Jautājums
Vai Jēzus tika sists krustā piektdien? Ja tā, tad kā Viņš varēja pavadīja kapā trīs dienas, ja augšāmcēlās svētdienā? Cik tas ir - trīs dienas?
Atbilde
Diena, kurā Jēzus tika sists krustā, Bībelē nav norādīta. Divi visplašāk uzskatītie viedokļi ir, ka tās bija piektdiena vai trešdiena. Taču daži sintezē (savieno) abu dienu - piektdienas un trešdienas - strīdīgās diskusijas un min ceturtdienu arī kā dienu.
Mt.ev.12:40 Jēzus teica: “Kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija milzu zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls trīs dienas un trīs naktis būs zemes sirdī.” Tie, kuri argumentē, ka krustā sišana notika piektdienā, pamatoti tic, ka kopumā Kristus pavadīja kapā trīs dienas. Jo pirmajā gadsimtā pirmo dienas daļu ebreji uzskatīja kā vienu veselu dienu. Tā kā Jēzus bija kapā daļu no piektdienas, visu sestdienu un daļu no svētdienas, tas var tikt uzskatīts par pilnām trijām dienām. Viens no galvenajiem argumentiem par piektdienu ir atrodams Mk.ev.15:42. Tas saka, ka Jēzus bija sists krustā sabata priekšvakarā. Ja tas bija ik nedēļas sabats, t.i. sestdiena, tad šis fakts norāda uz to, ka krustā sišana notika piektdienā, dienu pirms sabata. Citi argumenti par piektdienu atrodami Mt.ev.16:21 un Lk.ev.9:22. Šie panti saka, ka Jēzus varēja augšāmcelties pēc trijām dienām. Tāpēc Viņam nebija nepieciešams pavadīt kapā pilnas trīs dienas un pilnas trīs naktis. Turpretim daži šos pantus interpretē kā “trešajā dienā,” bet ir arī iebildēji. Un ne visi piekritīs, ka “trešajā dienā” ir labākais veids kā tulkot šos pantus. Turklāt Mk.ev.8:31 ir teikts, ka Jēzus celsies pēc trīs dienām.
Ceturtdienas strīdīgais jautājums paplašina skatījumu uz piektdienu un galvenokārt diskutē pat to, ka starp Kristus apbedīšanu un svētdienas rītu bija pārāk daudz dažādu notikumu. (daži skaita pat līdz 20). Ceturtdienas viedokļa aizstāvji kā sevišķu problēmu uzsver to, ka starp piektdienu un svētdienas rītu ir tikai viena pilna diena, ebreju sabats. Papildu diena vai divas novērš šo problēmu. Ceturtdienas aizstāvji piedāvā šādu pamatojumu: pieņemsim, jūs neesat redzējuši draugu kopš pirmdienas vakara. Nākošā reize, kad jūs satiekat draugu ir ceturtdienas rīts un jūs sakāt: “mēs neesam redzējušies trīs dienas.” Toties tehniski tās ir tikai 60 stundas (2.5 dienas). Ja Jēzus tika sists krustā ceturtdien, tad šis piemērs parāda, kā tas varētu būt trīs dienas.
Toties Trešdienas viedoklis norāda, ka tajā nedēļā tur varēja būt bijušas divas sabata dienas. Pēc pirmā sabata, kas bija krustā sišanas vakars (Mk.ev.15:42; Lk.ev.23:52-54]), sievietes pirka virces. (ņemiet vērā, ka viņas maksāja pēc sabata (Mk.ev.16:1). Trešdienas viedoklis norāda arī uz to, ka šis sabats bija ebreju Lieldienas (Trešā Mozus grāmata 16:29-31, 23:24-32, 39), - svētās un svinamās dienas ne vienmēr iekrita tieši svētdienās. Tās nedēļas otrais sabats varēja būt bijis parastais iknedēļas sabats. Ievērojiet, ka Lk.ev.23:56 Lūkass apraksta sievietes, kuras pirka virces pēc pirmā sabata. Atgriezušās mājās viņas sagatavoja smaržīgās, svaidāmās zāles un pēc tam atpūtās ievērojot sabata noteikumus. (Lk.ev.23:56). Strīdīgais jautājums pastāv par to, ka viņas nevarēja maksāt par vircēm pēc sabata un sagatavot virces pirms sabata. Ja vien tur nebija divi sabati. Paturot prātā faktu, ka tur bija divi sabati un ja Kristus bija sists krustā ceturtdien, tad svētais sabats (ebreju Lieldienas) varēja būt sācies ceturtdienas vakarā un beidzies piektdienas vakarā - iknedēļas sabata sākumā, kas ir sestdiena. Maksājot par vircēm pēc pirmā sabata (ebreju Lieldienas) nozīmē, ka viņas pirka virces sestdienā tā pārkāpjot svētā sabata likumus un noteikumus. Tas nav ticams.
