Kāpēc mums vajadzētu studēt Veco Testamentu?



Jautājums: Kāpēc mums vajadzētu studēt Veco Testamentu?

Atbilde:
Bībele ir progresīva atklāsme. Ja lasot jebkuru labu grāmatu izlaidīsiet pirmo tās daļu un mēģināsiet to saprast, tad noteikti saskarsieties ar grūtībām saprast raksturus, notikumu gaitu un beigas. Tāpat arī Jaunais Testaments visā pilnībā ir izprotams tikai tad, kad tiek skatīts un vērtēts no Vecajā Testamentā atrodamajiem notikumiem, raksturiem, likumiem, upurējošajām sistēmām, līgumiem un apsolījumiem. Ja mums būtu tikai Jaunais Testaments, tad lasot evaņģēlijus mēs nesaprastu, kāpēc ebreji tik ļoti gaidīja Mesiju (Kungu Glābēju). Bez Vecā Testamenta mēs nesaprastu, kāpēc Mesijam bija jānāk (Jes.gr.53.nodaļa); mēs nebūtu spējīgi atpazīt Jēzu no Nācaretes kā Mesiju. Bet daudzie, detalizētie pravietojumi par Viņu mums to atklāj: Viņa dzimšanas vietu (Miha.5:2); Viņa nāves apstākļus (Ps.22. it īpaši panti 1, 7-8, 14-18; Ps.69:21 u.c.); Viņa augšāmcelšanos (Ps.16:10) un daudzas citas detaļas par Jēzus kalpošanas darbu uz zemes (Jes.52:13; 9:2 u.c.).

Bez Vecā Testamenta mēs nevarētu saprast ebreju paradumus, kas Jaunajā Testamentā ir pieminēti tikai nedaudz. Mēs nesaprastu daudzās aplamības, ko Farizeji nodarīja Dieva likumiem pievienojot tiem savas tradīcijas. Mēs nesaprastu iemeslus Jēzus sarūgtinājumam, kad Viņš izdzina cilvēkus no tempļa pagalma. Mēs nesaprastu arī to, ka varam izmantot to pašu gudrību, ko Kristus izmantoja atbildot Saviem daudzajiem ienaidniekiem. (gan cilvēciskajiem, gan dēmoniskajiem).

Bez Vecā Testamenta mēs būtu pazaudējuši daudzus detalizētus pravietojumus, kuri var piepildīties tikai tajā gadījumā, ja Bībele ir Dieva Vārds, bet ne cilvēku (skat. lielākus un mazākus praviešus (piem. Daniela 7 nodaļu un sekojošās nodaļas). Šie pravietojumi sniedz specifiskas detaļas par nāciju celšanos un krišanu; kā tās kritīs un vai tās celsies atkal; kādi spēki radīsies kā nākošie; kādi varētu būt lielākie valdnieki (Aleksandrs Lielais utt.), un kas notiek ar to valdījumu pēc viņu nāves. Šie detalizētie pravietojumi ir tik lielā mērā akurāti, ka pat lielākie skeptiķi atzīst, ka tie faktiski un nenoliedzami ir bijuši paredzēti un uzrakstīti.

Kā arī, Vecais Testaments satur neskaitāmas mācības, ko varam pielietot mūsu dzīvēs ņemot piemēru no tajā (VT) aprakstītajiem raksturiem. Novērojot viņu dzīves mēs varam būt iedrošināti un mudināti ticēt Dievam jebkuros apstākļos (Daniela 3.nodaļa) un neielaisties nekādos kompromisos mazās lietās (Daniela 1.nodaļa), lai tādējādi, būtu uzticami lielās lietās (Daniela 6.nodaļa). Mēs uzzinām, ka vislabākais, ko varam darīt sevis pašu labā ir - izsūdzēt grēkus uzreiz (Dievam, ne cilvēkiem) un godīgi visā atzīties, bet nenovirzīt vainu un kādu vai kaut ko citu (1.Sam.15). Mēs mācāmies nespēlēties ar grēku, jo tas mūs vienmēr atradīs un tā dzēliens ir nāvīgs (skat. Soģu 13-16). Mēs varam mācīties kā ticēt un uzticēties Dievam (un paklausīt), ja gribam pieredzēt Viņa mums apsolīto pārpilnu dzīvi šinī dzīvē un vēlāk kopā ar Viņu paradīzē (4.Moz.gr.13). Mēs mācāmies, ka pārdomājot un apsverot grēku mēs jau noskaņojam sevi uz tā izpildīšanu (1.Moz.gr.3; Jozuas 6-7). Mēs mācamies, ka katram mūsu grēkam ir sekas, kas iespaido ne tikai mūs, bet arī mūsu tuvos cilvēkus un apgrieztā kārtībā; mūsu labā uzvedība atmaksājas ne tikai dodot labumu mums, bet gan arī visiem mūsu tuvajiem, mīļajiem cilvēkiem, kas ir mums apkārt (1.Moz.gr.3; 2.Moz.gr.20:5-6).

