Ko Bībele saka par dēmonu/ ļauno garu apsēstību?

Jautājums: Ko Bībele saka par dēmonu/ ļauno garu apsēstību?

Atbilde: Bībele sniedz dažus piemērus par ļaunā gara apsēstiem vai ietekmētiem cilvēkiem. No šiem piemēriem mēs varam redzēt, kādus simptomus izrāda dēmona ietekmētā persona un to, kā ļaunais gars var apsēst. Daži Bībeles panti: Mateja ev.9:32-33, 12:22, 17:18; Marka ev.5:1-20, 7:26-30; Lūkas ev.4:33-36, Lūkas ev.22:3; Apustuļu d. 16:16-18. Dažos no šiem piemēriem ļaunā gara apsēstība izpaužas kā fiziski traucējumi- mēmums, epilepsija, aklums u.c. Citos gadījumos persona dara ļaunas lietas (Jūda ir pamata piemērs). Apustuļu darbos 16:16-18, gars acīmredzami dod verdzenei spēju zināt lietas ārpus viņas saprašanas un zināšanām. Dēmona apsēstais vīrs no Gādarenes bija apsēsts ar lielu skaitu ļauno garu (leģionu), tam bija pārcilvēcisks spēks, un viņš dzīvoja kails starp kapakmeņiem. Ķēniņš Sauls pēc dumpošanās pret Dievu bija ļaunā gara traucēts un mocīts (1.Samuēla 16:14-15, 18:10-11, 19:9-10) esot neapšaubāmi depresīvs un ar pieaugošu vēlmi nogalināt Dāvidu.

Ļaunie gari var apsēst personu dauzos veidos. Tādos, ka fizikālās kaites nav iespējams izskaidrot un attiecināt uz faktiskām fizioloģiskām problēmām; personības maiņa kā piem. depresija vai agresija; pārcilvēcisks spēks; nekautrība; antisociāla uzvedība un kā arī informācijas izpaušana, kura dabīgā veidā personai nevarētu būt zināma. Svarīgi apzināties, ka gandrīz visām (varbūt visām), šīm īpašībām varētu būt citāds izskaidrojums, tāpēc ir svarīgi neapzīmogot katru depresīvu personu vai epileptiķi kā dēmonu apsēstu. Kaut gan rietumu kultūra nepieņem nopietni sātaniskās iesaistīšanās cilvēku dzīvēs.

Kā pievienojumā šīm fizikālajām vai emocionālajām īpatnībām var paskatīties arī uz garīgām pazīmēm, kā var izpausties dēmoniska ietekme. Tas varētu būt, kā atteikums piedot (2.Korintiešiem 2:10-11) un ticība izplatot nepareizas mācības, īpaši kas attiecas uz Jēzu Kristu un Viņa izpirkošo darbu (2.Korintiešiem 11:3-4, 13-15; 1.Timotejam 4:1-5; 1.Jāņa 4:1-3).

Attiecībā uz dēmonu iejaukšanos Kristiešu dzīvēs, apustulis Pēteris ir skaidra ilustrācija tam faktam, ka ticīgie var būt pakļauti dēmona ietekmei (Mateja ev.16:23). Daži norāda uz Kristiešiem, kas ir zem spēcīgas dēmona varas ietekmes (dēmonizēti), bet nekur nav neviena piemēra Svētajos Rakstos, ka Kristieties ir apsēsts ar ļauno garu. Lielākā daļa teologu tic, ka Kristietis nevar būt apsēsts ar ļauno garu, jo viņā pastāvīgi mājo Svētais Gars (2.Korintiešiem 1:22, 5:5; 1.Korintiešiem 6:19), un Dieva Gars nekad nedalīs savu mājvietu ar dēmonu.

Mēs nezinām precīzi, kā var atvērt sevi, lai ielaistu dēmonu. Ja Jūdas gadījums ir raksturīgs, viņš atvēra viņa sirdi ļaunumam- un šinī gadījumā tā bija alkatība. (Jāņa ev.12-6). Tātad ir iespējams, ka, ja kāds atļauj viņa sirdij ierastu grēku, tas var tapt par ielūgumu dēmonam. Misionāru pieredzes rāda, ka apsēstība ar ļauno garu ir saistīta ar kalpošanu barbariskiem jeb pagānu dieviem, un mistisku materiālu glabāšanu. Svētie Raksti atkārtoti attiecina elku pielūgšanu faktiskai dēmonu pielūgšanai (Mozus 3 gr.17:7; Mozus 5 gr.32:17; Psalmi 106:37; 1.Korintiešiem 10:20) tā, ka nav brīnums, ka ieinteresētība elku pielūgšanā atver durvis dēmonam.

Pamatojoties uz augšā minētajiem Svēto Rakstu pantiem un dažu misionāru pieredzi, mēs varam secināt, ka daudzi cilvēki atver viņu dzīves dēmonu ietekmei caur grēka ielaišanu dzīvē, vai caur iesaistīšanos kādos rituālos (apzināti vai neapzināti). Piemēri var iekļaut netikumību; narkotiku/ alkohola ļaunprātīgu izmantošanu, kas pārmaina kāda apziņu; pretestību; sarūgtinājumu un transcendentālu (neskaidru) meditāciju.

Pastāv arī papildus apsvērums. Sātans un viņa pakalpiņi uz neko nav spējīgi, kamēr vien Dievs neatļauj tiem rīkoties (Ījaba 1-2 nodaļas). Šinī gadījumā, Sātans domāja, ka viņš veic darbu viņa mērķa labad, kaut gan īstenībā viņš veica darbu, lai izpildītu Dieva mērķi un gribu. Tas pats ir arī Jūdas nodevības gadījumā. Daži cilvēki attīsta neveselīgu valdzinājumu nododoties okultām un dēmoniskām aktivitātēm. Tas katrā gadījumā nav gudri un Bībeliski. Ja mēs rīkojamies pēc Dieva gribas, ja mēs bruņojamies ar visiem Dieva ieročiem un paļaujamies uz Viņa stiprumu, mums nav no kā bīties, jo Dievs valda pāri visam!

Atpakaļ uz latvisko versiju