Ko Bībele saka par satikšanos un aplidošanu?

Jautājums: Ko Bībele saka par satikšanos un aplidošanu?

Atbilde: Lai arī ‘’uzmanības parādīšana’’ pretējam dzimumam un ‘’satikšanās’’ ar pretējo dzimumu nav aprakstīta Bībelē, tomēr mums ir doti daži norādījumi, kas Kristiešiem būtu jāievēro pirms došanās laulībā. Pirmkārt, mums ir jānošķir pasaules uzskats par tikšanos un aplidošanu no Bībeles uzskata, jo Dievs redz šīs lietas savādāk, un tas ir pretstatā ar pasaules uzskatu (2.Pēt.2:20). Kamēr pasaules uzskats atļauj mums tikties ar ko vien vēlamies un cik bieži vien vēlamies, vispirms, svarīgākā lieta ir uzzināt par personu un tās raksturu visu iespējamo, pirms uzsākam attiecības ar to. Mums noteikti jāuzzina, vai tā persona ir piedzimusi atkal Svētajā Garā no Kristus (Jņ.ev.3:3-8) un vai tā persona dala tos pašus uzskatus un vēlmes, ko mēs (Fil.2:5). Satikšanās un aplidošana ir ar vienu mērķi- atrast dzīvesbiedru. Bībele saka, ka mums nevajadzētu precēt neticīgo (2.Kor.6:14-15), jo tas varētu pavājināt mūsu attiecības ar Kristu un tādējādi mēs varam kompromitēt mūsu dzīves morāli un standartus.

Kad esam pakļauti attiecībām aplidojot, vai satiekoties ar kādu, svarīgi vienmēr atcerēties, ka mīlestība uz To Kungu ir pāri visam (Mt.ev.10:37). Sakot vai ticot, ka kāds mums nozīmē ‘’it visu’’ un ir ‘’vissvarīgākais’’ nozīmē to apbrīnot, kas norāda uz elku pielūgšanu, un tas ir grēks (Gal.5:20; Kol.3:5). Kā arī mums nevajadzētu aptraipīt mūsu ķermeņus ar pirms laulību seksu (1. Kor.6:9, 13; 2.Tim.2:22). Seksuālā netikumība ir grēks ne tikai pret Dievu, bet arī pret mūsu pašu ķermeņiem (1. Kor.6:18). Svarīgi ir mīlēt un cienīt otru, kā mēs mīlam sevi (Rom.12:9-10), un šis ir ļoti svarīgs noteikums aplidošanas un tikšanās periodos. Uzsākot aplidošanas un tikšanās procesu šie Bībeliskie piemēri ir ļoti svarīgi nākošā dzīvesbiedra atrašanai, un spēcīgs pamats stiprām laulībām. Partnera izvēle ir viena no vissvarīgākajām izvēlēm visā mūsu dzīvē, jo kad divi cilvēki precas, tie pieķeras viens otram un kļūst par vienu miesu attiecībās, ko Dievs ir nolicis būt pastāvīgām un nešķiramām (1. Moz.gr.2:24; Mt.ev.19:5).

Atpakaļ uz latvisko versiju