Jautājums
Ko saka Bībele par Kristiešiem, kas vēlas aizņemties? Vai Kristietim vajadzētu aizņemties vai aizdot naudu?
Atbilde
Vēstulē Rom.13:8 Pāvels pavēl, lai neesam neviens nevienam neko parādā kā vienīgi mīlestību un tas ir spēcīgs atgādinājums par Dieva nepatiku pret visām parādu formām, it īpaši, kas nav maksāti laikā (arī Ps.37:21). Tajā pašā laikā Bībele nedod skaidras norādes par to, ka būtu jāaizliedz jebkāda parādu forma. Bībele skaidri brīdina neko neņemt uz parāda un cildina šķīstības labo īpašību - vadīt dzīvi izsargājoties no parādiem. Bībelei ir skarbi vārdi nosodot kreditorus, bet tomēr tie netiesā aizņēmējus.
Daži cilvēki apšauba jebkādu procentu iekasēšanu no kredīta, bet daudzos Bībeles pantos mēs redzam, ka taisnīga procentu piedzīšana ir pieņemama (Sak.gr.28:8; Mt.ev.25:27). Senajā Izraēlā likumi aizliedza ņemt procentus no tiem, kas bija nabadzīgi (3.Moz.gr.25:35-38). Šiem likumiem bija daudzas sociālas, finansiālas un garīgas saistības, bet šie likumi ir vērti, lai tos pieminētu. Pirmkārt, šie likumi bija domāti, lai neviltoti un patiesi palīdzētu nabagajiem nepadarot to stāvokli vēl ļaunāku. Tas jau bija pietiekami slikti iekrist nabadzībā un tas varētu būt ļoti pazemojoši prasīt pēc vēl lielākas palīdzības. Ja nabadzīgai personai pie kredīta atmaksas vēl pievienotu iznīcinošos procentus, tad pienākums atmaksājot parādu būtu nepanesams un nospiedošs kā sakarā palīdzība būtu vairāk sāpīga nekā palīdzoša.
Otrkārt, likumi mācīja svarīgu garīgo mācību. Agrākajos laikos aizdevējs, kurš nepiedzina procentus no nabagiem tādējādi izrādīja žēlsirdības žestu. Aizdevējs varēja pazaudēt vai neko neiegūt no aizdotās naudas. Tomēr tas bija drošs un redzams veids kā pateikties Dievam par Viņa izrādīto žēlastību nepieprasot ”procentus” no cilvēkiem, bet gan izrādot pār tiem nebeidzamu žēlastību. Tieši tāpat kā Dievs žēlsirdīgi izveda Izraēliešus no Ēģiptes, kad viņi bija nekas vairāk kā beznaudas vergi un iedeva viņiem pašiem savu zemi (3.Moz.gr.25:38), tāpat arī Dievs vēlas, lai tie, kam ir iespēja, palīdzētu saviem nabadzīgajiem līdzcilvēkiem.
Kristieši ir līdzīgā situācijā. Jēzus dzīve, nāve un augšāmcelšanās ir samaksājusi Dievam par mūsu grēkiem. Katrā situācijā, kad vien ir iespējams, mums jāpalīdz līdzcilvēkiem, kuri nokļuvuši spiedošā situācijā ar tādiem aizdevumiem, kas nesaasinātu viņu problēmu vēl vairāk. Jēzus ir devis mums līdzību par diviem aizdevējiem un viņu attieksmi attiecībā uz piedošanu (Mt.ev.18:23:35).
Bībelē nav īpaši uzsvērts, ka nedrīkst aizņemties vispār, tomēr tā neatbalsta finansiālus aizņēmumus. Bībeles gudrība māca, ka aizņemties naudu nav pareizi. Parāds galu galā padara aizņēmēju par vergu tam, no kā ir aizņemta nauda. Tajā pašā laikā dažās situācijās iekrišana parādos ir ”nepieciešams ļaunums,” bet, kamēr vien ar naudu apietās gudri un maksājumi ir veikti laicīgi, Kristieši drīkst ņemt parādu. Bet parāda nastu vajadzētu sev uzvelt tikai absolūtā nepieciešamības gadījumā.
English
Ko saka Bībele par Kristiešiem, kas vēlas aizņemties? Vai Kristietim vajadzētu aizņemties vai aizdot naudu?
