Jautājums
Ko saka Bībele par nāves/ galējo sodu?
Atbilde
Vecajā Testamentā nāves sods bija atļauts par daudziem un dažādiem pārkāpumiem: slepkavību (2.Moz.gr.21:12), cilvēka nolaupīšanu (2.Moz.gr.21:16), brutalitāti/ dzīvnieciskumu (2.Moz.gr.22;19), laulības pārkāpšanu (3.Moz.gr.20:10), homoseksuālismu (3.Moz.gr.20:13), par viltus pravietošanu (5.Moz.gr.13:5), prostitūciju un izvarošanu (5.Moz.gr.22:4) un dažādiem citiem noziegumiem. Tomēr Dievs bieži vien izrādīja žēlsirdību, kad soda laiks bija pienācis. Dāvids izdarīja laulības pārkāpuma un slepkavības grēku, tomēr Dievs nepieprasīja viņa nāvi (2.Sam.11:1-5, 14-17; 2.Sam.12:13). Galu galā katrs mūsu izdarītais grēks varētu pieprasīt nāves sodu, jo grēka alga ir nāve (Rom.6:23). Lai slava Dievam, Viņš demonstrē Savu mīlestību pār mums nenosodot mūs, kā esam to pelnījuši (Rom.5:8).
Kad Farizieši pieveda Jēzus priekšā sievieti, kura bija izdarījusi laulības pārkāpuma grēku un jautāja Viņam - vai šo sievieti jānomētā ar akmeņiem? - Viņš atbildēja: ”Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!” (Jņ.ev.8:7) Šis nenozīmē, ka Jēzus noraidīja nāves jeb galējo sodu visos gadījumos. Jēzus vienkārši atklāja jeb parādīja Fariziešu liekulību. Farizieši ar dažādām viltībām mēģināja izaicināt Jēzu tā, lai atbildot Viņš lauztu un pārkāptu Vecā Testamenta likumus; viņi absolūti nebija norūpējušies par to nabaga sievieti, kuru it kā vajadzēja nomētāt ar akmeņiem (kur bija tas laulības pārkāpumā pieķertais vīrietis?) Vienīgi Dievs un tikai Viņš ir tas, kas ieviesa nāves sodu - ”Kas cilvēka asinis izlej, tā asinis izlies cilvēks, jo pēc Dieva tēla viņš cilvēku taisīja!” (1.Moz.gr.9:6). Un tikai Viņš var tiesāt un sodīt. Jēzus varēja atbalstīt nāves sodu dažos gadījumos, bet Jēzus arī izrādīja žēlsirdību, kad nāves soda laiks bija pienācis (Jņ.ev.8:1-11). Apustulis Pāvils noteikti atpazina un apzinājās valdības varu apsūdzēt un notiesāt ar nāves grēku, ja vien tas ir atbilstošs (Rom.13:1-7).
Kā Kristietim būtu jāskatās uz nāves sodu? Pirmkārt mums jāatceras, ka Dievs ieviesa nāves sodu caur Savu Vārdu; tas būtu ļoti iedomīgi no mūsu puses domāt, ka mēs varētu ieviest augstāku standartu. Dievs ir visaugstākais standarts pāri visam; Viņš ir perfekts. Šis standarts attiecas ne tikai uz mums, bet gan arī uz Viņu Pašu. Tāpēc, Viņš mīl līdz bezgalīgai pakāpei. Bet mēs redzam arī to, ka tāpat arī Viņa dusmas var sasniegt bezgalības pakāpi, tomēr tas viss ir uzturēts perfektā līdzsvarā.
Otrkārt, mums jāatzīst, ka Dievs valdībai ir devis autoritāti noteikt un pielietot nāves sodu, kad tas ir piemērots (1.Moz.gr.9:6; Rom.13:1-7). Tas absolūti nav saskaņā ar Bībeli uzstāt un apgalvot, ka Dievs visos gadījumos pretojas nāves sodam vai neatbalsta nāves sodu. Kristiešiem nekad nevajadzētu priecāties, ja nāves sods ir pielietots, bet tajā pašā laikā Kristiešiem nevajadzētu sacelties pret valdības tiesībām izpildīt nāves sodu kādam, kas ir padarījis ļaunu noziegumu.
English
Ko saka Bībele par nāves/ galējo sodu?
