Vai monoteisms ir pierādāms?



Jautājums: Vai monoteisms ir pierādāms?

Atbilde:
Vārds ”monoteisms” sastāv no divu vārdu salikuma. Pirmais - ”mono” nozīmē ”vienīgais.” Otrais – ”teisms” nozīmē” ticība Dievam.” Jāpiezīmē, ka monoteisms ir ticība vienam patiesam Dievam, kas ir vienīgais Radītājs, vienīgais atbalsts, uzturētājs un tiesnesis pār visu radību. Monoteisms atšķiras no ”henoteisma,” kas ir ticība, ka pastāv daudz dievu, bet vienu no tiem daudzajiem dieviem uzskata par augstāko. Monoteisms ir pretējs ”politeismam,” kas tic, kas pastāv vairāk kā viens dievs.

Uz šodienu ir daudz diskusiju par monoteismu ieskaitot īpašo atklāsmi (Svētie Raksti), dabas atklāsmi (filozofija) un arī vēsturisko antropoloģiju. Par visu šo mēģināsim paskaidrot turpmākajā tekstā. Neuztveriet teikto kā izsmeļošu un vispusīgu aprakstu, bet gan tikai kā īsu izklāstu.

Bībeliskie argumenti attiecībā uz monoteismu – ”Tas tev tika parādīts, lai tu zinātu, ka Kungs ir tavs Dievs un nav cita, tik Viņš” (5.Moz.gr.4:35)! ”Klausies, Izraēl! Kungs, mūsu Dievs, ir viens kungs” (5.Moz.gr.6:4)! ”Vai mums visiem nav viens Tēvs? Vai viens Dievs mūs visus nav radījis” (Mal.gr.2:10a)? ”Bet mums ir viens Dievs – Tēvs, no kā ir viss, un mēs esam Viņā, un viens Kungs – Jēzus Kristus, caur kuru ir viss un caur Viņu mēs” (1.Kor.8:6). ”Viens Dievs un Tēvs visiem, kas ir pāri visiem, caur visiem un visos” (Ef.4:6). ”Jo ir viens vienīgs Dievs un viens vidutājs starp Dievu un cilvēkiem – cilvēks Kristus Jēzus” (1.Tim.2:5). ”Tu tici, ka ir viens Dievs, to tu labi dari; arī dēmoni tic un dreb” (Jēk.vēst.2:19).

Noteikti, daudziem cilvēkiem tas nav pietiekami vienkārši teikt, ka ir tikai viens Dievs, lai viņi tam ticētu tikai tāpēc, ka Bībele tā apgalvo. Pirmkārt, ja nav Dieva, tad nav iespējams pierādīt, ka Bībele ir Viņa Vārds. Tomēr, daži argumentē par to, ka Bībele ir visticamākā pārdabiski dievišķā liecība un pati par sevi apstiprina to, ko māca, tāpēc monoteisms var tikt atzīts balstoties uz šiem pamatiem. Līdzīgi argumenti varētu būt ticība un mācība par Jēzu Kristu, kas pierādīja, ka Viņš ir Dievs (Dieva apstiprināts) ar Savu brīnumaino piedzimšanu, dzīvi un augšāmcelšanos. Dievs nevar melot vai tapt maldināts; tāpēc tas, kam Jēzus ticēja un ko mācīja bija patiess. Tāpēc arī monoteisms, kam Jēzus ticēja un ko Viņš mācīja ir patiess. Šis jautājums varētu neizteikt neko tiem, kas nav pazīstami ar Svēto Rakstu pārdabisko faktu apstiprinājumu un pašu Kristu, bet šī ir laba vieta sākt tiem, kas ir pazīstami ar to spēku.

Vēsturiskie argumenti attiecībā uz monoteismu – šie ir uz popularitāti balstīti bēdīgi slavenie argumenti, bet interesanti ir tas, cik ļoti monoteisms ir iespaidojis pasaules reliģijas. Populārā evolūcijas teorija attiecībā uz reliģiju attīstību izceļas ar savu viedokli par realitāti kopumā un evolucionārais antropologu iepriekšpieņēmums ”primitīvās” kultūras redz kā agro reliģiju attīstību sākumstadiju. Tomēr ar šo evolucionāro teoriju pastāv vairākas problēmas. 1) Attīstības veids, ko tie apraksta, nekad nav bijis novērots; patiesībā, nevienā monoteisma kultūrā nav novērots augšupejošs process; drīzāk atpakaļejošs. 2) Antropoloģiskās metodes definīcija par ”primitīvismu” pielīdzinās tehnoloģiskajām attīstībām, tomēr šis ir knapi apmierinošs kritērijs, jo attiecībā uz katru pastāvošo kultūru ir ļoti daudz citu, dažādu komponentu. 3) Pierādījumi un liecības bieži vien ir trūkstošas vai izlaistas. 4) Beidzot, pat vispoliteiskākajās (daudzdievības) kultūrās var redzēt monoteisma pazīmes to agrīnajās attīstības stadijās.

