Jautājums
Ko saka Bībele par dusmām?
Atbilde
Ir ļoti svarīgi kontrolēt dusmas. Kristīgie konsultanti ziņo, ka 50 % no visiem padomu meklējošajiem cilvēkiem ir problēmas ar dusmu kontrolēšanu. Dusmas var sagraut un izārdīt jebkuras attiecības. Dusmas iedragā daudzu cilvēku veselību un izposta prieku. Skumji ir tas, ka daudzi cilvēki mēģina attaisnot savas dusmas, bet ne uzņemties atbildību pār tām. Katrs cilvēks cīnās ar dusmām dažādās pakāpēs. Bet paldies Dievam, ka Viņa Vārds satur un sniedz vairākus principus kā cīnīties ar dusmām dievbijīgā veidā; kā pārvarēt grēcīgās dusmas.
Tomēr, ne vienmēr dusmas ir grēks. Bībelē ir aprakstīts attaisnots dusmu tips, kurš bieži vien ir saukts par ”taisnīgu sašutumu.” Dievs kļūst dusmīgs (Psalmi 7:12; Mk.ev.3:5) un ticīgajiem arī ir atļauts dusmoties (Ef.4:26). Runājot par ”dusmām” Jaunajā Testamentā ir lietoti divi grieķu vārdi. Pirmais ir ar nozīmi ”aizrautība, kaisle, enerģija ” otrais ar nozīmi ”uztraukts, uzbudināts.” No Bībeliskā viedokļa dusmas ir Dieva dota enerģija ar nodomu palīdzēt mums risināt problēmas. Bībelisko dusmu piemēri iekļauj Pāvila norādes vēstulē Galatiešiem 2:11-14 attiecībā uz Pētera kļūdām. Dāvids bija dusmīgs dzirdot par Nātana netaisnīgo pravietošanu otrās Samuēla grāmatas 12tajā nodaļā. Jēzus bija dusmīgs uz ebrejiem, kuri aptraipīja Dieva templi Jeruzalemē (Jņ.ev.2:13-18). Ievērojiet, ka nevienā no šiem dusmu izrādīšanas gadījumiem nebija iekļauta sevis aizstāvēšana, bet gan citu cilvēku vai kādu principu aizstāvēšana.
Dusmas, kas rodas no savtīgas motivācijas vienmēr ved uz grēku (Jēk.1:20). Tās ved uz grēku, kad Dieva mērķis tiek izkropļots (1.Kor.10:31). Tās ved uz grēku, ja ievelkas par ilgu (Ef.4:26:27). Visbiežāk tā vietā, lai pielietotu Dieva doto enerģiju, kas ir dusmas, tiek uzbrukts cilvēkiem, bet ne meklēts risinājums patiesajai problēmai. Vēstulē Efeziešiem 4:15-19 ir teikts, ka mums jārunā patiesība mīlestībā un vārdi jālieto tā, ka tie ceļ citus, bet nekādā gadījumā nav jāpieļauj, ka no mūsu mutes izplūst pretīgi, postoši vārdi. Diemžēl šīs postošās runas bieži vien ir raksturīgas kritušajam cilvēkam (Rom.3:13-14). Ja dusmas netiek savaldītas, ja tām atļauj kūsāt bez mitas, tad noteikti tās noved pie situācijas, kas vairo aizvainojumus (Sak.gr.29:11) atstājot nedzīstošus postījumus un bieži vien nelabojamas sekas. Dusmas kļūst grēcīgas arī tad, ja persona nevēlas salīgt mieru, bet patur dusmas, skauž vai neļauj/ nevēlas lietām tikt izrunātām (Ef.4:26-27). Šāds stāvoklis var radīt depresiju vai ātru/ vieglu skaišanos pat par mazām, nesvarīgām un ar problēmu nesaistītām lietām.
Mēs regulējam dusmas Bībeliski, ja atpazīstam un atzīstam savas savtīgās dusmas un/ vai savu nepareizo attieksmi pret dusmām kā pret grēku (Sak.28:13; 1.Jņ.1:9). Šo atzīšanos vajadzētu darīt gan Dieva, gan sāpināto cilvēku priekšā. Mums nekad nevajadzētu samazināt vai nepietiekami novērtēt grēku, atrunājoties vai vainojot kādu citu.
