Vai sievietes drīkst būt mācītājas / sludinātājas? Ko Bībele saka par sievietēm kalpošanā?



Jautājums: Vai sievietes drīkst būt mācītājas / sludinātājas? Ko Bībele saka par sievietēm kalpošanā?

Atbilde:
Šis ir ļoti plaši diskutēts temats baznīcā pašlaik. Ir ļoti svarīgi saprast, ka tas nav jautājums par to, kurš dzimums ir labāks. Ir daudz sieviešu, kas uzskata, ka sievietēm nevajadzētu kalpot kā mācītājām, un ka Bībele uzliek zināmus ierobežojumus sievietes kalpošanai baznīcā. Tajā pat laikā ir daudzi vīrieši, kas uzskata, ka arī sievietes var būt sludinātājas un, ka Bībele neuzliek šai kalpošanai nekādus ierobežojumus. Tāpēc šis nav jautājums par šovinismu vai diskrimināciju, bet gan par to, kā katrs interpretē un izprot Bībeli.

1 Timotejam 2:11-12 ir teikts: „Sieva lai klusībā mācās visā padevībā; taču mācīt es sievai nepieļauju, nedz valdīt pār vīru, bet viņai jāturas klusībā.” Baznīcā Dievs vīriešiem un sievietēm ir paredzējis dažādas lomas. Tas tā ir tāpēc, ka tā cilvēce tika radīta (1. Timotejam 2:13) un tāpēc, ka tādā veidā grēks ienāca pasaulē (1. Timotejam 2:14). Dievs, caur apustuli Pāvilu, uzliek zināmus ierobežojumus sievietes kalpošanai baznīcā – viņai nebūs mācīt un būt atrasties garīgas autoritātes postenī pār vīriešiem. Šis ierobežojums nepieļauj sievietēm kalpot kā mācītājām, jo šis amats noteikti sevī ietver mācīšanu un sludināšanu vīriešiem, kā arī atrašanos garīgas autoritātes postenī pār vīriešiem.

Šim uzskatam ir arī daudz iebildumu no sieviešu mācītāju un kalpotāju puses. Viens no šādiem argumentiem ir tāds, ka Pāvils ierobežo sievietes, atturot tās no sludināšanas, jo pirmajā gadsimtā, kad tapa apustuļa vēstule, sievietes visbiežāk bija neizglītotas. Taču, 1. Timotejam 2:11-14 nekas nav minēts par izglītības līmeni. Ja tas būtu bijis noteicošais faktors, tad vairums no Jēzus mācekļiem arī nebūtu kvalificējušies šim darbam. Otrs iebildums jeb uzskats ir tāds, ka Pāvils šos ierobežojumus uzlika tikai sievietēm, kas dzīvoja Efezā (Timotejs tajā laikā bija Efezas draudzes mācītājs), jo šajā pilsētā atradās pagānu dievietes Artemīdas templis. Šajā templī sievietēm bija autoritāte pār vīriešiem šīs dievietes pielūgšanā. Taču, 1. Vēstule Timotejam nekur nepiemin ne Artemīdu, ne to, ka viņas pielūgsme būtu iemesls šiem sieviešu kalpošanas ierobežojumiem.

Trešais izplatītais iebildums ir tāds, ka Pāvils saka šīs lietas tikai par vīra un sievas attiecībām, nevis par vīriešiem un sievietēm vispārīgi. Grieķu valodā šeit lietotie vārdi it kā varētu nozīmēt to, ka tie ir teikti par vīriem un sievām, bet pamatnozīme šiem vārdiem tomēr ir vīrieši un sievietes. Šie paši vārdi tiek lietoti arī 8-10 pantā. Vai tad tas attiektos tikai uz vīriem, kas šeit ir rakstīts, „Tad nu es gribu, lai vīri lūdz Dievu katrā vietā, paceldami svētas rokas bez dusmām un šaubām”? Un vai tad tikai uz sievām attiecas 9-10 pantā teiktais par to, ka tām jāģērbjas pieklājīgi un jādara labi darbi, un jāpielūdz Dievs? Protams, ka nē. Šīs vēstules 8-10 pants attiecas uz sievietēm un vīriešiem vispār, ne tikai uz sievām un vīriem. No šīs vēstules konteksta neizriet nekas, kas varētu pamatot to, ka 11-14 pants attiektos tikai uz sievām un vīriem.

Vēl viens bieži sastopams iebildums no sieviešu mācītāju puses ir tas, ka Bībelē ir minētas sievietes, kas atradās līdera pozīcijā – Mirjama, Debora, Hulda, Priscilla, Foiba, utt. Taču, ir kādi svarīgi faktori, kas šajā iebildumā nav tikuši ņemti vērā. Debora bija vienīgā sieviete soģe 13 vīriešu soģu starpā. Hulda, savukārt, bija vienīgā sieviete praviete visu daudzo vīriešu praviešu starpā, kas ir minēti Bībelē. Mirjamas vienīgais sakars ar līdera pozīciju bija tas, ka viņa bija Mozus un Ārona māsa. Seno Izraēlas Ķēniņu laika divas prominentākās sievietes bija Atalja un Izebele, kas noteikti nav sieviešu līderu labākie piemēri.

