Kādi šķēršļi var kavēt lūgšanas iedarbīgumu?



Jautājums: Kādi šķēršļi var kavēt lūgšanas iedarbīgumu?

Atbilde:
Vislielākais šķērslis, kas kavē lūgšanas efektivitāti ir neizsūdzēts grēks lūdzēja sirdī. Dievs ir svēts un tāpēc nākot pie Viņa ar neizsūdzētu grēku savās sirdīs mēs paši uzceļam barjeru starp Viņu un sevi. ”Bet jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva, un jūsu grēki apslēpj Viņa vaigu no jums, ka Viņš neklausās uz jums” (Jes.gr.59:2). Dāvids piekrīt šim apgalvojumam zinot no pieredzes, ka Dievs ir tālu no tiem, kuri mēģina noslēpt savu grēku: ”Ja es netaisnību turētu savā sirdī, tad Tas Kungs, Visuvarenais, mani nebūtu uzklausījis” (Psalmi 66:18).

Bībele norāda uz vairākām grēka jomām, kas ir spēcīgi kavēkļi efektīvai lūgšanai. Pirmkārt, ja dzīvojam saskaņā ar miesu vairāk nekā saskaņā ar Garu, tad mūsu vēlme lūgties un spēja efektīvi komunicēt ar Dievu būs kavēta. Lai arī, piedzimstot no jauna, mēs saņemam jaunu dabu, tomēr jaunajai dabai joprojām jāmīt vecajā miesā un šī vecā ”mājvieta” ir demoralizēta un grēcīga. Miesa var kontrolēt mūsu rīcības un uzvarēt, iespaidot attieksmi un motīvus līdz tam laikam, kamēr mēs uzcītīgi, ar visu savu apziņu ”darām galu miesas darbībai” (Rom.8:13) atļaujot Svētajam Garam vadīt sevi uz pareizām, tuvām attiecībām ar Dievu. Tikai un vienīgi tad mēs esam spējīgi lūgties esot tuvā saziņā ar Viņu.

Viena lieta ir tā, ka dzīvošana miesā jau pati par sevi norāda uz savtīgumu, bet otra ir tā, ka tas padara lūgšanas neefektīvas. Ja lūdzam Dievu ar savtīgiem motīviem, ja lūdzam to, ko gribam mēs, bet ne Dievs, tad lūgšanas ir neefektīvas mūsu pašu egoistisko motīvu dēļ. ”Un šāda paļāvība mums ir uz viņu: ja mēs ko lūdzam pēc viņa gribas, viņš uzklausa mūs” (1.Jņ.5:14). Lūgties saskaņā ar Dieva gribu ir tas pats, kas lūgties pilnā padevībā un pakļautībā Viņa gribai dažreiz pat nezinot kāda tā ir. Kā visās citās lietās, arī lūdzoties, Jēzum ir jābūt mūsu piemēram vienmēr un visur. Viņš vienmēr lūdzās, lai notiek Viņa Tēva griba: ”tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek” (Lk.ev.22:42). Savtīgas lūgšanas parasti ir tās lūgšanas, kuras pieprasa gandarīt mūsu pašu savtīgās vēlmes un tāpēc nevajadzētu sagaidīt, ka Dievs atbildēs uz tāda veida lūgšanām. ”Jūs lūdzat, un nesaņemat, tādēļ, ka lūdzat aplami. Lai tērētu savām baudām” (Jēk.4:3).

Dzīvošana saskaņā ar miesu pavisam noteikti kavēs lūgšanu efektivitāti, jo miesiskās vēlmes rada cietu sirdi attiecībā pret citiem. Ja esam vienaldzīgi, vai ne pārāk uzmanīgi pret citu cilvēku vajadzībām, tad varam gaidīt to, ka attiecībā uz mūsu vajadzībām Dievs izturēsies tieši tāpat. Nākot pie Dieva ar savām lūgšanām pirmā un galvenā uzmanība jāvērš uz Dieva gribu. Otrais lūgšanas aspekts iekļauj citu vajadzības. Ļoti svarīgi ir saprast to, ka citi cilvēki ir jātur augstāk par sevi pašu un par citu interesēm jārūpējas vairāk nekā par savējām (Fil.2:3-4).

