Kas ir pirms tūkstošgade?

Jautājums: Kas ir pirms tūkstošgade?

Atbilde: Pirms tūkstošgade ir uzskats, ka otrreizēji Kristus atnāks pirms Viņa tūkstošgadu valdīšanas laika, un, ka tūkstošgadu valstība ir burtisks Kristus 1000 gadu valdīšanas laiks uz zemes. Kārtībā, lai saprastu un iztulkotu Svēto Rakstu pantus, kas runā par pasaules gala notikumiem, ir svarīgi saprast divas lietas: kā pielietot pareizu metodi pantu izskaidrošanai un atšķirību starp Izraēlu (ebreji) un baznīcu (visu ticīgo miesa Jēzū Kristū).

Galvenokārt, pareiza metode Svēto Rakstu izskaidrošanai pieprasa, ka Svēto Rakstu panti ir izskaidroti tā, ka tie saskan ar kontekstu. Tas nozīmē, ka jebkurš pants ir izskaidrots tādā veidā, ka tas saskan ar audienci, kam tas rakstīts, par ko un kādām personām tur ir rakstīts, personiski kam tas ir rakstīts utt. Kritiski svarīgi ir zināt autoru, mērķauditoriju un vēsturisko pamatojumu katram izskaidrotajam pantam. Vēsturiskā un kulturālā vide arī bieži vien atklāj pareizo pantu jēgu. Svarīgi ir atcerēties to, ka panti paši par sevi izskaidro pantus, kas nozīmē to, ka bieži vien panti pārklāj tematu vai objektu, kas jau ir minēts un izskaidrots kādā citā Bībeles vietā. Ir ļoti svarīgi tulkot visus Svētos Rakstus viscaur saskaņojot vienu ar otru.

Kā beidzamais un pats galvenais ir tas, ka panti jāpieņem to normālā, regulārā, atklātā, tiešā nozīmē, kā tas ir dots, ja vien pats pants nenorāda, ka tas ir tēlains jau no dabas pats par sevi. Burtisks, precīzs tulkojums neizslēdz iespēju, ka apraksts varētu būt tēlains. Drīzāk, tas iedrošina interpretētāju nelasīt pantu tēlainā nozīmē, ja vien tas nesaskan ar kontekstu. Ļoti svarīgi ir nemeklēt kaut kādu ‘’dziļāku, garīgāku’’ nozīmi piedāvātajam. Garīgot kādu pantu ir bīstami, jo tad var zaudēt Svēto Rakstu pamata akurātu skaidrojumu, tā iespaidojot lasītāja prātu. Tādā gadījumā nevar būt objektīvs izskaidrojuma/ tulkojuma standarts, bet gan katras pants būs izskaidrots pēc katras personas sapratnes un iespaida. 2.Pēterim 1:20-21 atgādina mums šo: ‘’Pār visām lietām ievērojiet, ka neviens rakstu pravietojums nav patvaļīgi iztulkojams; jo pravietošana nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.’’

Izmantojot šos principus Bībeles izskaidrošanā, ir skaidri redzams, ka Izraēla (Ābrahama fiziskie pēcteči) un baznīca (visi Jaunā Testamenta ticīgie) ir divas atšķirīgas grupas. Ir svarīgi atpazīt, ka Izraēla un baznīca ir atšķirīgas lietas, un, ja šis ir nepareizi saprasts, tad visi Svētie Raksti būs iztulkoti nepareizi. Īpaši tad, ja ir nepareizi Svēto Rakstu izskaidrojumu apsolījumi attiecībā uz Izraēlu (abi- piepildītie un nepiepildītie). Šādi apsolījumi nevarētu attiekties uz baznīcu. Atceraties, ka pantu saturs noteiks, kam tas ir adresēts, kā arī norādīs visprecīzāko tulkojumu.

Ar šiem priekšstatiem prātā mēs varam paskatīties uz dažādiem Svēto Rakstu pantiem par pirms tūkstošgadu laika norādi. 1.Mozus gr.12:1-3: ‘’Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: "Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.’’

