Kas ir lūgšana staigājot? Vai ir Bībeliski iet pastaigā lūdzoties?



Jautājums: Kas ir lūgšana staigājot? Vai ir Bībeliski iet pastaigā lūdzoties?

Atbilde:
Lūgšana kustībā esot ir lūgšana, kad tiek iets uz kādu īpašu vietu; starpnieka lūgšanas veids, kad tas lūdzas kādā noteiktā vietā. Daži cilvēki tic, ka esot tuvumā kādai noteiktai vietai atļauj tiem ”lūgties skaidrāk.” Staigājošās lūgšanas veic gan individuāli, gan grupas, gan veselas baznīcas. Šīs īpašās vietas var būt ļoti tuvu vai arī ļoti tālu. Šis ir darīts ar domu, ka skats, dzirdamais, smarža, garša un pieskāriens veicina starpnieka sapratni par to, kas būtu lūgšanā jāiekļauj.

Piemēram, ja ejot caur kādu vietu meklējot lūgšanas objektu redzat pagalmu, kas pamests novārtā, tad tas var jūs skubināt lūgties par šī pagalma īpašnieku veselību – gan garīgo, gan fizisko. Dažas šādas grupas staigā gar skolām un lūdzas par skolotāju un skolnieku sakārtotu iekšējo dzīvi, par to drošību, mieru, un lai ļaunums neskar šo skolu. Daži cilvēki spēj labāk koncentrēties un tādējādi virzīt savas lūgšanas pareizā virzienā, ja viņi ir tuvāk cilvēkiem vai vietām par ko lūdzas.

Staigājošās lūgšanas ir jauna parādība, kam izcelsme nav īsti skaidra. Lai arī sakarā ar to, ka Bībeles laiku cilvēkiem bija jābūt nepārtrauktā kustībā un tādējādi tie lūdzās esot kustībā, tomēr, nepastāv Bībelisks modelis attiecībā uz mūsdienu lūgšanām, kas tiek izdarītas kustībā esot. Kā arī, nav tiešas komandas, ka mums vajadzētu piekopt staigājošās lūgšanas. Ticība, ka piedāvātās lūgšanas atrodoties kādā īpašā vidē, veidā vai pozīcijā ir vairāk efektīvas par tām, kuras ir piedāvātas neskatoties ne uz vietu vai pozīciju nav Bībeliska. Turklāt, lai arī varētu šķist, ka skaidrākas lūgšanas labā vajadzētu būt tuvāk objektam vai priekšmetam par kuru lūdzamies, tomēr mūsu debesu Tēvs atrodoties it visur visos laikos zina precīzi visas vajadzības un atbildēs uz tām tikai Viņa noliktajā laikā, saskaņā ar Viņa Paša gribu attiecībā uz to, par ko tiek izteiktas lūgšanas. Būtībā, tas, ka Viņš vēlīgi atļāvis būt mums daļai no Viņa plāna attiecībā uz kaut ko caur mūsu lūgšanām – ir mūsu labā, bet ne Viņa.

Mums ir pavēlēts ”lūgties bez mitēšanās” (1.Tes.5:17) un tā kā mēs esam kustībā visu dienu, pilnīgi droši, ka varam lūgties esot kustībā. Neskatoties ne uz laiku, ne uz vietu vai pozīciju, Dievs dzird visas lūgšanas, kuras piedāvā tie, kas ir Kristū (Jņ.ev.15:7). Lūgties esot kustībā nav aizliegts. Īstenībā, vienmēr, kad jūtamies mudināti lūgties, kad redzam kaut ko kam vajadzīga palīdzība, tad ir jālūdzas neskatoties ne uz vietu, ne laiku, ne arī ko citu.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kas ir lūgšana staigājot? Vai ir Bībeliski iet pastaigā lūdzoties?