Tādējādi, saskaņā ar trešdienas viedokli vienīgais izskaidrojums, kas nepārkāpj Bībeliskās liecības attiecībā uz sievietēm, kuras pirka virces un saglabā precīzu Mt.ev.12:40 izprašanu ir, ka Kristus tika sists krustā trešdien. Svētā diena (ebreju Lieldienas) bija ceturtdien, sievietes pirka virces (pēc sabata) piektdienā un atgriezušās sagatavoja tās tanī pašā dienā, un atpūtās sestdien, kas bija iknedēļas sabats. Pēc tam aizgādāja svaidāmās, smaržīgās zāles uz Jēzus kapu agrā svētdienas rītā. Jēzus bija apglabāts saulrieta sākumā trešdien, kas jau ir ceturtdiena pēc ebreju kalendāra. Skatoties pēc ebreju kalendāra mums ir ceturtdienas nakts (viena nakts), ceturtdienas diena ( viena diena), piektdienas nakts (viena nakts), piektdienas diena (viena diena), sestdienas nakts ( viena nakts), sestdienas diena ( viena diena). Mēs nezinām tiešu, precīzu laiku, kad Jēzus augšāmcēlās, bet mēs zinām, ka tas bija agri no rīta pirms saullēkta (Jņ.ev.20:1). Marija Magdalēna atnāca pirms rīta gaisma ausa; tādējādi Jēzus varēja būt augšāmcēlies tieši pēc saulrieta sestdienas vakarā, kad saskaņā ar ebreju kalendāru jau ir sākusies jauna diena.
Pieņemot trešdienu par krustā sišanas dienu iespējamā problēma varētu būt tā, ka Jēzus mācekļi ejot uz pilsētiņu Emava (Kristus augšāmcelšanās dienā, Lk.ev.24:13) runājās savā starpā un satikuši Jēzu (nepazīstot viņu, Lk.ev.24:21) stāstīja viņam par Jēzus nogalināšanu: “..un nu jau ir trešā diena, kopš tas viss noticis” (Lk.ev.24:22). No trešdienas līdz svētdienai ir četras dienas. Iespējamais izskaidrojums varētu būt tas, ka pēc ebreju likumiem viņi trešdienas vakaru pēc saulrieta (Jēzus apbedīšanas laiks) jau skaitīja kā ceturtdienu. Tādā gadījumā no ceturtdienas līdz svētdienai ir trīs dienas.
Ievērojot lietu nozīmīgumu nav nemaz tik svarīgi zināt precīzu Kristus apbedīšanas dienu vai laiku. Ja Dievs vēlētos, lai mēs to zinām, Viņš to būtu atklājis. Svarīgi ir vienīgi tas, ka Jēzus mira un cēlās augšā no miroņiem gan fiziski, gan garīgi. Tikpat svarīgs un nozīmīgs ir arī Viņa nāves iemesls - uzņemties sodu, ko visi grēcinieki pelnījuši. Jāņa evaņģēlijā 3:16 un 3:36 Jānis mums paziņo priecīgu vēsti:- ticot Viņam mēs iemantojam mūžīgo dzīvību. Tā ir vienīgā un īstā patiesība, tāpēc nav nozīmes tam, kurā dienā Jēzus tika sists krustā.
English
Vai Jēzus tika sists krustā piektdien? Ja tā, tad kā Viņš varēja pavadīja kapā trīs dienas, ja augšāmcēlās svētdienā? Cik tas ir - trīs dienas?
