Vai kopējā lūgšana ir svarīga? Vai kopējā lūgšana ir vairāk iedarbīga nekā individuāla lūgšana?

Jautājums: Vai kopējā lūgšana ir svarīga? Vai kopējā lūgšana ir vairāk iedarbīga nekā individuāla lūgšana?

Atbilde: Līdztekus kalpošanai, uzklausīšanai, studēšanai, sadraudzībai un komunikācijai, lūgšana ir ļoti svarīgs aspekts draudzes dzīvē. Agrā baznīca satikās, lai mācītos apustuļu sniegto mācību, lauztu maizi un kopā lūgtos. (Apustuļu darbi 2:42). Lūdzoties kopā ar citiem ticīgajiem, efekts var būt ļoti pozitīvs. Kopējā lūgšana pamāca un apvieno ticīgos, kad tie izpauž savu ticību vienotībā. Tas pats Svētais Gars, kas mājo katrā ticīgajā ielīksmo mūsu sirdis, kad mēs dzirdam slavinām mūsu Kungu un Glābēju, tā savienojot mūs vienotā spēkā ar draudzības saitēm, kas nekur citur nav atrodamas.

Tie, kuri ir vientuļi un cīnās ar dzīves nastām, dzirdot citus, var tikt pacelti līdz žēlastības troņa augstumiem, kas varētu būt liels iedrošinājums. Kā arī, lūdzot kopā par citiem cilvēkiem, mūsos aug mīlestība un rūpes pret citiem. Tajā pašā laikā, kopīgā lūgšana atstarosies sirdīs vienīgi tad, ja persona piedalīsies, būs viens vesels ar draudzi. Mums jānāk pie Dieva pazemībā (Jēkaba 4:10), patiesumā (Psalmi 145:18), paklausībā (1.Jāņa 3:21-22), pateicībā (Filipiešiem 4:6) un pārliecībā (Ebrejiem 4:16). Skumīgi, bet dažreiz kopīgā lūgšana netiek veltīta Dievam, bet gan apkārtējiem klausītājiem. Jēzus brīdināja par šādu uzvedību Mt.6:5-8, sakot, ka mums nevajag izrādīties, bet gan lūgt slepenībā savās istabās, lai izvairītos no kārdinājuma kļūt liekulīgiem.

Bībelē nekas neuzvedina uz domām, ka kopējās lūgšanas ir ‘’vairāk spēcīgas’’, ar lielāku varu iespaidot Dievu. Pārāk daudzi Kristieši pielīdzina lūgšanas kā kaut kam, ar kā palīdzību var ‘’dabūt kaut ko’’ no Dieva, un grupu lūgšana kļūst galvenokārt kārojamo lietu uzskaite. Tomēr Bībeliska lūgšana ir daudzšķautnaina, ietverot vēlmi, tā ieejot apziņā un intīmā komunikācijā ar mūsu svēto, perfekto un taisnīgo Dievu. Tā, ka Dievs savā varenībā un cēlumā pievērš uzmanību Viņa radītajiem, kas slavina Viņu un pielūdz (Psalmi 27:4; 63:1-8), parāda dziļu nožēlu un atzīšanos (Psalmi 51; Lk.18:9-14), izrāda pateicības jūtas (Filipiešiem 4:6; Kolosiešiem 1:12), un rada laipnu, sirsnīgu lūgšanu citu labā (2.Tesaloņiķiešiem 1:11; 2:16).

Lūgšana ir sadarbība ar Dievu, tā piepildot Viņa plānu un nodomu, bet ne mēģināšana Viņu iespaidot, lai piepildītu mūsu vēlmes un gribu. Ja mēs visā pilnībā nododam mūsu vēlmes Dievam, kas zina mūsu situāciju un apstākļus daudz labāk, nekā mēs paši, un jau zina, ‘’...kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat’’ (Mt.6:8), tad tādas lūgšanas sasniedz augstāko līmeni. Lūgšanas, kas ir piedāvātas pilnā pakļautībā Dievišķajai gribai ir atbildētas neskatoties uz to, vai to lūdz individuāli vai grupā.

Doma, ka lūdzoties grupā lūgšanām ir lielāks spēks nāk no Mt.18:19-20 teiktā pārprašanas. ‘’Atkal (patiesi) es jums saku:- Ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas labad, ko tie grib lūgt, tad mans Debesu Tēvs to viņiem dos. Jo kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū.’’ Šie panti nāk no lielāka fragmenta un ir adresēti procedūrai, kurai ir jāseko disciplinējot draudzi sakarā ar kādu tās grēcīgu locekli. Tulkojot šo pantu šādā veidā un apsolot, ka viss, ko lūdz, pat ja tas ir grēcīgi un muļķīgi, ne tikai neder un nesaskan ar baznīcas disciplīnu, bet pat noraida Svēto Rakstu nozīmi, it īpaši Dieva suverenitāti. Tas ir tikpat kā iedot kādam parakstītu čeku, bet neierakstīt naudas summu.

Turklāt, ticēt, ka lūdzoties ‘’ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā...’’ varētu būt apveltīts ar kādu maģisku spēku, tam nav Bībeliska atspēkojama. Protams, Jēzus ir klātesošs, kad divi vai vairāki lūdzas kopā, bet Viņš ir tikpat klātesošs, kad persona ir nošķirta un lūdzas vienatnē. Pat tad, ja persona ir tūkstošiem km. prom. Kopīgā lūgšana ir svarīga, jo tā stiprina vienotību (Jņ.17:22-23), ir galvenais ticīgo aspekts viens otra iedrošināšanā (1.Tesaloņiķiešiem 5:11), pamudina viens otru uz mīlestību un labiem darbiem. (Ebrejiem 10:24).

Atpakaļ uz latvisko versiju