Jautājums
Kas ir Austrumu Ortodoksālā baznīca un kam tic ortodoksālie Kristieši?
Atbilde
Austrumu Ortodoksālā baznīca nav baznīca, bet gan drīzāk trīspadsmit valdošo patriarhu organizācija, kura savam nosaukumam pieliek klāt nācijas vārdu (piem. grieķu Austrumu Ortodoksālā baznīca, krievu Austrumu Ortodoksālā baznīca). Viņi ir vienoti savā sapratnē par sakramentiem, mācībām, liturģiju un baznīcas pārvaldīšanu, bet katra no tām savas lietas pārvalda atšķirīgi.
Katras ortodoksālās baznīcas galva ir saukts par ”patriarhu” vai ”metropolītu.” Konstantinopoles (Stambula, Turcija) patriarhs tiek uzskatīts kā ekumenisks – vai universāls- patriarhs. Viņš ir tuvākais līdzinieks Romas katoļu baznīcas pāvestam. Atšķirībā no pāvesta, kurš ir zināms kā VICARIUS FILIUS DEI (aizstājošs, Dieva Dēla vikārs, palīgmācītājs), Konstantinopoles bīskaps ir zināms kā PRIMUS INTER PARES (pirmais starp līdziniekiem). Viņš izbauda īpašu cieņu, bet viņam nav varas iejaukties divpadsmit citās ortodoksālajās grupās.
Ortodoksālā baznīca pretendē uz to, ka ir vienīgā pareizā Kristus baznīca un cenšas sadzīt pēdas tās sākumam pat caur oriģinālajiem, pirmajiem apustuļiem un nepārtraukto apustuļu mantojuma ķēdi. Ortodoksāli domājošie debatē par Romas katoļu un protestantu garīgo stāvokli, taču ortodoksālie ticīgie atzīst Trīsvienību, Bībeli kā Dieva Vārdu, Jēzu kā Dieva Dēlu un vēl daudzas citas Bībeliskās mācības. Tomēr, viņu mācība kopumā ir līdzīgāka Romas katoļu mācībai nekā protestantu Kristīgajai mācībai.
Diemžēl mācība par attaisnošanu caur ticību ir iztrūkstoša ortodoksālajā baznīcā. Drīzāk, ortodoksālā mācība uzsver uz tēzēm (burtiski uz ”dievišķošanu”), pakāpenisku procesu, kura laikā Kristieši kļūst vairāk un vairāk līdzīgi Kristum. Daudzām ortodoksālajām tradīcijām neizdodas saprast to, ka ”dievišķošana” ir progresīvs pestīšanas rezultāts, bet ne nosacījums pestīšanas saņemšanai. Citas ortodoksālās ticības atšķirības un īpatnības, kas ir konfliktā jeb pretrunā ar Bībeli iekļauj:
Vienādu autoritāti baznīcas tradīcijām ar Svētajiem Rakstiem,
Drosmes trūkumu tulkot Bībeli savrup no tradīcijām,
Nepārtrauktā, mūžīgā Marijas nevainība,
Lūgšanas par mirušajiem,
Zīdaiņu kristīšana bez attieksmes pret individuālo atbildību un ticību,
Iespēju saņemt pestīšanu pēc nāves,
Iespēju zaudēt pestīšanu.
Lai arī Ortodoksālā baznīca ir pretendējusi uz baznīcu varenākajām balsīm; lai arī daudzas Ortodoksālās tradīcijas ir patiesas pestīšanas attiecības ar Jēzu Kristu, tomēr kopumā Ortodoksālā baznīca nerunā skaidru ziņu, kas varētu būt savienojama ar Bībelisko Kristus evaņģēliju. Patiesā reformistu ziņa ”tikai Svētie Raksti, tikai ticība, tikai žēlastība un tikai Kristus” ir iztrūkstoša. Bet šī ziņa ir pārāk vērtīgs dārgums, lai varētu iztikt bez tās.
English
Kas ir Austrumu Ortodoksālā baznīca un kam tic ortodoksālie Kristieši?
