Jautājums
Kāds ir Kristiešu uzskats par pensijas gadiem?
Atbilde
Pietuvojoties pensijas gadiem Kristieši parasti jautā, ko darīt šinī laika periodā. Vai Kristieši aizejot pensijā atstāj arī Kristīgo kalpošanu? Kā Kristiešiem vajadzētu uztvert pensijā aiziešanu?
- Lai arī Bībelē nekas nav teikts par to, ka sasniedzot noteiktu vecumu personai jāpārstāj strādāt, tomēr ir Levietiešu piemēri par darba pārtraukšanu tempļa celšanas laikā. 4.Moz.gr. levitiešu vīriešiem bija noteikts vecums, kad drīkstēja strādāt pie šā tempļa celšanas – 25-50 gadiem. Pēc 50 gadiem viņiem darbs bija jāpārtrauc. Viņi drīkstēja ‘’palīdzēt saviem brāļiem,’’ bet nedrīkstēja turpināt strādāt (4.Moz.gr.8:24-26).
- Tātad, ja mēs atstājam savu darbu un aizejam pensijā (pat no ‘’pilna Kristietīgās kalpošanas ‘’ laika), mums nekad nedrīkst aiziet pensijā un pārstāt kalpot Tam Kungam. Drīkst mainīties tikai veids kā Viņam kalpojam. Lūkas evaņģēlijā 2:25-38 ir piemērs par diviem, ļoti veciem cilvēkiem (Saimonu un Annu), kuri neskatoties uz savu vecumu kalpoja Tam Kungam no visas sirds. Anna bija atraitne, kura kalpoja Templī dienu un nakti lūdzoties un gavējot. Otrajā vēstulē Titam varam lasīt, ka vecākiem vīriem un sievām jāmāca jaunāki vīrieši un sievietes kā dzīvot.
- Neviena cilvēka pensijas gadi nebūtu jāpavada dīkā vai izpriecās. Pāvils saka, ka atraitne, kura dzīvo tikai sava prieka pēc jau ir mirusi, pat ja fiziski ir dzīva (1.Tim.5:6). Pretēji Bībelē teiktajam daudzi pensionāri (ja ir spējīgi) uzskata, ka šie gadi ir domāti ‘’izpriecām’’ un tikai. Tas nenozīmē, ka pensionārs nedrīkst izbaudīt golfa spēli, sabiedriskās aktivitātes vai sagādāt sev kādu citu prieku. Tomēr visas šīs nodarbes nedrīkstētu būt pirmajā vietā. Nekādā vecuma posmā.
- Otrajā vēstulē Korintiešiem 12:14 ir rakstīts, ka vecākiem ir jākrāj priekš bērniem. Tomēr, par “mantu krāšanu” daudz svarīgāks ir garīgais mantojums, kurš tiek nodots bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem. Paaudžu pēcnācēji tiek ietekmēti caur ģimenes vecāko ‘’vīru’’ vai ‘’sieviešu’’ lūgšanām. Iespējams, ka lūgšana ir viena no ražīgākajām kalpošanas formām visiem tiem, kuri aizgājuši pensijā.
Kristietis nekad neaiziet pensijā no kalpošanas Kristum darba; viņš tikai maina darba vietas adresi. Kopsummā, aiziešana pensijā var mainīt dzīvi, bet nevar mainīt pensionāra attieksmi un kalpošanu Tam Kungam. Bieži vien tie ir ‘’pensionāri – svētie’’, kuri pēc mūža ilgas būšanas kopā ar Dievu, ir spējīgi nest patiesību par Dieva Vārdu ar to, kā Dievs ir darbojies viņu dzīvēs. Šī lūgšana, atrodama Psalmos būtu vienmēr jābūt arī mūsu lūgšanai: ‘’Dievs, nepamet mani līdz sirmam vecumam, lai es izstāstu par Tavu stipro elkoni nākamai audzei un Tavu spēku visiem, kas nāks!’’ (Psalmi 71:18).
English
Kāds ir Kristiešu uzskats par pensijas gadiem?