Vecais Testaments satur milzīgu daudzumu dzīves gudrības ar ko Jaunais Testaments nedalās. Daudzas no tām ir atrodamas Psalmos un grāmatā Mācītājs. Katrs vārds no atklātās gudrības māca, ka mēs varam būt gudrāki par saviem skolotājiem; uz ko vedīs dažādie grēki (palīdz saskatīt neredzamas briesmas); un ko vērti ir visi mūsu darbi šinī pasaulē (neko!). Kā mēs varam atpazīt, kad esam ģeķi jeb muļķi (morālie)? Kā mēs varam noraidīt cilvēkus netīši pat to nezinot? Kā mēs varam atvērt durvis uz mūžīgu veiksmi? Kā mēs varam atrast dzīvei jēgu? Tur ir tik daudz gudrības, kas gaidīt gaida, lai to atrastu tas, kurš patiešām vēlas mācīties.

Bez Vecā Testamenta mums nebūtu pamata, balsta pret ko atslieties un izturēt mūsu sabiedrības politiski pareizo aplamību kļūdas, kurās evolūcija ir skatīta kā radītājs visām iespējamajām sugām vairāk kā miljonos gadu (tā vietā, lai pieņemtu, ka Dievs radīja absolūti visu burtiski 6 dienās). Mēs pirktu lētus melus, ka laulība un ģimenes savienība ir struktūra, kurai jāattīstās un jāmainās līdz ar mainīgo sabiedrību tā vietā, lai to redzētu kā Dieva iecerētu modeli ar mērķi audzināt bērnus dievbijībā un aizsargāt tos, kas citādi būtu ļaunprātīgi izmantoti un nicināti (visbiežāk sievietes un bērni).

Bez Vecā Testamenta mēs nesaprastu Dieva apsolījumus, kas piepildīsies nākotnē attiecībā uz ebreju tautu. Tā rezultātā mēs nesaprastu pienācīgi Posta laika periodu, kas ir septiņu gadu periods, kurā Viņš pastiprināti strādās ar ebreju tautu, kas noraidīja Viņa pirmo atnākšanu, bet saņems Viņu pie otrās atnākšanas. Mēs nezinātu un nesaprastu neko no Kristus nākotnes 1000 gadu valdījuma un kā tas iederas Viņa apsolījumos ebreju tautai, kā arī to, kā pagāni iederas visā kopējā procesā. Mēs nesaprastu arī to, kā Bībele sasaista visus negludumus, kas bija noslēpti tās sākumā atjaunojot paradīzi par tādu, kādu Dievs bija radījis šo zemi tās oriģinālā, un kā mēs visi priecāsimies un slavināsim Viņu, esot kopā tuvās attiecībās ar Viņu personiski Ēdenes dārzā.

Kopsavilkumā, Vecais Testaments ir kā spogulis, kas atļauj redzēt mūs pašus Vecā Testamenta personu dzīvēs un palīdz mums mācīties no viņu dzīvēm nepieļaujot tās pašas kļūdas. Tas izlej tik daudz gaismas un apskaidrības par to, kas ir Dievs, parāda brīnumus, ko Viņš ir darījis un atklāj pestīšanu, ko Viņš deva. Tas dalās ar tik lielu devu mierinājuma tiem, kas vajāti, apgrūtināti, kam ir raizes un rūpes (skat.Psalmus). Caur neskaitāmiem pravietojumiem, kas ir piepildījušies, varam atklāt nepārtraukti, kāpēc Bībele ir tik unikāla, vairāk par visām citām grāmatām – vienīgā, kas spēj nodemonstrēt un pierādīt, ka ir Dieva iedvesmota. Lappusi pēc lappuses tā atklāj tik daudz par Kristu! Vecais Testaments satur tik daudz gudrības, kas pārsniedz to, kas ir pieminēta vai citēta Jaunajā Testamentā. Īsāk sakot, ja jūs vēl neesat uzdrošinājušies ierakties dziļi Vecā Testamenta lappusēs, jūs zaudējat ļoti daudz no tā, kas Dievam varētu būt padomā priekš jums. Lasot Veco Testamentu, tur būs daudz kas, ko nesapratīsiet uzreiz, bet būs arī daudz lietu ko sapratīsiet un mācīsieties uzreiz. Neatlaidīgi turpinot to studēt un prasot Dievam padomu jūsu pūles atmaksāsies ar spožiem un nenovērtējamiem dārgumiem.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kāpēc mums vajadzētu studēt Veco Testamentu?