Ko nozīmē cienīt māti un tēvu?



Jautājums: Ko nozīmē cienīt māti un tēvu?

Atbilde:
Cienīt māti un tēvu nozīmē būt godbijīgiem (cieņas pilniem) vārdos un darbos paturot cieņas pilnu iekšējo attieksmi un respektu pret viņu viedokli. Tulkojumā no grieķu valodas vārds ”cienīt” nozīmē ”godāt, cienīt, augstu vērtēt.” Cienīt nozīmē respektēt viņus ne tikai par to nopelniem, bet arī par kļūdām. Piemēram, daži var nepiekrist prezidenta domām, bet viņiem joprojām jāciena prezidents kā savas valsts līderis. Tāpat arī visu vecumu bērniem jāciena savi vecāki neskatoties uz to vai tie ir to pelnījuši vai nē.

Dievs pārliecina mūs cienīt tēvu un māti. Cieņu pret vecākiem Viņš vērtē tik augstu, ka pat iekļauj to desmit baušļos (2.Moz.gr.20:12) un arī Jaunajā Testamentā saka: ”Bērni, esiet paklausīgi saviem vecākiem Kungā, jo tas ir taisni. Godā savu tēvu un māti, šis ir pirmais bauslis ar apsolījumu: lai tev labi klātos un tu ilgi dzīvotu virs zemes” (Ef.6:1-3). Vecāku cienīšana ir vienīgais noteikums, kas Svētajos Rakstos apsola ilgu dzīvi kā atmaksu par to. Tie, kuri ciena savus vecākus ir svētīti (Jeremijas gr.35:18-19). Salīdzinājumā - tie, kuri ir ”trūcīgi prātā” un izrāda bezdievību, pēdējās dienās ir noraksturoti kā nepaklausīgi vecākiem (Rom.1:30; 2.Tim.3:2).

Salamans, gudrākais vīrs kāds jebkad ir dzīvojis arī mudināja bērnus cienīt vecākus (Sak.gr.1:8; 13:1; 30:17). Pat ja mēs vairāk neesam zem vecāku autoritātes, bet esam sākuši paši savu dzīvi, tomēr mēs nedrīkstam izaugt tik tālu, ka pārstājam viņus cienīt. Pat Jēzus, Dieva Dēls, pakļāva Sevi abiem laicīgajiem vecākiem (Lk.2:51) un Savam debesu Tēvam (Mt.ev.26:39). Sekojot Kristus piemēram mums jāizturas pret saviem vecākiem ar tikpat lielu cieņu, kādu mēs izrādām savam debesu Tēvam (Ebr.12:9; Mal.gr.1:6).

Mums ir dota komanda cienīt savus vecākus. Bet kā? Cieniet viņus ar attieksmi un rīcībām (Mk.ev.7:6). Cieniet viņu izteiktās un arī neizteiktās vēlmes. ”Gudrs dēls ļaujas tēva pārmācībām, bet smējējs neklausa rāšanai” (Sak.gr.13:1). Mt.ev.15: 3-9 Jēzus atgādināja fariziešiem par Dieva doto komandu cienīt vecākus. Fariezieši kalpoja burta likumam, bet bija pievienojuši arī savas tradīcijas, kas būtībā anulēja to. Lai arī viņi cienīja vecākus vārdos, tomēr darbi pierādīja viņu patiesos motīvus. Cienīšana ir daudz kas vairāk nekā tikai mutes valoda. Vārds ”cienīt” ir darbības vārds un tādējādi pieprasa attiecīgu rīcību.

Mums vajadzētu censties cienīt savus vecāku tādā pašā veidā kādā mēs cenšamies sagādāt slavu un godu Dievam – savos vārdos, domās un rīcībās. Mazi bērni klausa saviem vecākiem un tas iet roku rokā ar cieņu. Tas iekļauj klausīšanos, uzmanības parādīšanu un pakļautību viņiem kā autoritātēm. Bērniem pieaugot, paklausība, ko tie mācījās savā bērnībā palīdzēs viņiem cienīt citas autoritātes, kā piem. - valdību, policiju un darba devējus.

Lai arī mums ir teikts cienīt savus vecākus, tomēr tas neiekļauj atdarināt tos, ja tie ir bezdievīgi (Ec.gr.20:18-19). Ja kāds no vecākiem liek bērnam darīt lietas, kas nav saskaņā ar Dieva likumiem, tad vairāk ir jāklausa Dievam, nekā vecākam (Ap.d.5:28).

Cieņa izraisa cieņu. Dievs necienīs tos, kuri neklausa Viņa komandām un neciena vecākus. Ja mēs vēlamies iepriecināt Dievu un tapt svētīti, tad mums vajadzētu cienīt savus vecākus. Cieņas izrādīšana ne vienmēr var būt viegla vai patīkama un pilnīgi noteikti nav iespējams izrādīt cieņu ar saviem pašu spēkiem vien. Cieņa ir dzīves ceļš ar noteiktu mērķi – slavināt un godināt Dievu. ”Jūs, bērni, esiet paklausīgi saviem vecākiem visās lietās, jo tas ir patīkami un ir pēc Kunga prāta” (Kol.3:20).


Atpakaļ uz latvisko versiju


Ko nozīmē cienīt māti un tēvu?