Jautājums
Kā Dieva suverenitāte (augstākā vara) un cilvēku brīvā griba sadarbojas pestīšanas procesā?
Atbilde
Nav iespējams saprast pilnībā attiecības starp Dieva suverenitāti un cilvēces brīvo gribu, un mūsu atbildību pret to. Vienīgi Dievs zina patiesi un precīzi, kā tas darbojas kopā ar Viņa doto pestīšanas plānu. Iespējams, vairāk kā jebkurā citā mācībā, sakarā ar šo gadījumu, ir kardināli svarīgi saprast mūsu nespēju aptvert visā pilnībā Dieva dabu un mūsu attiecības ar Viņu. Analizējot pārāk dziļi un apspriežot abas puses, rezultāts ir izkropļota saprašana par pestīšanu.
Svētie Raksti skaidri saka, ka Dievs zina, kurš būs glābts (Rom.8:29; 1.Pēt.vēst. 1:2). Ef.1:4 saka, ka Dievs jau ir mūs ”pirms pasaules radīšanas izredzējis.” Bībele atkārtoti apraksta ticīgos kā ”izraudzītos” (Rom.8:33, 11:5; Ef.1:11; Kol.3:12; 1. Tes.1:4; 1.Pēt.vēst. 1:2, 2:9;) un izvēlētos (Mateja 24:22, 31; Marka 13:20, 27; Rom.11:7; 1.Tim. 5:21; 2.Tim.2:10; Tit.1:1; 1.Pēt.vēst. 1:1). Fakts, ka ticīgie ir izredzēti (Rom.8:29-30; Ef.1:5, 11) un izvēlēti (Rom.9:11, 11:28; 2.Pētera vēst 1:10) pestīšanai ir nepārprotami skaidrs.
Bībele uzsver arī to, ka mēs esam atbildīgi par Kristus saņemšanu kā mūsu Glābēju. Viss, kas mums ir jādara,- ir jātic Jēzum Kristum kārtībā, lai taptu glābti (Jāņa ev.3:16; Rom.10:9-10). Dievs zina, kurš būs glābts. Dievs izvēlās, kurš būs glābts. Mūsu pienākums ir izvēlēties Kristu, lai tā mēs taptu pestīti. Mūsu ierobežotie prāti nav spējīgi aptvert visā pilnībā, kā šie trīs fakti darbojas kopā (Rom.11:33-36). Mūsu atbildība ir sludināt evaņģēliju visai pasaulei (Mateja 28:18-20; Apustuļu darbi 1:8). Toties pravietojumus, iepriekš nolemtību un glābšanas lietu mums vajadzētu atstāt Dieva ziņā un būt padevīgiem, un paklausīgiem evaņģēlija sludināšanā un izplatīšanā.
English
Kā Dieva suverenitāte (augstākā vara) un cilvēku brīvā griba sadarbojas pestīšanas procesā?
