Kādas ir grēku izpirkšanas teorijas?



Jautājums: Kādas ir grēku izpirkšanas teorijas?

Atbilde:
Baznīcas vēsturē caur dažādām konfesijām un individuālu personu ieskatiem ir radušies, un izplatījušies vairāki, atšķirīgi viedokļi par grēku izpirkšanas nozīmi. Viens no iemesliem, kāpēc ir radušās tik daudzas un dažādas teorijas ir tas, ka gan Vecais, gan Jaunais Testaments atklāj daudzas patiesības par Kristus darba nozīmi, ko Viņš veica attiecībā uz grēku izpirkšanu. Tas padara grūti vai pat neiespējami atrast vienu vienīgo ”teoriju,” kas spētu iekapsulēties un izskaidrot grēku izpirkšanas nozīmes pārpilnību un bagātību. Studējot Svētos Rakstus mēs atklājam bagātīgu un daudz slīpētu attēlojumu, jo attiecībā uz Kristus sniegto atlīdzību par grēkiem Bībele atklāj vairākas savstarpēji saistītas patiesības. Cits faktors, kas veicināja vairāku teoriju rašanos ir tas, ka daudz no tā, ko varam mācīties par izpirkšanas vajadzību ir jāsaprot no Dieva cilvēku pieredzes un Vecā Testamenta upurējošās sistēmas perspektīvas.

Kristus lielais darbs - grēku izpirkšana, tā mērķis un paveiktais ir tik bagātīgs objekts, ka par to ir sarakstīti veseli sējumi. Šis raksts vienkārši dos nelielu ieskatu par daudzajām teorijām, kas ir izplatījušās gadsimtu gaitā. Apskatot katru atšķirīgo teoriju jātur prātā tas, ka jebkurš viedoklis, kurš neatzīst cilvēka grēcīgumu vai grēku izpirkšanas aizstājošo dabu, ir nepilnīgs tā augstākajā pakāpē un zaimojoši ķecerīgs tā visļaunākajā nozīmē.

Maksa Sātanam: Šis viedoklis atlīdzību par grēku redz kā maksu, ko Kristus deva Sātanam apmaiņā pret cilvēku brīvību. Lai cilvēku atbrīvotu no verdzības Sātanam. Pamatots uz ticību, ka cilvēka garīgais stāvoklis ir pakļauts Sātanam un, ka Kristus nāves jēga bija ar nozīmi -nodrošināt Dievam uzvaru pār Sātanu. Šai teorijai nav nemaz, vai ir ļoti maz Svēto Rakstu atbalsta un baznīcas vēsturē ir bijuši tikai nedaudzi šīs teorijas atbalstītāji. Tas nav Bībeliski apstiprināms, jo Dieva vietā redz Sātanu kā personu, kas pieprasīja to, ka maksa par grēkiem ir jāveic. Kā arī šinī teorijā Sātanam ir pievērsta lielāka uzmanība nekā tam vajadzētu būt un parāda Sātanu ar daudz lielāku spēku, un varu nekā tas patiesībā ir. Nepastāv Bībelisks atbalsts, ka grēcinieki ir parādā Sātanam. Pretēji šai teorijai Svētie Raksti skaidri parāda un pierāda, ka Dievs ir tas, kas pieprasa maksu par grēkiem, nevis Sātans.

Rezumējošā teorija: Šī teorija paziņo, ka Kristus izpirka grēkus, samaksāja par tiem, un tādējādi apvērsa vai apgrieza cilvēces gaitu no nepaklausības uz paklausību. Tā tic, ka Kristus dzīve rezumēja visus cilvēku dzīves posmus un stadijas tā apvēršot Ādama iesākto nepaklausības gaitu. Šai teorijai nav ne mazākā Bībeles atbalsta.

Dramatiskā teorija: Šās teorijas viedoklis Kristus sniegto maksu par grēkiem redz kā uzvaru dievišķajā konfliktā starp labo un ļauno, un uzvarošo cilvēces atbrīvošanu no ļaunā valgiem. Kristus nāves jēga bija nodrošināt Dievam uzvaru pār Sātanu; nodrošināt ceļu, kas izglābtu pasauli no ļaunā valgiem.

Mistiskā teorija: Šī teorija Kristus grēka izpērkošo darbu redz kā triumfu pār Viņa paša grēcīgo dabu ar Svētā Gara spēka palīdzību. Tie, kuri pieturas pie šā viedokļa tic, ka šīs mistiskās ietekmes saprašana ietekmēs cilvēku un pamodinās viņā ”labo sirdsapziņu.” Viņi tic arī tam, ka cilvēka garīgais stāvoklis nav grēka rezultāts, bet gan vienkārši ”labas sirdsapziņas” trūkums. Vairāk kā skaidrs, ka šī teorija ir absolūti ne Bībeliska. Lai ticētu šai teorijai, vispirms ir jānotic tam, ka Kristum bija grēcīga daba, kamēr visi Svētie Raksti skaidri saka, ka Jēzus bija perfekts Dieva cilvēks, bez grēka it visā Savā būtībā (Ebr.4:15).