Tātad, pastāv monoteisks Dievs, kurš ir personisks, vīrišķīgs un dzīvo debesīs; ir ar lielām zināšanām un varu; radījis pasauli; Viņš ir morāles (tikumiskas uzvedības) autors, kā priekšā mēs visi esam atbildīgi; mēs neesam Viņam paklausījuši, bet gan sacēlušies pret Viņu un tādējādi atsvešināti no Viņa. Bet tomēr, Viņš ir nodrošinājis ceļu uz izlīgumu ar Viņu. Īstenībā katra reliģija nes sevī variācijas par šo, augšā aprakstīto Dievu pirms tās pārgāja politeisma haosā. Tādējādi, šķiet, ka lielākā daļa no visām reliģijām ir sākušās kā monoteiskas un vēlāk ”attīstījušās” politeismā, animismā (animisms latīņu: anima - dvēsele - seno tautu priekšstats, ka dabā visam ir dvēsele, ka pat nedzīvas lietas spēj just un domāt) un maģismā – bet ne otrādi (Islama reliģija ir ļoti rets gadījums, kas apgājis pilnu apli atpakaļ uz monoteisma ticību). Pat ar šo kustību politeisms (daudzdievība) bieži vien ir funkcionāli monoteisks vai henoteisks. Politeiska reliģija, kas nepatur vienu no tās dieviem kā galveno pāri visiem citiem, bet ir ar daudziem mazāk svarīgiem dieviem, kuri funkcionē tikai kā starpnieki, ir ļoti reta.

Filozofiski/ teoloģiskie argumenti par monoteismu – ir daudz filozofisku argumentu par to, ka ir tikai viens Dievs. Liela daļa no šiem argumentiem balstās uz metafizikas (filozofijas nozare, kas meklē pirmpamatus un pirmelementus, izsaka atziņas, kas neizriet no zinātniskiem konstatējumiem) pozīciju saskaņā ar tās reālo dabu. Diemžēl tik īsā rakstā kā šis, nav iespējams argumentēt par metafizikas pozīcijas pamatiem un pēc tam parādīt to teikto attiecībā uz monoteismu, bet esiet droši, ka pastāv spēcīgs filozofisks un teoloģisks pamats attiecībā uz šīm patiesībām, kas iet pat tūkstošiem gadus atpakaļ (lielākā daļa skaidri paši par sevi). Īsumā, piedāvājam trīs argumentus, kurus varbūt kāds no jums centīsies izpētīt.

1) Ja pastāvētu vairāki dievi, tad pasaule būtu traucēta un rastos nekārtības sakarā ar daudzajiem radītājiem un daudzajām autoritātēm. Bet pasaulē pastāv noteikta kārtība tāpēc, ka pastāv tikai viens Dievs; viena autoritāte, kas visu vada un nosaka.

2) Tā kā Dievs ir pilnīgi perfekts, nepastāv iespējamība, ka varētu būt otrs Dievs, jo tad tie nebūtu vienisprāt kādā no lietām un atšķirtos no pilnīga perfekcionisma, kas nozīmētu būt mazāk perfektam un līdz ar to nebūt Dievam.

3) Kopš Dievs ir nebeidzams Savā pastāvēšanā, Viņš nevar būt daļās vai dalīts (jo daļas nevar būt pievienotas bezgalīguma sasniegšanai). Ja Dieva eksistence nav vienīgi daļa no Viņa (kas pieder visām lietām, kurām ir eksistence vai nav), tad Viņam ir jābūt nebeidzami eksistējošam. Tāpēc nav iespējams būt divām nebeidzamām būtnēm, jo viena atšķirtos no otras.

Kādam varētu rasties vēlme argumentēt, ka daudzi no šiem jautājumiem neizslēdz iespējamību par apakš klases dieviem un tas ir labi. Lai arī mēs zinām, ka tas nav Bībeliski patiesi, nekas nav nepareizs ar šo teoriju. Citiem vārdiem sakot, Dievs varētu būt radījis apakš klases dievus, tomēr Viņš to nav darījis. Ja Viņš būtu, tad šie ”dievi” būtu limitētas, radītas būtnes – iespējams līdzīgas eņģeļiem (Ps.82). Šis arguments nenodara pāri monoteismam, kurš patiesība nesaka, ka nav iespējas pastāvēt kādai citai garīgai būtnei – bet gan saka vienīgi to, ka nav iespējams pastāvēt vairāk kā tikai vienam Dievam. Ir tikai viens Dievs.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Vai monoteisms ir pierādāms?