Kas notiks ar cilvēkiem, kuriem nekad nav bijusi iespēja dzirdēt par Jēzu Kristu? Vai Dievs nosodīs cilvēkus, kuri nekad nav dzirdējuši par Viņu?



Jautājums: Kas notiks ar cilvēkiem, kuriem nekad nav bijusi iespēja dzirdēt par Jēzu Kristu? Vai Dievs nosodīs cilvēkus, kuri nekad nav dzirdējuši par Viņu?

Atbilde:
Visi cilvēki ir atbildīgi Dieva priekšā neskatoties uz to, vai viņi ir ”dzirdējuši par Viņu” vai nav. Bībele mums saka, ka Dievs ir atklājis Sevi dabā (Rom.1:20) un cilvēku sirdīs (Mācītājs 3:11). Problēma ir tā, ka cilvēka daba ir grēcīga pati par sevi; mēs visi noraidām sapratni un zināšanas par Dievu un dumpojamies pret Viņu (Rom.1:21-23). Ja lietas nebūtu bijušas par godu Dievam un, ja Dievs nebūtu bijis žēlīgs, mēs visi būtu nodoti mūsu siržu grēcīgajām vēlmēm, tā atklājot cik nožēlojama, un nederīga ir mūsu dzīve bez Viņa. Dievs liek šo mācību saprast visiem tiem, kuri Viņu noraida pastāvīgi (Rom.1: 24-32).

Patiesībā nav tā, ka cilvēki nav dzirdējuši par Dievu. Drīzāk problēma ir tā, ka viņi ir dzirdējuši, bet noraidījuši dzirdēto; noraidījuši visu, kas ir viegli saredzams dabā. 5. Mozus gr. 4:29 paziņo: ”Un tur jūs meklēsiet Kungu, savu Dievu, un jūs viņu atradīsiet, ja meklēsiet viņu no visas sirds un visas dvēseles!” Šie panti māca svarīgu principu- ikkatrs, kurš patiesi meklēs Dievu, atradīs Viņu. Ja persona patiesi un neviltoti vēlas zināt Dievu, tad Dievs darīs viņam Sevi zināmu.

Pastāvošā problēma ir- ”nav neviena, kas dara labu, pat viena nav” (Rom.3:11). Cilvēki noraida zināšanas par Dievu, kas ir vienmēr klātesošs gan dabā, gan cilvēku sirdīs un tā vietā nolemj kalpot ”dieviem,” ko paši radījuši. Ir muļķīgi diskutēt par Dieva taisnīgumu sūtot kādu uz elli, kuram nekad nav bijusi izdevība dzirdēt par Kristus evaņģēliju. Cilvēki ir atbildīgi Dieva priekšā par to, ko Viņš jau viņiem ir atklājis. Bībele skaidri saka, ka cilvēki vienkārši noraida zināšanas, tāpēc Dievs tos taisnīgi un pamatoti sūta uz elli.

Diskusiju vietā par tiem, kuri nekad nav dzirdējuši, Kristiešiem vajadzētu darīt visu iespējamo, lai tie, kuri uzstāj, ka nav dzirdējuši - sadzird. Mēs esam aicināti izplatīt evaņģēliju visām tautām (Mateja 28:19-20; Apustuļu darbi 1:8). Cilvēki jau no dabas atklāti noraida zināšanas par Dievu, tāpēc mums vajadzētu būt motivētiem izplatīt labās ziņas par glābšanu caur Jēzu Kristu. Tikai un vienīgi pieņemot Dieva žēlastību caur Jēzu Kristu cilvēki var tikt atbrīvoti no grēkiem un izglābti no mūžīgās nošķiršanas no Dieva.

Pieņemot, ka Dieva žēlastība ir nodrošināta tiem, kuri neko nav dzirdējuši par evaņģēliju, mēs iedzīvojamies lielās nepatikšanās. Ja cilvēki, kuri nekad nav dzirdējuši par evaņģēliju jau ir glābti, tad loģiski, mums vajadzētu darīt visu iespējamo, lai neviens, nekad nedzird par evaņģēliju. Sliktākā lieta, ko mēs varētu darīt tādā gadījumā būtu stāstīt evaņģēliju personai, bet viņš vai viņa to noraidītu. Ja tā notiktu, tad viņam vai viņai vajadzētu tapt notiesātiem. Cilvēki, kuri nedzird par evaņģēliju ir lemti notiesāšanai, savādāk nav motivācijas un jēgas to izplatīt. Kāpēc riskēt ar cilvēku, kurš iespējami noraidīs evaņģēliju, tā nosodot sevi, ja tie jau iepriekš bija glābti tā iemesla dēļ, ka nekad nebija dzirdējuši par evaņģēliju?


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kas notiks ar cilvēkiem, kuriem nekad nav bijusi iespēja dzirdēt par Jēzu Kristu? Vai Dievs nosodīs cilvēkus, kuri nekad nav dzirdējuši par Viņu?