Ļoti nopietns šķērslis efektīvai lūgšanai ir ļaunu turošs gars pret citiem. Atsakoties piedot citiem rūgtuma sakne aug arvien dziļāk sirdī un apslāpē lūgšanas. Kā gan mēs varam gaidīt un cerēt, ka Dievs izlies Savas svētības pār nevērtīgiem grēciniekiem, ja mēs turam dusmas, apvainojumus un rūgtumu pret citiem? Šis princips ļoti skaidri ir attēlots Mt.ev.18:23-35 Jēzus stāstītajā līdzībā par kalpu, kurš nevēlējās piedot. Šis stāsts māca, ka Dievs ir piedevis mūsu parādus, kas ir neizmērojami, ārkārtīgi smagi (mūsu grēkus) un tādējādi Viņš sagaida, ka mēs piedosim citiem tāpat, kā Viņš ir piedevis mums. Noraidījums piedot noteikti kavēs lūgšanas efektivitāti.

Cits, ļoti nozīmīgs kavēklis attiecībā uz efektīvu lūgšanu ir neticība un šaubas. Tomēr tas nenozīmē, kā daži apgalvo, ka esot pilnīgi pārliecināti par kārotās lietas iegūšanu arī saņemsim to. Patiesība ir tāda, ka mēs nevaram iespaidot Dievu un tas nav Viņa pienākums sniegt mums it visu, ko lūdzam. Bez šaubām, mums ir jālūdz drošā ticībā un pilnā sapratnē par Dieva raksturu, dabu un motīviem. ”Bez ticības nav iespējams Dievam patikt. Tam, kas tuvojas Dievam, ir jātic, ka Dievs ir un ka viņš atalgo tos, kas viņu meklē” (Ebr.11:6). Mēs dziļi aizvainojam Dievu, ja mūsu sirdis lūgšanu laikā ir pilnas ar šaubām par Viņa raksturu, mērķi un solījumiem. Mūsu pilnai pārliecībai vajadzētu būt tādai, ka Viņš ir spējīgs apmierināt katru mūsu prasību, kas ir saskaņā ar Viņa gribu, prātu un mūsu dzīves mērķi. Mums jālūdz ar pilnu apziņu un sapratni, ka, lai kāds arī nebūtu Viņa mērķis, tas ir vislabākais iespējamais scenārijs attiecībā uz mūsu dzīvēm. ”Lai viņš lūdz ticībā, bez šaubīšanās, jo tas, kas šaubās. Līdzinās vilnim jūrā, ko vējš svaida un dzenā. Šāds cilvēks ar sašķeltu dvēseli lai nedomā kaut ko saņemt no Kungs” (Jēk.1:6-7).

Beidzot, lūgšana nekad nebūs efektīva, ja mājās būs ķildas un nesaskaņas. Pēteris teica, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs un brīdināja, ka vīra attieksmei pret savu sievu ir jābūt ļoti dievbijīgai. ”Tāpat arī jūs, vīri, lai jūsu lūgšanām nekas nestāvētu ceļā, dzīvojiet kopā ar savām sievām” (1.Pēt.3:7). Ja ģimeniskajās attiecībās pastāv nopietns konflikts un ģimenes galva neizrāda rīcības un attieksmi par ko runā Pēteris, tad vīra lūgšanas saskarsmē ar Dievu tiek nopietni traucētas un kavētas. Tāpat arī sievām jāseko Bībeliskiem principiem un jādzīvo ar attieksmi, ka vīrs ir ģimenes galva, lai arī viņu lūgšanas netiktu kavētas (Ef.5:22-24).

Laimīgā kārtā visi kavēkļi un šķēršļi ir novēršami ar grēku izsūdzēšanu un nožēlošanu. Lasot pirmā Jāņa vēstuli 1:9 mūsu ticība tam tiek stiprināta jo vairāk: ”Ja atzīstamies savos grēkos, tad viņš ir uzticams un taisns un mums piedod grēkus, un šķīstī mūs no visas netaisnības.” Kad esam izsūdzējuši grēkus un aizgriezušies no tiem, tad varam izbaudīt skaidras un atvērtas attiecības ar Dievu. Visas mūsu lūgšanas būs ne vien uzklausītas un atbildētas, vēl vairāk, mēs būsim piepildīti ar dziļu patiesa prieka sajūtu.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kādi šķēršļi var kavēt lūgšanas iedarbīgumu?