Vai ticība Dievam un zinātnei ir pretrunā?

Jautājums: Vai ticība Dievam un zinātnei ir pretrunā?

Atbilde: Zinātne ir definēta kā ‘’novērošana, identifikācija, apraksts, eksperimentu izmeklēšana, parādību teorētiskais skaidrojums.’’ Zinātne ir metode, ko cilvēce izmanto, lai gūtu lielāku sapratni par dabas visumu. Tie ir pētījumi un zināšanu meklējumi caur novērošanu. Progress zinātnē ir demonstrēt sasniegumus par cilvēku loģiku un iztēli. Tomēr Kristiešu ticība zinātnei ir atšķirīga no mūsu ticības Dievam. Kristieši var ticēt Dievam un respektēt zinātni tik ilgi, kamēr vien atceras, kas ir perfekts un kas nav perfekts.

Mūsu ticība Dievam ir pārliecības ticība. Mums ir ticība Viņa Dēlam par mūsu glābšanu, ticība Viņa pamācošajam Vārdam un ticība Svētajam Garam, kas mūs vada. Mūsu ticībai Dievam vajadzētu būt absolūtai. Kopš mēs ticam Dievam, mēs paļaujamies uz mūsu perfekto, visvareno un viszinošo Radītāju. Mūsu ticībai un interesei par zinātni vajadzētu būt racionālai un izglītojošai, un nekas vairāk. Mēs varam paļauties uz zinātni, ka tā darīs daudz izcilu lietu, bet mums jāzina arī tas, ka zinātne pieļauj daudz kļūdu. Ja mēs noticam visā pilnībā uz zinātni, tad mēs paļaujamies uz nepilnīgu, grēcīgu, ierobežotu, parastu mirstīgu cilvēku. Ejot cauri vēsturei zinātne ir pieļāvusi milzum daudz kļūdu,- kā piem. attiecībā uz zemes veidolu, pašgājējiem lidojošajiem objektiem, vakcīnām, asins pārliešanām un pat jautājumā par pavairošanu jeb reprodukcijā. Dievs vēl nekad nav kļūdījies.

No patiesības nav jābaidās, tātad Kristietim nav jābaidās no labas zinātnes. Mācoties vairāk par to, kā Dievs ir radījis visumu, palīdz cilvēcei saprast un novērtēt radīšanas brīnumu. Palielinot mūsu zināšanas mēs varam apkarot slimības, izglītības trūkumu un nesapratni par daudzām lietām. Tomēr pastāv briesmas, kad zinātnieki patur savu ticību cilvēku loģikai pāri ticībai mūsu Radītājam. Šās personas nav atšķirīgas no tām personām, kas ir pieķērušās reliģijai; šās personas ir izvēlējušās ticēt cilvēkam un vienmēr atradīs faktus, kā aizstāvēt savu ticību.

Tomēr, pat visracionālākie zinātnieki, pat tie, kuri atsakās ticēt Dievam, atzīst, ka trūkst zināšanu par visuma pabeigtību, jeb nokomplektētību. Viņi atzīs, ka zinātne nevar ne pierādīt, ne apšaubīt Dieva un Bībeles esamību. Tieši tāpat, kā zinātnes slavenas teorijas ir palikušas ne pierādāmas, un ne apstrīdamas. Zinātnei jābūt patiesi neitrālai disciplīnai, meklējot tikai taisnību, bet ne darba gaitas dienasgrāmatas sekmēšanu.

Daudzi no zinātniekiem atbalsta Dieva esamību un darbu. Psalmos 19:2 ir teikts: ‘’Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu.’’ Tā kā modernā zinātne arvien vairāk atklāj datu par visumu, mēs atrodam arvien vairāk liecību par radīšanu. Pārsteidzošā sarežģītība un DNS (zinātne par gēniem) reprodukcija, sarežģīti un savienoti fizikas likumi, absolūtā stāvokļa harmonija, un ķīmija šeit uz zemes,- viss kopā ir, lai uzturētu Bībeles sniegto ziņu. Kristietim jāaptver un jāizmanto zinātne, kas meklē taisnību, bet jānoraida ‘’zinātnes priesterus’’, kas uzsver cilvēka zināšanas pāri Dieva zināšanām.

Atpakaļ uz latvisko versiju