristīgu tēvu?

Atbilde: Visspēcīgākā komanda Svētajos Rakstos ir šī: ‘’Un tev būs to Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku’’ (5.Moz.gr.6:5). Paskatoties atpakaļ uz 2. pantu mēs lasām: ‘’ka tu To Kungu, savu Dievu, bīsties un ka tu ievēro visus Viņa likumus un Viņa baušļus, ko es esmu tev pavēlējis, tu, tavi bērni un tavi bērnu bērni, visas savas mūža dienas, lai tu ilgi dzīvotu.’’ Tālāk 5.Moz.gr.6:6-7 lasām: ‘’Un lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī. Un atgādini tos saviem bērniem un runā tos sēžot savā namā un pa ceļu ejot, guļoties un ceļoties.’’

Izraēlas vēsture atklāj, ka tēvam jābūt čaklam un rūpīgam mācot saviem bērniem Tā Kunga ceļus un Vārdus, lai viņi būtu garīgi attīstīt un pie labas veselības un visa cita. Tēvs, kas paklausa Rakstiem dara tāpat. Šeit ir vietā Sal.pam.22:6: ‘’Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis.’’ Vārds ‘’māci’’ nozīmē to, ka pirmās pamācības bērns saņem jau agrā bērnībā no tēva un mātes. Apmācības ir paredzētas, lai dotu bērniem skaidru, drošu ievadu dzīvei, kurai tie ir paredzēti. Bērna agrās apmācības sākums šādā veidā ir ļoti svarīgs.

Ef.6:4 ir atrodams pamācību kopsavilkums tēviem, parādīti abi- gan pozitīvais, gan negatīvais ceļš. ‘’Tēvi, nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem Tam Kungam.’’ Negatīvā pamācība ir tā, ka tēvi nedrīkst veicināt negatīvismu savos bērnos ar bardzību, netaisnību, ne objektīvismu un nesaprātīgām vingrinājumu izpausmēm. Skarba, neobjektīva vadība attiecībā uz bērnu virzīs viņu vienīgi uz ļaunuma turēšanu sirdī. Vārds ‘’kaitināt’’ nozīmē izvest no pacietības, dusmot, ķircināt, aizskart, izjokot, radīt īgnumu, uzplīties ar sīkumiem, tracināt. Tas ir panākts ar nepareizu nostāju, garu un nepareizām metodēm tādām kā: – bardzība, neobjektivitāte, stingrība, raupjums, nežēlība, pieprasījumi, nevajadzīgi ierobežojumi un egoistiska, nepiekāpība diktatoriskām autoritātēm. Šāda provokācija radīs bērnā vienīgi pretēju, nelabvēlīgu reakciju, padarīs nejūtīgu bērna mīlestību un mazinās pieķeršanos, kā arī mazinās viņa vēlmi pret Dievu un liks bērnam justies nevērtīgam, tādam, kas nav spējīgs apmierināt vecāku pieprasījumus un vēlmes. Gudri vecāki meklēs iespējas padarīt bērnam paklausību patīkamu un vēlamu, un sasniedzamu caur mīlestību un maigumu.

Pozitīvā daļa no Ef.6:4 ir izteikta plaši vispārējos norādījumos – māci bērnus, pacel tos, attīsti to uzvedību visā dzīves laikā pamācot tos būt paklausīgiem Tam Kungam. Tā arī ir visa mācība un disciplīnas process. ‘’Paklausība Tam Kungam’’ ir ar nozīmi atgādināt bērnam par viņa kļūdām (konstruktīvi) un cieņu (pienākumiem).

Kristīgs tēvs ir tiešām instruments Dieva rokās. Visam mācību un disciplīnas procesam jābūt pēc Dieva komandām, Viņa kontroles un vadības,- tā, ka Viņa autoritāte būtu bērnu prātos, sirdīs un apziņā pastāvīgi un nemainīgi. Cilvēku tēvam nekad nedrīkstētu izrādīt sevi kā galīgo autoritāti, lai noteiktu patiesību un pienākumus. Vienīgi padarot Dievu par skolotāju un valdnieku, kas ir autoritāte it visam, mācību procesa mērķis var būt sekmīgi sasniegts.

Mārtiņš Luters teica: ‘’Turi ābolu blakus žagariem, ko iedot bērnam, kad viņš dara labi.’’ Disciplīnai jābūt izmantotai ar vērīgu rūpību un pastāvīgu treniņu ar nepārtrauktām lūgšanām Dievam. Sodot un disciplinējot ar Dieva Vārda padomu, abi- gan pārmetums, gan pamudinājums ir ‘’aizrādījuma’’ būtība. Pamācība rodas no Tā Kunga, mācīta Kristiešu skolā, un ir nodota vecākiem – vispirms jau tēvam, kā arī zem viņa vadības – mātei. Kristiešu disciplīna ir nepieciešama, lai padarītu bērnus spējīgus augt ar cieņu pret Dievu, ar cieņu pret vecāku autoritāti, zināšanu par Kristiešu standartiem un paškontroles paradumiem.

‘’Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam’’ (2.Tim.3:16-17). Pirmais tēva pienākums ir iepazīstināt bērnus ar Svētajiem Rakstiem. Līdzekļi un metodes, ko tēvi var izmantot mācot Dieva patiesību var ļoti variēt. Ja tēvs ir precīzs un pareizs lomu modelēšanā, tad pēc visa, ko bērni būs mācījušies par Dievu, nostādīs viņus labā saprašanā un stāvoklī, neskatoties uz darbu, ko tie darīs, vai kur tie ies.

Atpakaļ uz latvisko versiju