Kas ir Bībele?



Jautājums: Kas ir Bībele?

Atbilde:
Vārds ”Bībele” ir cēlies no grieķu un latīņu vārdiem ”grāmata.” Atbilstošs vārds, kopš Bībele ir visiem cilvēkiem un visiem laikiem domāta grāmata. Grāmata, kādas otras pasaulē nav. Bībeli sastāda jeb veido sešdesmit sešas atšķirīgas grāmatas. Tās iekļauj likumu grāmatas kā piem. 3.Moz.gr. un 5.Moz.gr.; vēsturiskās grāmatas kā piem. Ezras un Apustuļu darbi; dzejas grāmatas kā piem. Psalmi un Mācītāja grāmata; pravietojuma grāmatas kā piem. Jesajas un Atklāsmes grāmatas; biogrāfijas grāmatas kā piem. Mateja un Jāņa evaņģēliji; un vēstules (oficiālas vēstules) kā piem. Titam un Ebrejiem.

Autori

Apmēram 40 dažādi atšķirīgi autori deva savu ieguldījumu Bībeles radīšanā un tā tika uzrakstīta apmēram 1500 gadu laikā. Autori bija karaļi, zvejnieki, priesteri, valsts ierēdņi, zemnieki, gani un ārsti. No visas šīs rakstnieku dažādības ir radusies neticami satriecoša, vienota grāmata ar vispārējām tēmām, kas savijas viena ar otru.

Bībeles vienotība ir tajā faktā, ka galu galā tai ir viens autors – Pats Dievs. Bībele ir Dieva iedvesta (2.Tim.3:16). Cilvēki vienkārši rakstīja to, ko Dievs gribēja, lai viņi raksta un tā rezultātā mums ir perfekts un svēts Dieva Vārds (Psalmi 12:6; 2.Pēt.1:21).

Dalījums

Bībele ir sadalīta divās galvenajās daļās: Vecais Testaments un Jaunais Testaments. Īsi runājot Vecais Testaments ir stāsts par nāciju, bet Jaunais Testaments ir stāsts par cilvēku. Nācija bija Dieva veids kā ievest cilvēku – Jēzu Kristu – pasaulē.

Vecais Testaments apraksta Izraēlas nācijas veidošanos un saglabāšanos. Dievs apsolīja, ka izmantos Izraēlu tādā veidā, lai caur to tiktu svētīta visa pasaule (1.Moz.gr.12:2-3). Dienā, kad Izraēla bija nostiprinājusies kā nācija, Dievs izraudzījās vienu dzimtu caur kuru bija jānāk svētībai, Dāvida dzimtu (Psalmi 89:3-4). Vēlāk, caur Dāvida dzimtu tika apsolīts Cilvēks, kurš atnesīs apsolīto svētību (Jesajas 1:1-10).

Jaunais Testaments detalizē apsolītā Cilvēka atnākšanu. Viņa vārds bija Jēzus un Viņš piepildīja Vecā Testamenta pravietojumus dzīvodams perfektu dzīvi, mirstot kļuva par Glābēju un augšāmcēlās no nāves.

Galvenie raksturi.
Bībeles galvenais, centrālais punkts ir Jēzus – patiesībā visa grāmata ir par Viņu. Vecais Testaments paredz Viņa atnākšanu un sagatavo noteiktu laika posmu Viņa ieiešanai pasaulē. Jaunais Testaments apraksta Viņa atnākšanu un darbu, kas piedāvā pestīšanu visai grēcīgajai pasaulei.

Jēzus ir daudz kas vairāk, kā tikai vēsturiska figūra. Viņš ir daudz kas vairāk, kā tikai cilvēks. Viņš ir Dievs miesā un Viņa atnākšana bija vissvarīgākais notikums visā pasaules vēsturē. Pats Dievs kļuva par cilvēku kārtībā, lai mēs iegūtu skaidru, saprotamu priekšstatu par Viņu. Kāds ir Dievs? Viņš ir kā Jēzus; Jēzus ir Dievs cilvēka formā (Jņ.ev.1:14, 14:9).

