Jautājums
Vai Svētais Gars var atstāt jeb pamest ticīgo?
Atbilde
Patiesību sakot nē. Svētais Gars nekad neatstās patiesu ticīgo. Šis ir atklāts daudzos un dažādos Jaunā Testamenta pantos. Piemēram, vēstulē Rom.8:9 ir skaidri teikts: ”...bet ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam (Kristum).” Šis pants saka ļoti skaidri, ka, ja personā nav iemājojis Svētais Gars, tad persona nav glābta. Tāpēc, ja Svētais Gars jebkad atstātu ticīgo, tad tā persona zaudētu savas personīgās attiecības ar savu Glābēju Kristu. Vēl šis ir pretrunā ar to, ko Bībele māca par Kristiešu mūžīgo drošību. Cits pants, kas runā par Svētā Gara pastāvīgu un nemainīgu mājošanu ticīgā dzīvē ir Jņ.ev.14:16. Šinī pantā Jēzus paziņo, ka Tēvs dos citu palīgu ”lai tas būtu pie jums mūžīgi.”
Fakts, ka Svētais Gars nekad nepametīs ticīgo ir lasāms arī vēstulē Ef.1:13-14, kurā teikts, ka ticīgie ir”...apzīmogoti ar apsolīto Svēto Garu, kas ir ķīla tam, ka mēs saņemsim mantojumu un ka viņš mūs ir izpircis sev par īpašumu, lai mēs esam viņa godības slava.” Svētā Gara zīmogs nozīmē Viņa īpašumtiesības un valdījumu pār ticīgo. Visiem, kas tic Kristum, Dievs ir apsolījis mūžīgo dzīvi un mums ir garantija tam, ka Viņš tur solījumus. Viņš sūtīja Garu iemiesoties ticīgajos līdz atbrīvošanas, atpestīšanas dienai. Līdzīgi kā pirmajai iemaksai par mašīnu vai māju, tāpat Dievs ir nodrošinājis visus ticīgos ar pirmo iemaksu to nākotnes attiecībās ar Sevi sūtot Svēto Garu iemājot ticīgajos. Faktu, ka ticīgie ir apzīmogoti ar Svēto Garu varam lasīt arī 2.vēstulē Kor.1:22 un vēstulē Ef.4:30.
Pirms Kristus nāves, augšāmcelšanās un uziešanas debesīs Svētajam Garam attiecības ar cilvēkiem bija ”nāk un iet.” Svētais Gars iemājoja ķēniņā Saulā un pēc tam atstāja viņu (1.Sam.16:14). Tā vietā Svētais Gars iemājoja Dāvidā (1.Sam.16:13). Pēc tam, kad viņš izdarīja grēku pārkāpjot laulību ar Batšebu, Dāvids bija nobijies, ka Svētais Gars tiks paņemts no viņa prom (Psalmi 51:11). Svētais Gars iemiesojās Beceleēlā un deva viņam spējas izgatavot visas nepieciešamās lietas Saiešanas telts celšanai (2.Moz.gr.31:2-5), bet tas nav aprakstīts kā pastāvīga Svētā Gara klātbūtne. Tas mainījās pēc Jēzus uziešanas debesīs. Sākot ar Vasarsvētku dienu Svētais Gars sāka iemājot ticīgajos uz pastāvīgu dzīvi (Ap.d.2.nodaļa). Pastāvīga Svētā Gara mājošana ticīgajā ir Dieva apsolījuma piepildījums vienmēr būt ar ticīgajiem un nekad tos neatstāt.
Lai arī Svētais Gars nekādos apstākļos nepametīs ticīgo, tomēr ir iespējams ”Garu apslāpēt” (1.Tes.5:19) vai ”apbēdināt” (Ef.4:30). Mūsu attiecībās ar Dievu grēkam vienmēr ir sekas. Kaut arī mūsu attiecības ar Dievu ir drošas Jēzū Kristū, tomēr neatzīšanās grēkos var kavēt vai traucēt mūsu attiecības ar Dievu un efektīvi apslāpēt Svētā Gara darbošanos mūsu dzīvēs. Tāpēc, ļoti svarīgi ir izsūdzēt savus grēkus (Dievam, ne cilvēkiem), jo Dievs ir ”uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības” (1.Jņ.1:9). Tātad, lai arī esam drošībā, ka Svētais Gars mūs nepametīs nekad, tomēr Viņa klātbūtnes labums un prieks faktiski var aiziet no mums.
English
Vai Svētais Gars var atstāt jeb pamest ticīgo?
