Jautājums
Vai Jēzus tiešām ir vienīgais ceļš uz Debesīm?
Atbilde
„Es principā esmu labs cilvēks, tāpēc es nokļūšu debesīs”, „Nu labi, es daru šādas tādas nepareizas lietas, bet es daru vairāk labas, nekā sliktas lietas, tāpēc es nokļūšu debesīs”, „Dievs nesūtīs mani uz elli tikai tāpēc, ka es nedzīvoju pēc Bībeles. Laiki ir mainījušies!”, „Tikai ļoti slikti cilvēki, kā bērnu slepkavas un izvarotāji, nokļūs ellē.”
Vairums cilvēku tā domā, bet tā tomēr nav patiesība. Sātans, pasaules valdnieks, ieliek šīs domas mūsu prātos. Viņš, un visi, kas viņam seko, ir Dieva ienaidnieki (1. Pētera 5:8). Sātans vienmēr maskējas un izliekas par labu (2. Korintiešiem 11:14), bet īstenībā viņš kontrolē visu to cilvēku prātus, kuri nepieder Dievam. „Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuriem šīs pasaules dievs (Sātans) ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls.” (2. Korintiešiem 4:3,4)
Ir ļoti nepareizi domāt, ka Dievam nerūp mazi grēciņi, un ka Viņš ir rezervējis elli tikai priekš ļoti „sliktiem cilvēkiem”. Jebkurš grēks atšķir mūs no Dieva, pat nevainīgi „baltie meli”. Ikviens cilvēks ir grēkojis, un nav pietiekami labs, lai tiktu debesīs pašu spēkiem (Romiešiem 3:23). Tas, vai mēs tiksim debesīs, nav atkarīgs no tā, vai mēs būsim izdarījuši vairāk laba nekā slikta; jā tā būtu, tad nevienam no mums nebūtu nekādu izredžu. „Bet, ja pēc žēlastības, tad vairs ne no darbiem, citādi žēlastība vairs nebūtu žēlastība.” (Romiešiem 11:6) Mēs nevaram izdarīt neko, lai nopelnītu vietu debesīs (Titam 3:5).
„Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet.” (Mateja ev. 7:13) Pat, ja visi cilvēki apkārt dzīvo grēcīgu dzīvi, un ticēt Dievam mūsdienās nav populāri, Dievs neskatīsies uz mūsu grēkiem „caur pirkstiem” tiesas dienā. „Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos, kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos.” (Efeziešiem 2:2)
Kad Dievs radīja pasauli, tā bija perfekta. Viss bija labs. Tad Viņš radīja Ādamu un Ievu, un piešķīra viņiem brīvo gribu, lai viņi paši varētu izvēlēties, sekot un klausīt Dievam, vai nē. Bet Ādams un Ieva, paši pirmie cilvēki, ko Dievs bija radījis, tika Sātana kārdināti nepaklausīt Dievam, un viņi krita grēkā. Šis grēks atšķīra viņus (un līdz ar to arī visus pārējos cilvēkus, kas nāca pēc viņiem, ieskaitot mūs), no Dieva, un tāpēc mums vairs nevar būt ciešu attiecību ar Dievu. Viņš ir perfekts un svēts, un tāpēc nevar sadzīvot ar grēku. Nebija nekādu iespēju mums kā grēciniekiem atkal atjaunot šīs attiecības. Tāpēc Dievs pats radīja veidu, kā mēs varēsim būt atkal kopā ar Viņu debesīs. „Jo Dievs tik ļoti pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa ev. 3:16) „Jo grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīgā dzīvība Jēzū Kristū, mūsu Kungā.”(Romiešiem 6:23) Jēzus piedzima šajā pasaulē, lai rādītu mums ceļu uz debesīm, kā arī to, kā jādzīvo šeit, uz zemes, un Viņš arī nomira par mūsu grēkiem, samaksāja sodu par tiem, lai mums tas vairs nebūtu jādara. Trīs dienas pēc Savas nāves, Viņš augšāmcēlās no mirušajiem (Romiešiem 4:25), ar to uzvarot nāvi un grēku. Viņš ir kļuvis kā tilts pāri tai aizai, kas cilvēkus un Dievu šķir grēka dēļ, un caur Viņu, Viņa nopelna dēļ, mums atkal var būt personīgas un tuvas attiecības ar Dievu, caur ticību.
„Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi. Vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu. „ (Jāņa ev. 17:3) Vairums cilvēku „tic” Dievam, pat Sātans Viņam tic. Bet, lai iemantotu pestīšanu, mums ir jāpievēršas Dievam, jāizveido personīgas attiecības ar Viņu caur ticību, jāatstāj un jānovēršas no saviem grēkiem, un jāmācas sekot Viņam. Mums ir jāuzticas Jēzum ticībā, un jāuztic Viņam arī viss, kas mums ir un ko mēs darām. Mēs esam taisnoti Dieva priekšā, kad mēs ticam, ka Jēzus ir samaksājis sodu par mūsu grēkiem, un tāpēc tie ir piedoti. Un ikviens cilvēks var tikt glābts šādā veidā (un tikai šādā veidā), neatkarīgi no tā, kas viņš ir vai ko tas ir izdarījis (Romiešiem 3:22). Bībele māca, ka nav cita ceļa, kā iemantot pestīšanu, kā vienīgi caur Jēzu. Viņš pats saka Jāņa ev. 14:6 „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani”.
Jēzus ir vienīgais ceļš pie Dieva, jo Viņš ir vienīgais, kas ar Savu nāvi ir samaksājis sodu par mūsu grēkiem (Romiešiem 6:23). Neviena cita reliģija nemāca grēka nopietnību un tā seku smagumu. Neviena cita reliģija nespēj piedāvāt to, ko izdarīja Jēzus – Viņš padarīja iespējamu grēciniekiem atkal būt taisniem Dieva priekšā, samaksājot sodu par mūsu grēkiem. Neviens cits no reliģiju dibinātājiem nebija Dieva Dēls, kas piedzima šajā pasaulē kā cilvēks (Jāņa ev. 1:1, 14). Tikai, būdams Dieva Dēls, Viņš varēja samaksāt sodu par mūsu grēkiem. Tikai būdams cilvēks, Jēzus varēja nomirt. Pestīšana ir pieejama tikai caur ticību Jēzum Kristum! „Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.” (Apustuļu darbi 4:12)
Vai tu esi pieņēmis lēmumu sākt ticēt un sekot Kristum pēc tā visa, ko tu šeit izlasīji? Ja tā, tad klikšķini uz pogas „Es šodien pieņēmu Kristu”, kas atrodas zemāk.
English
Vai Jēzus tiešām ir vienīgais ceļš uz Debesīm?
