Ko nozīmē būt personiskās attiecībās ar Dievu?



Jautājums: Ko nozīmē būt personiskās attiecībās ar Dievu?

Atbilde:
Attiecības ar Dievu sākas tanī mirklī, kad aptveram savu vajadzību pēc Viņa; atzīstam, ka esam grēcinieki un ticībā pieņemam Jēzu Kristu kā savu Glābēju. Dievs, mūsu debesu Tēvs, vienmēr ir vēlējies, lai veidojam attiecības ar Viņu. Viņš vienmēr ir vēlējies būt mums tuvs. Pirms Ādams izdarīja grēku Ēdenes dārzā (1.Moz.gr.3.nod.) viņi abi, gan Ādams, gan Ieva bija tuvās, intīmās attiecībās ar Dievu ļoti personiskā līmenī. Viņi staigāja kopā ar Dievu un runājās ar Viņu tieši, kā ar draugu. Caur cilvēka grēku mēs tapām nošķirti un noslēgti no Dieva klātbūtnes.

Daudzi cilvēki nezina, neapjauš vai nerūpējas par to, ka Jēzus deva mums visbrīnišķīgāko dāvanu kāda vien var būt – iespēju pavadīt mūžību kopā ar Dievu, ja mēs ticam Viņam. ”Jo alga par grēku ir nāve, bet Dieva dāvana ir mūžīgā dzīvība Jēzū Kristū, mūsu Kungā” (Rom.6:23). Dievs kļuva par cilvēku Jēzus Kristus personā, lai paņemtu prom mūsu grēkus; tika nogalināts, vēlāk uzcelts no miroņiem, lai dzīvotu atkal tā pierādot Savu uzvaru pār grēku un nāvi. ”Tiem, kas Kristū, vairs nav pazudināšanas” (Rom.8:1). Ja mēs pieņemam šo dāvanu, tad kļūstam pieņemami Dieva acīs un atkal varam izbaudīt tuvas attiecības ar Viņu.

Tuvas attiecības ar Dievu nozīmē Viņa iekļaušanu savā ikdienas dzīvē. Mums vajadzētu lūgt uz Viņu, lasīt Viņa Vārdu un meditēt pār tiem pantiem, kas var mums atklāt Dievu tuvāk un dziļāk. Mums vajadzētu lūgt gudrību (Jēk.1:5), kas ir vislielākā vērtība, kāda vien mums var piederēt. Mums vajadzētu sūtīt Dievam visus savus lūgumus Jēzus Kristus Vārdā (Jņ.ev.15:16). Jēzus vienīgais mīl mūs tik ļoti, ka atdeva Savu dzīvi par mums (Rom.5:8) un Viņš ir vienīgais, kas uzcēla tiltu starp Dievu un mums.

Mums ir dots Svētais Gars būt par padomdevēju. ”Ja jūs mani mīlat, turiet manus baušļus. Un es lūgšu Tēvu, un Viņš jums dos citu Aizstāvi, lai tas būtu pie jums mūžīgi, - Patiesības Garu, ko pasaule nevar saņemt, jo tā to nedz redz, nedz pazīst. Bet jūs to pazīstat, jo tas pie jums paliek un būs jūsos” (Jņ.ev.14:15-17). Šos vārdus Jēzus teica īsi pirms Savas nāves. Pēc Viņa nāves Svētais Gars kļuva pieejams visiem, kas patiesi un no sirds meklē to saņemt. Viņš dzīvo ticīgo sirdīs un nekad tās neatstāj. Viņš dod padomus, māca patiesību un maina ticīgo sirdis. Bez dievišķā Svētā Gara mēs nebūtu spējīgi cīnīties pret ļaunajiem spēkiem un kārdinājumiem. Bet, ja mums ir Svētais Gars un ja mēs atļaujam Viņam kontrolēt savas dzīvi, tad mēs sākam dod augļus kas ir: ”mīlestība, miers, prieks, izturība, krietnums, labestība, uzticamība, lēnprātība, savaldība” (Gal.5:22-23).

Personiskas attiecības ar Dievu nav tik sarežģītas vai grūtas, kā dažs var iedomāties un nepastāv mistiska formula šādu attiecību izveidošanai. Ar brīdi, kad kļūstam par Dieva bērniem mēs saņemam Svēto Garu, kurš sāk Savu darbu mūsu sirdīs. Mums vajadzētu lūgties bez apstājas, lasīt Bībeli un iet uz baznīcu (tādu, kurā satiekas cilvēki, kas tic Dieva Vārdam); visas šīs lietas palīdz augt garīgi. Attiecību veidošanu ar Dievu mēs uzsākam ticot Viņam, ka saņemsim palīdzību katru dienu un katru mirkli; ticot, ka Viņš ir mūsu apgādnieks un sargs. Lai arī pārmaiņas nav redzamas uzreiz, nekavējoties, tomēr mēs tās redzēsim ar laiku un visa patiesība kļūs skaidra.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Ko nozīmē būt personiskās attiecībās ar Dievu?