Apustuļu darbu grāmatā 18. nodaļā Priscilla un Akvila ir minēti kā uzticami Kristus kalpotāji. Priscillas vārds tiek minēts pirmais, tā it kā norādot, ka viņai šajā kalpošanā bija „prominentāka” loma. Taču, nekur nav rakstīts tas, ka Priscillas kalpošana nebija saskaņā ar ierobežojumiem, kas ir minēti 1. Timotejam 2:11-14. Priscilla un Akvila uzņēma Kristus kalpu Apollu savās mājās un izskaidroja viņam precīzāk Dieva Vārdu (Apustuļu Darbi 18:26).

Romiešiem 16:1 ir minēta Foiba. Pat, ja Foiba tika uzskatīta par „diakoni” nevis vienkārši „kalpotāju” (kā tas ir minēts dažos Bībeles tulkojumos), tas tomēr nenorāda uz to, ka Foiba bija sludinātāja. „Spējīgs (izveicīgs) mācīšanā” bija prasība, kas attiecās uz vecajiem, nevis diakoniem (1. Timotejam 3:1-13; Titam 1:6-9). Vecaji / bīskapi / diakoni tiek aprakstīti kā „vienas sievas vīri”, „vīri, kam bērni ticīgi”, un „cienījami, nepeļami vīri”. Pie tam, 1. Vēstulē Timotejam 3:1-13 un Titam 1:6-9 vīriešu kārtas vietniekvārdi tiek lietoti tikai attiecībā uz vecajiem / bīskapiem / diakoniem.

1. Timotejam 2:11-14 struktūra atklāj šo ierobežojumu iemeslu. 13. pants sākas ar „jo” un atklāj iemeslu tam, kas ir rakstīts 11-12 pantā. Kāpēc sievietes nedrīkst mācīt un valdīt pār vīriešiem? „Jo Ādams ir pirmais radīts, pēc tam Ieva. Un Ādams netika pievilts, bet sieva tika pievilta un krita pārkāpumā.” (1. Timotejam 2:13-14) Tas ir pirmais iemesls. Dievs no sākuma radīja Ādamu, un tad Ievu, kā „palīgu” viņam. Šī radīšanas secība atbalsojas arī ģimenē (Efeziešiem 5:22-33) un baznīcā. Fakts, ka Ieva tika pievilta, arī tiek minēts kā iemesls tam, ka sievietes nedrīkst būt mācītājas vai valdīt pār vīru. Daži cilvēki domā, ka sievietes nedrīkst mācīt, jo tās ir vieglāk pieviļamas. Par to gan var diskutēt... bet, ja jau sievietes ir vieglāk pieviļamas, tad kāpēc tad tās drīkst mācīt bērnus (kuri arī ir viegli pieviļami) un citas sievietes (kuras arī it kā ir vieglāk pieviļamas)? Bet tas nav tas, ko šis teksts mums saka. Sievietes nedrīkst mācīt vai valdīt pār vīru garīgā ziņā, jo Ieva tika pievilta. Tā rezultātā, Dievs ir uzticējis vīriešiem tiesības mācīt baznīcā.

Sievietes izceļas ar tādām garīgām dāvanām kā viesmīlību, žēlsirdību, pamācīšanu un palīdzēšanu. Liela daļa no draudzes kalpošanas ir atkarīga no sievietēm. Sievietēm baznīcā nav aizliegts publiski lūgt vai pravietot (1. Korintiešiem 11:5), viņām ir liegtas tikai tiesības mācīt vīriešus un valdīt pār tiem garīgā ziņā. Nekur Bībelē sievietēm nav aizliegts lietot un attīstīt Svētā Gara dāvanas (1. Korintiešiem 12 nodaļa). Sievietes, tieši tikpat daudz, kā vīrieši, ir aicinātas kalpot citiem, demonstrēt Gara augļus (Galatiešiem 5:22-23), un pasludināt Evaņģēliju neticīgajiem (Mateja ev. 28:18-20, Apustuļu Darbi 1:8, 1. Pētera 3:15).

Dievs to ir tā iekārtojis, ka tikai vīrieši var atrasties postenī, kas ietver garīgu autoritāti pār draudzi. Tas nav tāpēc, ka vīrieši būtu labāki sludinātāji, vai tāpēc, ka sievietes būtu zemākas šķiras vai mazāk inteliģenti radījumi (kas tā, protams, nav). Tas vienkārši ir tas veids, kā Dievs iekārtoja draudzi un tās pārvaldi. Vīrieši ir tie, kam ir jārāda garīgas vadīšanas paraugs – gan savā dzīvē, gan ar vārdiem. Sievietēm ir jāieņem mazāk autoritatīvas lomas. Sievietes tiek iedrošinātas mācīt citas sievietes (Titam 2:3-5). Bībele arī neierobežo sievietes bērnu mācīšanas sfērā. Vienīgā darbība, ko Bībele ierobežo, ir vīriešu mācīšana un garīga valdīšana pār tiem. Tas diezgan loģiski attiecas uz mācītāja / sludinātāja posteni. Tas nekādā gadījumā nepazemina sieviešu nozīmi kalpošanā, bet iedrošina tās koncentrēties uz kalpošanu jomās, kurās Dievs tās ir apveltījis ar īpašām garīgām dāvanām.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Vai sievietes drīkst būt mācītājas / sludinātājas? Ko Bībele saka par sievietēm kalpošanā?