Jautājums
Kas ir Kristiešu zinātne?
Atbilde
Kristīgās zinātnes mācību uzsāka Mērija Beikere-Edija (Mary Baker Eddy – 1821 - 1910) tā sagatavojot ceļu jaunām idejām par garīgumu un veselību. Iedvesmota caur personīgo izveseļošanos, kas notika 1866.gadā, viņa pievērsās Bībeles studijām un veltīja tam vairākus gadus pavadot laiku lūgšanās un dažādu ārstniecisko metožu izmeklēšanā. Šo studiju rezultātā 1879.g., radās dziedinošā sistēma, kurai viņa deva nosaukumu ”Kristīgā zinātne.” Viņas grāmata ”Zinātne un Veselība ar norādi uz Svētajiem Rakstiem” (Science and Health with Key to the Scriptures) bija atklāsme jaunai sapratnei par prāta - ķermeņa - gara savienojumu. Neatlaidīgi turpinot aizsākto viņa nodibināja skolu, baznīcu, izdevējdarbības uzņēmumu un laida klajā respektablu avīzi ”Kristiešu Zinātnes Monitors.” Saskatot līdzību ar vairākām citām grupām daudzi ticēja, ka Kristīgā zinātne ir ne – Kristiešu kults.
Kristīgā zinātne māca, ka Dievs – it visa Tēvs/ Māte – ir viscaur labs un pilns garīguma; māca to, ka viss Dieva radītais, ieskaitot katras personas īsto dabu, ir nevainojama garīgā līdzība jeb dievišķā attēls. Kopš visa Dieva radība ir laba, tādi ļaunumi kā slimība, nāve un grēks nevar būt daļa no fundamentālās, pamata realitātes. Drīzāk, šie ļaunumi ir rezultāts dzīvošanai nošķirtībā no Dieva. Lūgšanas ir galvenais veids kā tuvoties Dievam un ārstēt cilvēku slimības. Šis atšķiras no Bībeles mācības, kurā teikts, ka cilvēks jau piedzimst grēkā, kas iemantots no Ādama un šis grēks ir tas, kas nošķir cilvēku no Dieva. Bez Dieva glābjošās žēlastības caur Kristus nāvi pie krusta mēs nekad nevarētu tapt dziedēti no galvenās un maksimālās slimības – grēka.
Tā vietā, lai mācītu, ka Jēzus dziedē mūsu garīgās slimības (Jes.gr.53:5) viņi redz Jēzus kalpošanu kā savu pašu ārstējošo paradigmu ticot, ka demonstrē dziedināšanas svarīgumu attiecībā uz pestīšanu. Kristīgās zinātnes piekritēji ikdienu lūdzas pēc dziļākas sapratnes par Dievu un Viņa mīlestību, un to pieredzot palīdz citiem pieredzēt harmonizējošus, dziedinošus efektus.
Lielākā daļa Kristīgās zinātnes piekritēju dod priekšroku garīgajai dziedināšanai un rezultātā tam medicīnisko ārstēšanu aizstāj ar lūgšanām. Valdības autoritātes ir mēģinājušas apstādināt šo praksi, it īpaši, kad medicīniskā iejaukšanās ir bijusi liegta bērniem. Tomēr, baznīcas politika neļauj iejaukties valdībai un darbības plāns norādot uz veselības aprūpes jautājumiem ir tāds pats.
Kristīgās zinātnes dalībnieki nenotur dievkalpojumus, bet gan drīzāk Bībele, Zinātne un Veselība kopā darbojas kā mācītāji un sludinātāji. Bībeles stundas tiek pasniegtas ik dienu. Katrā vietējā sapulcē, svētdienās, šos rakstus lasa skaļi divi izvēlēti locekļi, parasti bez īpašas izglītības. Kristīgās zinātnes baznīcas notur arī iknedēļas sapulces, kurās draudzes locekļi liecina par izveseļošanos un atjaunošanās pieredzēm.
No visiem Kristīgajiem kultiem, kādi vien eksistē ”Kristīgā Zinātne” ir visneprecīzākā un nepareizākā. Kristīgā Zinātne nav ne Kristieši, ne arī zinātne. Kristīgā Zinātne noliedz visas galvenās patiesības, kas veido sistēmu ”Kristietība.” Būtībā Kristiešu Zinātne ir pretēja zinātnei un norāda uz mistisku jaunā laikmeta garīgumu kā ceļu uz fizisko un garīgo dziedināšanu. Kristiešu Zinātni jāatpazīst un jānoraida kā anti, pret Kristiešu kultu pilnīgi visos tās punktos.
English
Kas ir Kristiešu zinātne?
