Kas ir dispensacionālisms un vai tas ir Bībelisks termins?

Jautājums: Kas ir dispensacionālisms un vai tas ir Bībelisks termins?

Atbilde: Dispensacionālisms ir teoloģijas sistēma ar divām galvenajām atšķirībām. 1) pastāvīga Svēto Rakstu interpretācija, it īpaši Bībeles doto pareģojumu tulkošana. 2) atšķirība starp Izraēlu un Dieva doto programmu baznīcai.

Dispensacionālisti pretendē uz to, cik ļoti svarīgs ir viņu princips par hermeneitiku, kas nozīme senu tekstu, satura un jēgas izskaidrošanu cilvēkiem viņu ikdienas lietotajā, saprotamajā valodā. Lietotie simboli, raksti, apzīmējumi un visi citi veidi ir izskaidroti skaidri un nepārprotami izmantojot šo metodi, kā arī tas nepieļauj pretēju burtisko interpretējumu. Un jebkurā gadījumā aiz katra simbola un tēlaina izteiciena ir burtiska nozīme.

Pastāv vismaz trīs iemesli, kāpēc šis veids ir viens no labākajiem aplūkojot Svētos Rakstus. Pirmkārt, runājot filozofiski, jau pats valodas mērķis pieprasa, lai mēs tulkojam burtiski. Valoda ir Dieva dota, lai cilvēki varētu komunicēt viens ar otru. Otrais iemesls ir Bībelisks. Visi Vecā Testamenta pareģojumi par Jēzu Kristu ir piepildījušies tiešā nozīmē. Jēzus dzimšana, kalpošana, Viņa nāve un augšāmcelšanās parādīja to, cik tieši un precīzi tas bija pareģots Vecajā Testamentā. No Jaunā Testamenta vēl neviens pareģojums nav piepildījies. Šis ir spēcīgs pierādījs par burtisko (tiešo) tulkojumu pareizību. Neizmantojot burtisko tulkojumu Svēto Rakstu studēšanā, tiek pazaudēts objektīvs standarts Bībeles izprašanai. Katrai personai vajadzētu būt spējīgai tulkot un saprast Bībeli visā veselumā. Bībeles interpretēšana varētu pāriet uz ‘’ko šis pants man saka’’ tā vietā, ko ‘’Bībele saka’’. Skumji ir tas, ka mūsdienās lielākā daļa no Bībeles tulkojuma ir skatīta no šāda (ko šis pants man saka) viedokļa.

Dispensacionālā teoloģija māca, ka pastāv divas atšķirīgas Dieva cilvēku tautas. Izraēla un baznīca. Dispensacionālisti tic, ka pestīšana ir iespējama tikai caur ticību. Vecajā Testamentā Dievam, un Jaunajā Testamentā īpaši Dievam Jēzum Kristum. Dispensacionālisti uzskata, ka baznīca nav aizstājusi Izraēlu Dieva programmā un Vecā Testamenta apsolījumi Izraēlai nav nodoti uz baznīcu. Viņi tic, ka viss, ko Dievs ir apsolījis Izraēlai (zemi, daudz pēcnācēju, svētību) Vecajā Testamentā, būs piepildīts 1000 gadu ilgajā periodā, par kuru ir runāts Atklāsmes grāmatas 20. nodaļa. Dispensacionālisti tic, ka tieši tāpat, kā Dievs pievērš uzmanību baznīcai uz šodienu, Dievs nākotnē atkal koncentrēs uzmanību uz Izraēlu (Romiešiem 9-11).

Izmantojot šo sistēmu kā pamatu, Dispensacionālisti saprot, ka Bībelei vajag būt organizētai 7 dispensijās (atbrīvošana, izsniegšana).- Nevainība (1.Mozus gr.1:1-3:7), sirdsapziņa (1.Mozus gr.3:8-8:22), cilvēku valdīšana (1.Mozus gr.9:1-11:32), apsolījumi (1.Mozus gr. 12:1, 2.Mozus gr.19:25), likumi (2.Mozus gr. 20:1, Apustuļu darbi 2:4), žēlastība (Apustuļu darbi 2:4, Atklāsmes gr. 20:30), un atnākošā tūkstošgadu valstība (Atklāsmes gr. 20:4-6).

Vēlreiz, šīs dispensijas nav ceļš uz pestīšanu, bet gan veidi, kā Dievs attiecas pret cilvēku. Dispensacionālisms, kā sistēma, apkopo pirms tūkstošgades interpretējumu par Kristus otro atnākšanu un parasti arī pirms posta laiku interpretējumu par pašu posta laiku. Kopsavilkumā, Dispensacionālisms ir teoloģiska sistēma, kas uzsver burtisku Bībeles pareģojumu tulkojumu svarīgumu, atpazīst skaidras atšķirības starp Izraēlu un baznīcu, un pasniedz Bībeli organizētu un sakārtotu atšķirīgās dispensijās.

Atpakaļ uz latvisko versiju