Morālās ietekmes teorija: Šī ir ticība tam, ka grēku izpirkšana, ko paveica Kristus, ir Dieva mīlestības demonstrējums, kam jāmīkstina cilvēku sirdis un jāmudina tos uz grēku nožēlošanu. Tie, kuri pieturas pie šā viedokļa tic, ka cilvēks ir garīgi slims un tam ir vajadzīga palīdzība; tādējādi cilvēks redzot Dieva mīlestību uz visu cilvēci tiek tuvināts Dievam, lai pieņemtu Viņa dāvāto piedošanu. Viņi tic, ka Kristus nāves mērķis un jēga bija, lai nodemonstrētu Dieva mīlestību pret cilvēkiem. Lai arī tā ir taisnība, ka Kristus sniegtā maksa par grēkiem ir augstākais Dieva mīlestības piemērs, tomēr šī teorija nav Bībeliska tāpēc, ka tā noliedz cilvēka patieso garīgo stāvokli – miruši pārkāpumos un grēkos (Ef.2:1). Tā noliedz arī to, ka Dievs patiesībā pieprasa maksu par grēkiem. Šī teorija atstāj cilvēku bez jebkāda patiesa upura vai patiesas maksas par grēkiem.

Parauga teorija: Šis viedoklis grēku izpirkšanu redz vienīgi kā vienkāršu ticības un paklausības nodrošinājumu kārtībā, lai iespaidotu cilvēku būt paklausīgiem Dievam. Tie, kuri pieturas pie šās teorijas tic, ka cilvēks ir garīgi dzīvs un Kristus dzīve, un grēku izpirkšana bija vienkāršs ticības un paklausības piemērs; un cilvēkiem vajadzētu smelties no tā iedvesmojumu, lai dzīvotu Viņam līdzīgu dzīvi ticībā un paklausībā. Šī un morālās ietekmes teorijas ir līdzīgas tajā, ka abas noliedz to, ka patiesībā Dieva taisnīgums pieprasa maksu par grēkiem un arī to, ka Kristus nāve pie krusta bija tā, pieprasītā maksa. Galvenā atšķirība starp morālās ietekmes teoriju un parauga teoriju ir tā, ka morālās ietekmes teorija saka, ka Kristus nāve māca to, cik stipri Dievs mūs mīl, bet parauga teorija saka, ka Kristus nāve māca kā dzīvot. Protams, mums visiem jāseko Kristus piemēram, pat Viņā nāvē, bet tomēr parauga teorija kļūdās tanī, ka tie neatpazīst cilvēka īsto garīgo stāvokli un to, ka Dieva taisnīgums pieprasa maksu par grēkiem, ko cilvēkam pašam nav pa spēkam samaksāt.

Komerciālā teorija: Šīs teorijas viedoklis Kristus izpērkošo maksu redz kā to, ka Kristus atnesa bezgalīgu pagodinājumu Dievam. Tāpēc Dievs deva Kristum atlīdzību, kura Viņam nebija vajadzīga un tāpēc Kristus šo atlīdzību vai balvu nodeva cilvēkiem. Tie, kuri pieturas pie šā uzskata tic, ka cilvēka garīgais stāvoklis ir tas, kas negodina Dievu un tādējādi Kristus nāve, kas atnesa mūžīgu pagodinājumu Dievam var būt pielietota un izmantota, lai grēcinieki iegūtu pestīšanu. Šī teorija, kā daudzas citas, noliedz neatdzimušo grēcinieku patieso garīgo stāvokli un to vajadzību pēc pilnīgi jaunas dabas, kas pieejama tikai un vienīgi Kristū (2.Kor.5:17).

Valdības teorija: Šis viedoklis grēku izpirkšanu redz kā tādu, kurā Dievs nodemonstrēja augstāko cieņu pret Saviem likumiem un Savu attieksmi pret grēku. Tāpēc caur Kristus nāvi Dievam ir iemesls piedod grēkus visiem tiem, kas nožēlo un pieņem Kristus aizvietojošo nāvi. Tie, kuri pieturas pie šā viedokļa tic, ka cilvēka garīgais stāvoklis ir tas, kas pārkāpa un apgānīja Dieva morālos likumus, un Kristus nāves jēga bija - samaksāt sodu par grēku. Kristus sniegtā maksa par grēku deva Dievam iespēju likumīgi piedot tiem, kas pieņem Kristu kā soda aizstājēju. Šis uzskats nav pareizs tāpēc, ka nemāca to, ka patiesībā Kristus samaksāja grēka sodu par jebkura cilvēka faktiskajiem grēkiem, bet gan māca to, ka Kristus ciešanas bija vienkāršs demonstrējums cilvēcei, ka Dieva likumi tika lauzti un ka tikai par dažiem grēkiem ir nomaksāts.

Soda aizstāšanas teorija: Šī teorija Kristus sniegto maksu, atlīdzību par grēkiem aplūko kā uzvarošu, aizstājošo upuri, kas apmierināja Dieva prasību pēc taisnības attiecībā uz grēku. Ar šo upuri Kristus samaksāja sodu par cilvēku grēkiem atnesot piedošanu, piedāvāja taisnīgumu un samierināja cilvēku ar Dievu. Tie, kuri pieturas pie šā uzskata tic, ka katrs cilvēka aspekts – prāts, griba un emocijas – ir sabojāts grēka iespaidā; cilvēks ir pilnīgi un absolūti samaitāts un garīgi miris. Šis viedoklis uzskata, ka Kristus nāve nomaksāja sodu par grēku un cilvēks caur ticību var pieņemt Kristus aizstājošo sodu par grēku. Šīs viedoklis visvairāk atbilst Svētajiem Rakstiem par grēku, cilvēka dabu un galējo rezultātu attiecībā uz Kristus nāvi pie krusta.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kādas ir grēku izpirkšanas teorijas?