Jautājums
Vai Kristiešiem jābūt iecietīgiem/ tolerantiem pret citu cilvēku reliģiskajām ticībām?
Atbilde
Mūsu ”iecietības” laikmetā morālais relatīvisms (Uzskats, mācība, ka visas cilvēka iegūtās atziņas neizbēgami ir relatīvas un subjektīvas) ir uzbāzīgi piedāvāts kā augstākā vērtība un spēks. Relatīvisms saka, ka katrai filozofijai, idejai un ticības sistēmai ir vienāda vērtība, kas ir vienādi jārespektē. Tas, kurš atbalsta vienu ticības sistēmu vairāk nekā citu - vai pat vēl ļaunāk – pretendē uz to, ka zina absolūto patiesību ir uzskatīts par aprobežotu, nezinošu vai pat fanātisku.
Protams, reliģiju dažādība rada savstarpēji viena otru izslēdzošas prasības un relatīvisms, loģiski, nav spējīgs samierināt un nogludināt atklātās pretrunas. Piemēram, Bībele paziņo, ka cilvēki mirst tikai vienreiz: ”Tāpat kā cilvēkiem ir nolikts mirt tikai vienreiz, un pēc tam tiesa” (Ebr.9:27). Tajā pašā laikā dažas no austrumu reliģijām māca pāriemiesošanos. Tātad, vai mēs mirstam vienu, vai vairākas reizes? Vienlaikus abas mācības nevar būt patiesas. Būtībā relatīvisms pārdefinē patiesību kārtībā, lai radītu paradoksālu pasauli un tādējādi atļauj pastāvēt daudzkārtīgai, pretrunīgai ”patiesībai.”
Jēzus teica: ”ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens nenāk pie Tēva kā vien caur Mani” (Jņ.ev.14:6). Kristietis pieņem Patiesību ne tikai kā jēdzienu vai priekšstatu, bet gan kā Personu. Šī Patiesības atzīšana noliek Kristieti zināmā attālumā no tā sauktās mūsdienu ”progresīvās domāšanas.” Kristietis ir publiski atzinis, ka Jēzus ir augšāmcēlies no nāves (Rom.10:9-10). Ja viņš tiešām tic, ka pastāv atdzimšana, tad kā gan viņš var domāt progresīvi un uztraukties par neticīgo apgalvojumu, ka Jēzus nekad necelsies atkal? Ja Kristietis noliegtu skaidro Dieva Vārda mācību, tad tā būtu tieša Dieva nodevība.
Ievērojiet, līdz šim mēs savos piemēros citējām ticības pamatus. Dažas lietas (kā Kristus fiziska augšāmcelšanās) nav apspriežamas. Citas lietas varētu būt atvērtas debatēm. Piemēram – kurš bija tas, kas rakstīja vēstuli Ebrejiem; vai arī, kas bija Pāvila ”dzelonis miesā?” Tomēr mums vajadzētu izvairīties tapt ievilinātiem diskusiju muklājā par mazāk svarīgiem jautājumiem (2.Tim.2:23; Tit.3:9).
Ja tomēr rodas strīds vai vienkārši dialogs par prominentām (izcils, ievērojams, nozīmīgs) mācībām, Kristietim vajadzētu būt savaldīgam, atturīgam un izrādīt cieņu. Viena lieta ir nepiekrist kādai pozīcijai; gluži cita lieta ir nonicināt personu. Mums jāturas pie Patiesības, jāizrāda līdzjūtība un sapratne pret tiem, kas uzdod jautājumus. Tāpat kā Jēzus, mums jābūt žēlastības un patiesības pilniem (Jņ.ev.1:14). Pēteris saka, ka mums vienmēr jātiecas panākt līdzsvaru starp atbildi un pazemību: ”esiet vienmēr gatavi atbildēt ikvienam, kas prasa jums paskaidrojumu par cerību, kas mīt jūsos” (1.Pēt.3:15).
English
Vai Kristiešiem jābūt iecietīgiem/ tolerantiem pret citu cilvēku reliģiskajām ticībām?