Mēs varam regulēt dusmas redzot Dievu savos pārbaudījumos. Sevišķi svarīgi tas ir tad, kad esam aizvainoti. Jēkaba vēstulē 1:2-4, vēstulē Romiešiem 8:28-29 un 1.Mozus grāmatā 50:20 ir sevišķi norādīts uz faktu, ka Dievs ir visuvarens, Viņš ir pilnīgā kontrolē pār jebkuru situāciju un personu, kas nāk mūsu ceļos. Viss ar mums notiekošais ir tikai un vienīgi ar Viņa ziņu. Kā jau augšā minētie panti norāda, Dievs ir labs Dievs (Ps.145:8, 9, 10, 17). Visas notiekošās lietas, ko Viņš pieļauj mūsu dzīvēs ir mūsu pašu un citu cilvēku labā. Pārdomājiet šo patiesību tik ilgi, kamēr tā no galvas nonāk pašā sirdī. Tas noteikti izmainīs attieksmi pret tiem, kuri sāpina.
Mēs varam kontrolēt savas dusmas atļaujot vietu Dieva dusmām. Šis ir īpaši svarīgi netaisnības gadījumos, kad ”ļauns” cilvēks nodara pāri ”nevainīgam cilvēkam.” 1.Moz.gr.50:19 un vēstulē Rom.12:19 ir mācīts, lai netēlojam Dievu. Dievs ir taisnīgs un godīgs. Mēs varam Viņam ticēt, jo Viņš zina visu, redz visu un rīkojas taisnīgi (1.Moz.gr.18:25).
Mēs varam kontrolēt savas dusmas Bībeliski neatbildot ar ļaunu. Ir ļoti svarīgi pārvērst dusmas mīlošā rīcībā. Kad mūsu rīcības sāk nākt no sirds, tad arī mūsu sirdis pārmainās caur mūsu labajām rīcībām (Mt.ev.5:43-48). Mēs spējam mainīt savas jūtas pret citiem mainot attieksmi, kuru paši izvēlamies.
Mēs varam kontrolēt dusmas Bībeliski caur izrunāšanos tā atrisinot problēmu. Vēstulē Efeziešiem 4:15, 25-32 ir doti četri galvenie saskarsmes likumi:
1) esiet godīgi un runājiet (Ef.4:15, 25). Cilvēki nevar lasīt mūsu prātus. Mums jārunā patiesība ar mīlestību;
2) esiet atvērti (Ef.4:26-27). Nedrīkst pieļaut, ka problēma samilzt tik tālu, ka zaudējam kontroli. Risiniet problēmu, dalieties tajā ar citiem, lai nepieļautu situāciju, kas ir ārpus kontroles;
3) uzbrūciet problēmai, bet ne cilvēkam (Ef.4:29, 31). Līdztekus, vienmēr jāatceras turēt savas balsis nepaceltas (Sak.gr.15:1);
4) rīkojieties, bet nevis reaģējiet (Ef.4:31-32). Tāpēc, ka esam krituši mūsu pirmā atbildes reakcija bieži vien var būt grēcīga (31 pants). Jāievelk elpa un jāskaita līdz ”desmit.” Tas var palīdzēt rīkoties dievbijīgā veidā (32 pants) un atcerēties, ka dusmas ir jāpielieto, lai problēmu risinātu, bet nevis, lai to padarītu vēl lielāku.
Beidzot, mums jārīkojas, lai risinātu savu problēmas daļu (Ap.d.gr.12:18). Mēs neesam spējīgi kontrolēt citu cilvēku rīcību un reakciju, bet no savas puses mēs esam spējīgi mainīt daudzas lietas. Kārdinājumu pārvarēšana nav vienas nakts darbs. Bet caur lūgšanām, Bībeles studēšanu un uz Dieva Gara paļaušanos bezdievīgās dusmas ir uzvaramas. Tieši tāpat kā ikdienas praktizēšanā bijām atļāvuši savām dusmām dziļi iesakņoties un kļūt par paradumu, tieši tāpat ar praktizēšanu varam iemācīties reaģēt pareizi, līdz tas kļūst par paradumu un notiek pats no sevis.
English
Ko saka Bībele par dusmām?
