Jautājums
Ko saka Bībele par karmu?
Atbilde
Karma ir teoloģisks jēdziens un atrodams Budisma un Hinduisma reliģijās. Tā saka, ka tagadējā cilvēka dzīve uz zemes ietekmē viņa nākošo dzīvi pēc pāriemiesošanās. Ja cilvēks nav egoistisks, bet gan laipns un svēts visas savas šīs dzīves laikā, tad viņam tiks atmaksāts un viņš iemiesosies jaunā ķermenī saņemot labu dzīvi. Bet, ja cilvēks dzīvo egoistisku, ļaunuma pilnu dzīvi, tad viņš arī pāriemiesosies, bet nesaņems patīkamu un labu dzīvi. Citiem vārdiem sakot – tagadējā dzīvē cilvēks ir saņēmis to, ko sējis pagājušajā dzīvē. Karma ir balstīta uz teoloģisko ticību par pāriemiesošanos. Bībele visā pilnībā noraida pāriemiesošanos; tā nekādā veidā neatbalsta karmas priekšstatu.
Vēstulē Ebrejiem 9:27 varam lasīt: ”Tāpat kā cilvēkiem ir nolikts mirt tikai vienreiz, un pēc tam tiesa.” Šis Bībeles pants norāda uz diviem galvenajiem punktiem. Tas noliedz pāriemiesošanās iespējamību un pašu karmu. Pirmkārt, tas saka, ka cilvēkam ir ”lemts mirt tikai vienreiz.” Cilvēks dzimst vienreiz un mirst vienreiz. Nepastāv bezgalīgs dzīves un nāves aplis un pārdzimšana – teorija, kas raksturīga pāriemiesošanās idejai. Otrkārt, tas saka, ka pēc nāves ”visi tiks tiesāti.” Nepastāv tāda lieta kā otrā izdevība, tāpat kā nepastāv pāriemiesošanās un karma ar iespēju uz otru, labāku dzīvi. Visi cilvēki saņem vienu vienīgo iespēju dzīvot saskaņā ar Dieva plānu un tas arī ir viss.
Bībele runā diezgan daudz par ”sēšanu un pļaušanu.” Ījaba grāmatā 4:8 ir teikts: ”...tie, kas nelaimei vagu dzinuši un kas varas darbus sējuši, tie tos dabūjuši arī pļaut.” Psalmā 126:5 ir teikts: ”Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus.” Lk.ev.12:24 ir teikts: ”Vērojiet kraukļus! Viņi nesēj un nepļauj, tiem nav ne klēts, ne šķūņa, bet Dievs tos uztur. Cik daudz vērtīgāki par tiem esat jūs?” Katrā no šiem trim gadījumiem, kā arī visās citās atsauksmēs par sēšanu un pļaušanu ir norādīts, ka atmaksu par savām rīcībām cilvēki saņem šinī dzīvē. Nepastāv kaut kāda cita nākotnes perspektīva. Darbība tiek veikta tagad un visas norādes saka ļoti skaidri, ka ievācamā raža vienmēr būs proporcionāla, atbilstoša cilvēka rīcībai un uzvedībai. Turklāt tas, ko cilvēks būs sējis šinī dzīvē iespaidos viņa atmaksu vai sodu dzīvē pēc nāves.
Dzīve pēc nāves nav pārdzimšana vai pāriemiesošanās kādā citā ķermenī šeit uz zemes. Dzīve pēc nāves ir vai nu mūžīgais sods ellē (Mt.ev.25:46) vai arī mūžīgā dzīve debesīs kopā ar Jēzu, kas mira, lai mēs visi varētu būt kopā ar Viņu. Mums visiem jākoncentrējas uz šo, tik ļoti svarīgo aspektu laikā, kamēr atrodamies šeit uz zemes. Apustulis Pāvils vēstulē Galatiešiem 6:8-9 rakstīja: ”Kas sēj savā miesā, tas no miesas pļaus postu, bet, kas sēj Garā, no Gara pļaus mūžīgo dzīvību. Darīsim labu nepagurdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja vien nepadosimies.”
Nobeigumā, mums visiem jāatceras, ka Jēzus nāve pie krusta dod iespēju vākt ražu mūžīgai dzīvei un to, ka tā ir ticība Jēzum, kas dod mūžīgo dzīvi. Ef.2:8-9 saka: ”Jo žēlastībā jūs esat izglābti caur ticību, tas nenāk no jums, tā ir Dieva dāvana, tas nav arī no darbiem, lai kāds nesāk dižoties.” Tādējādi redzam ļoti skaidri, ka pāriemiesošanās jēdziens un karma nav savienojami ar Bībeles mācību par dzīvi, nāvi un sēšanu/ pļaušanu attiecībā uz nākošo dzīvi.
English
Ko saka Bībele par karmu?
