Kāpēc jālūdzas?

Jautājums: Kāpēc jālūdzas? Kāda ir nozīme lūgšanai, ja Dievs jau zina nākotni un ir kontrolē pār visu? Ja mēs nevaram mainīt Dieva prātu, tad kāpēc jālūdzas?

Atbilde: Kristiešiem lūgšana ir tas pats, kas elpošana. Vieglāk ir to darīt, nekā nedarīt. Mēs lūdzamies dažādu iemeslu dēļ. Jo lūgšana ir veids kā kalpot (Lk.2: 36- 38) un klausīt Dievam. Mēs lūdzamies, jo Dievs ir licis mums tā darīt (Fil.4:6-7). Lūgšana ir mums dota kā piemērs no Kristus un agrās baznīcas (Mk.1: 35, Ap. d. 1: 14; 2: 42; 3: 1; 4: 23- 31; 6: 4; 13: 1- 3). Jā Jēzus lūgšanu uzskatīja par vērtīgu un noderīgu, tad cik gan daudz vairāk ir jālūdzas mums.

Cits iemesls lūgties ir tas, ka Dievs ir nozīmējis lūgšanu kā līdzekli saņemt Viņa atrisinājumu neskaitāmās situācijās. Mēs lūdzamies, lai sagatavotos nozīmīgu lēmumu pieņemšanai (Lk.6: 12-13), pārvarētu dēmoniskas barjeras (Mt.17: 14-21), savāktu strādniekus garīgās ražas vākšanai (Lk.10- 2), kļūtu stiprāki kārdinājumu pārvarēšanā (Mt.26: 41) un pielietotu līdzekļus citu cilvēku garīgai stiprināšanai (Ef.6: 18- 19).

Mēs nākam pie Dieva ar konkrētām prasībām un mums ir apsolījums, ka mūsu lūgšanas nav veltīgas, pat ja mēs nesaņemam tieši to, ko prasījām (Mt.6: 6; Rom.8: 26 -27). Dievs ir apsolījis, ka visu, ko mēs prasām saskaņā ar Viņa gribu un prātu, mēs arī saņemsim (1.Jņ.5:14-15). Dažreiz Viņš noraida mūsu prasīto saskaņā ar Viņa viedumu un mūsu pašu labā. Šādos gadījumos mums jābūt stabiliem un centīgiem mūsu lūgšanās (Mt.7: 7; Lk.18: 1- 8). Lūgšanām nevajadzētu būt ar nozīmi- kā panākt, ka Dievs dara mūsu gribu uz zemes, bet gan lūgties, lai notiek Dieva griba uz zemes.

Situācijās, kad mēs nezinām Viņa gribu, mums jālūdz Viņam to atklāt. Kādas sievietes, sirofeniķietes meita bija ietekmēta no dēmona un lūdzās uz Kristu. Ja viņa nebūtu to darījusi, tad viņas meita nekad nebūtu atbrīvota (Mk.7: 26-30). Ja aklais vīrietis Jērikā nebūtu lūdzies uz Kristu, viņš tā arī būtu palicis akls (Lk.18: 35-43). Dievs ir teicis, ka mēs bieži ejam bez vajadzīgās lietas, jo mēs nekad neesam to prasījuši (Jēk.4: 2). Visādā ziņā lūgšana ir dalīšanās evaņģēlijā ar cilvēkiem. Mēs nekad nezinām, kurš atsauksies uz evaņģēliju, līdz mēs par to sākam runāt par to. Tāpat arī mēs nekad nezināsim atbildi uz mūsu lūgšanām, ja mēs to nekad nedarīsim.

Dzīvošana bez lūgšanām demonstrē ticības trūkumu un neticību Dieva Vārdam. Mēs lūdzamies, lai parādītu mūsu ticību Dievam. Mēs ticam, ka Dievs darīs visu, ko ir apsolījis caur Viņa Vārdu, un svētīs mūsu dzīves pārpārēm, daudz vairāk nekā mēs esam prasījuši vai cerējuši (Ef.3: 20). Lūgšana ir mūsu galvenais veids, kā saskatīt Dieva darbu mūsu dzīvēs. Tas ir mūsu veids kā ‘’pieslēgties’’ Dieva spēkam, tas ir mūsu veids kā atvairīt un sakaut Sātanu ar viņa armiju, jo paši saviem spēkiem mēs neesam uz to spējīgi. Tāpēc, lai Dievs atrod mūs biežāk pie Viņa žēlastības troņa, jo mums ir liels augstais priesteris debesīs, kas solidarizējas ar mums, kas zina caur ko mums dzīvē jāiziet (Ebr.4: 15- 16). Lai Dievs cildina Savu vārdu mūsu dzīvēs, jo mēs ticam uz Viņu, tāpēc mēs varam nākt pie Viņa ar savām lūgšanām.

Atpakaļ uz latvisko versiju

Kāpēc jālūdzas?