Dievs Ābrahamam apsolīja trīs lietas: Viņam būs daudz pēcteču; nācija dzīvos pati par sevi un iemantos zemi; un universāla svētība nāks pār visiem Ābrahama pēctečiem. (ebrejiem). 1.Mozus gr.15:9-17 Dievs apstiprina viņa līgumu ar Ābrahamu. Starp citu, par šo līgumu Dievs visu atbildību uzliek uz Sevis. Tas nozīmē, ka nekas (ne Ābrahams pats, ne kāds cits) nevar padarīt šo līgumu spēkā neesošu. Šinī pašā pantā ir noteiktas zemes robežas, ko ebreji ar laiku beidzot iemantos. Par šo robežu smalkāku aprakstu varat paskatīties 5.Mozus gr.34 nodaļu. Citi panti, kas runā par robežām ir atrodami 5.Mozus gr.30:3-5 un Ecehiēla gr.20:42-44.

Dieva apsolījumu ķēniņam Dāvidam mēs redzam 2.Samuela gr.7:10-17. Dievs apsola Dāvidam, ka viņam būs pēcnācēji, un ar pēcnācēju no tiem pēcnācējiem Dievs nostiprinās mūžīgu karaļvalsti. Šis attiecas uz Kristus valdījumu tūkstošgadus un mūžīgi. Svarīgi ir atcerēties, ka šiem apsolījumiem ir jābūt piepildītiem burtiski/tieši un tie vēl nav ieņēmuši vietu pasaulē. Daži varētu ticēt, ka Salamana likums bija burtisks šo pravietojumu izpildījums, tomēr ar šo ir neliela problēma. Teritorija, pār kuru Salamans valdīja, nepieder Izraēlai uz šodienu, kā arī Salamans nevalda pār Izraēlu uz šodienu. Atceraties, ka Dievs apsolīja Ābrahamam, ka viņa pēcteči iemantos zemi uz mūžu mūžiem. Arī 2.Samuela gr. 7. nodaļa saka, ka Dievs noliks un nostiprinās ķēniņu, kas valdīs mūžīgi. Salamans nevarēja būt tas, kas ir piepildījis Dieva apsolījumu Dāvidam. Tāpēc, šis pareģojums vēl tikai nāks.

Tagad, turot šo visu prātā, pārbaudiet, kas ir rakstīts Atklāsmes gr.20:1-7. Tūkstošgade, kas ir atkārtoti minēta šajos pantos, atbilst Kristus burtiskai 1000 gadu valdīšanai uz zemes. Atceraties, ka Dieva apsolījumam Dāvidam attiecībā uz valdnieku, ir jāpiepildās burtiski un tas vēl nav ieņēmis vietu uz šīs pasaules. Pirms tūkstošgades jēdziens rāda, ka aprakstītais nākotnes paredzējums, ir tas, kas apsola Kristu valdnieka tronī. Dievs izveidoja beznosacījumu līgumu ar Ābrahamu un Dāvidu. Neviens no šiem apsolījumiem nav ne daļēji, ne pilnīgi īstenojušies. Kā arī vienīgais veids, kā šie Dieva noslēgtie līgumi var tikt piepildīti, ir Kristus tieša un fiziska valdīšana pār zemi.

Pielietojot šo burtisko (precīzo) metodi Svēto Rakstu tulkošanā, rezultātā viss noskaidrojas un nāk kopā. Visi Vecā Testamenta pareģojumi par Jēzus pirmo atnākšanu ir piepildījušies tiešā nozīmē. Tāpēc, mums vajadzētu sagaidīt, ka visi pareģojumi attiecībā uz Viņa otro atnākšanu, būs piepildīti tieši tādā pašā nozīmē, kā tas ir rakstīts. Tūkstošgade ir vienīgā sistēma, kas atbilst burtiski Dieva līgumiem un pasaules gala interpretējumiem.

Atpakaļ uz latvisko versiju