Īss kopsavilkums
Dievs radīja cilvēku un iekārtoja viņu perfektā vidē; tomēr, cilvēks sacēlās pret Dievu un zaudēja visu, ko Dievs bija iecerējis cilvēkam būt. Pār pasauli nāca lāsts sakarā ar grēku, ko cilvēks padarīja, bet Dievs nekavējoties uzsāka plānu, lai atjaunotu cilvēci un visu radību tās oriģinālajā lieliskumā un krāšņumā.

Kā daļa no Viņa glābšanas plāna bija tas, ka Dievs sauca Ābrahamu iziet no Babilonijas uz Kanaāna zemi (apmēram 2000 gadus p.m.ē). Dievs apsolīja Ābrahamam, viņa dēlam Izākam un viņa mazdēlam Jēkabam (sauktam arī par Izraēlu) svētīt pasauli caur to pēcnācējiem. Izraēla ģimene emigrēja no Kanaāna zemes uz Ēģipti, kur tie auga un attīstījās lielā nācijā.

Apmēram 1400 gadus p.m.ē. Dievs Izraēla pēcnācējus izveda no Ēģiptes Mozus vadībā un deva tiem apsolīto zemi, Kanaānu, kā viņu zemi. Caur Mozu Dievs Izraēla cilvēkiem deva likumus un līgumu (testamentu). Ja tie vienmēr paliks uzticīgi Dievam un nepievērsīsies elku pielūgšanām kā apkārtējās tautas, tad viņiem viss veiksies un tie dzīvos mierā un pārticībā. Ja viņi aizgriezīsies no Dieva un sekos elkiem, tad Dievs iznīcinās viņus kā nāciju.

Apmēram 400 gadus vēlāk, Ķēniņa Dāvida un viņa dēla Salamana valdīšanas laikā Izraēla nostiprinājās kā liela un spēcīga valsts. Dievs apsolīja Dāvidam un Salamanam, ka viens no viņu pēcnācējiem valdīs kā mūžīgs kungs.

Pēc Salamana valdīšanas laikiem Izraēla sašķēlās. Desmit izraēliešu ciltis uz ziemeļu pusi bija sauktas par ”Izraēlu” un tās saglabājās apmēram 200 gadus, kad beigās Dievs tos sodīja par elku pielūgšanu un dievināšanu. Tos saņēma gūstā Asīrija apmēram 721 gadus p.m.ē. Divas ciltis uz dienvidiem bija sauktas par ”jūdiem ” un tie pastāvēja nedaudz ilgāk, bet beigās tie arī aizgriezās no Dieva. Tos saņēma gūstā Babilonija apmēram 600 gadus p.m.ē.

Apmēram 70 gadus vēlāk Dievs žēlsirdīgi visus izdzīvojušos, palikušos pāri, izveda no gūsta un iekārtoja viņu pašu zemē. Galvaspilsēta Jeruzaleme tika atjaunota 444 gadus p.m.ē., un Izraēla atkal nostiprināja savu nacionālo identitāti.

Jaunais Testaments sākas apmēram 400 gadus vēlāk ar Jēzus Kristus piedzimšanu Bētlemē. Jēzus bija Ābrahamam un Dāvidam apsolītais pēcnācējs, Tas, kurš piepildīs Dieva plānu izglābt cilvēci un atjaunot visu Viņa radīto. Jēzus uzticīgi izpildīja Viņam uzlikto darbu – Viņš mira par grēku un cēlās no nāves. Kristus nāve bija pamats, lai dotu pasaulei Jaunu Testamentu. Visi, kas tic Jēzum būs glābti no grēka un dzīvos mūžīgi.

Pēc augšāmcelšanās Jēzus sūtīja Savus apustuļus izplatīt labās ziņas par Viņa dzīvi un Viņam piederošo varu glābt. Jēzus apustuļi izklīda uz visām pasaules malām sludinot labo vēsti par Jēzu un pestīšanu. Tie ceļoja caur Mazāziju, Grieķiju un visu Romas impēriju. Jaunais Testaments noslēdzas ar pravietojumu par Jēzus atgriešanos, neticīgās pasaules sodīšanu un visas radības atbrīvošanu no grēka lāsta.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kas ir Bībele?