settings icon
share icon
Jautājums

Kura diena ir Sabata diena- sestdiena vai svētdiena? Vai Kristiešiem jāievēro Sabats?

Atbilde


Bieži ir uzstāts, ka Sabatu (Izcelsme- senebreju- atpūsties) ”Dievs ieviesa Ēdenē” attiecībā uz saikni starp radīšanu un atpūtu, kas aprakstīts 2.Moz.gr.20:11. Lai arī Dievs atpūtās septītajā dienā pēc visa Sava darba (1.Moz.gr.2:3), tomēr tas nebija norādīts kā likums, kas jāievēro, līdz pat tam brīdim, kad Izraēlas bērni atstāja Ēģipti. Sākot ar Ādamu līdz pat Mozus laikiem Svētie Raksti netika runājuši par vajadzību ievērot Sabatu.

Dieva Vārds saka gluži skaidri, ka Sabata ievērošana bija īpaša zīme starp Dievu un Izraēlu. ”Lai Izraēla dēli ievēro Sabatu, lai tur to uz paaudzēm kā mūžīgu derību! Tā ir zīme starp mani un Izraēla dēliem uz mūžu, jo sešās dienās Kungs darināja debesis un zemi, bet septītajā dienā Viņš mitējās un atpūtās” (Mozus 2.gr. 31:16-17).

5.Mozus gr. piektajā nodaļā Mozus atgādina no jauna 10 baušļus priekš nākošajām Izraēlas paaudzēm. Šinī pašā nodaļā pantos 12-14 Mozus dod komandu ievērot Sabatu un tūlīt pat aiz tā, pantā 15, viņš izskaidro iemeslu: ”Atceries, ka tu biji vergs Ēģiptes zemē un ka Kungs, tavs Dievs, izveda tevi no turienes ar stipru roku un izstieptu elkoni, un tādēļ Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis ievērot Sabatu” (5.Mozus gr. 5:15).

Norādot uz Sabatu Dieva nodoms nebija likt Izraēliešiem atcerēties pasaules radīšanu, bet gan vienmēr atcerēties vergošanas laiku Ēģiptē un to, kā Tas Kungs viņus izglāba. Paskatieties uz Sabata noteikumiem - persona, kura bija pakļauta Sabata noteikumiem nedrīkstēja iziet no mājām (2.Mozus gr. 16:29), nedrīkstēja kurināt uguni apmešanās vietās (2.Mozus gr.35:3), nedrīkstēja strādāt ne pašiem, ne citiem ļaut strādāt (5.Mozus gr. 5:14). Pārkāpjot Sabata noteikumus sods bija nāve (2.Mozus gr 31:15; 4.Mozus gr. 15:32-35).

Jaunā Testamenta izpēte norāda uz četrām svarīgām lietām: 1) Katru reizi, kad Kristus parādās atdzimis, minētā diena vienmēr ir pirmā nedēļas diena (Mateja ev.28:1,9,10; Marka ev.16:9; Lūkasa ev.24:1,13,15; Jāņa ev.20:19,26). 2) Apustuļu darbos Sabats ir minēts tikai vienu reizi caur atklāsmi un tas attiecās uz jūdu evaņģēlistu mērķiem, un darbības vieta parasti atradās sinagogā (Apustuļu darbu 13-18 nodaļas). Pāvils rakstīja: ”Jūdiem esmu tapis kā jūds, lai mantotu jūdus” (1.Kor.9:20). Pāvils devās uz sinagogām nevis lai dibinātu draudzību un mācītu zīmes, bet gan lai pārliecinātu un glābtu pazudušo. 3) Ar brīdi, kad Pāvils paziņoja: ”no šī brīža es iešu pie pagāniem” t.i. ne ebrejiem, (Apustuļu darbi 18:6) Sabats vairs nav minēts. 4) Tā vietā, lai ierosinātu stingru Sabata dienas ievērošanu, Jaunais Testaments netieši norāda uz pretējo (ieskaitot vienu iebildumu norādītu uz augšminēto 3. punktu, atrastu vēstulē Kol.2:16).

Paraugoties vēl tuvāk uz 4. punktu saprotam, ka Jaunā Testamenta ticīgajiem nav uzlikts pienākums ievērot Sabatu; kā arī redzam, ka ideja par svētdienu kā ”Kristiešu Sabatu” ir pat nebībeliska. Kā jau teikts iepriekš, Sabats ir pieminēts tikai vienu reizi, kad Pāvils pievērsa uzmanību pagāniem. ”Tad nu lai neviens jūs netiesā par ēdienu un dzērienu un par attieksmi pret svinamām dienām vai jaunmēness svētkiem vai sabatu – tas viss ir kā nākamības ēna, bet pati nākamība jau ir atrodama Kristū” (Kol.2:16-17). Jūdu Sabats tika likvidēts ar Kristus pienaglošanu pie krusta – ”Dievs izdzēsa parādrakstu un to iznīcināja, pienaglodams pie krusta” (Kol.2:14).

Jaunajā Testamentā šī ideja ir apgalvota atkārtoti. ”Dažs spriež, ka viena diena ir pārāka par otru, cits – ka visas dienas vienādas. Lai ikviens paliek pie sava ieskata. Tas, kas ievēro kādu dienu īpaši, to svin Kungam par godu, arī tas, kas ēd, to dara Kungam par godu, jo viņš pateicas Dievam. Un arī tas, kas visu neēd, atturas Kungam par godu un pateicas Dievam” (Rom.14:5-6). ”Bet tagad, kad jūs esat atzinuši Dievu; pareizāk gan, kad dievs jūs ir atzinis, - kā tad jūs atkal pievēršaties nespēcīgajiem un nabadzīgajiem pirmspēkiem un no jauna gribat ļaut tiem sevi paverdzināt?” (Galatiešiem 4:9-10).

Tomēr daži uzskata, ka sestdiena bija pārmainīta uz svētdienu pēc imperatora Konstantīna (mūsu ēras 321 gadā) pavēles. Kurā dienā agrā baznīca sanāca kopā uz dievkalpojumiem? Svētie Raksti nekad nepiemin Sabatu (sestdienas), kad ticīgie sanāca kopā sadraudzībai un pielūgsmei. Tomēr dažos pantos ir skaidri pateikts, ka tā bija nedēļas pirmā diena. Piemēram, Apustuļu darbos 20:7 ir teikts: ”Ikkatras nedēļas pirmajā dienā ikviens no saviem iekrājumiem lai noliek tik, cik viņš var atļauties.” Tā kā Pāvils naudas ziedošanu apzīmē kā kalpošanu (2.Korintiešiem 9:12), šī kolekcionēšana bija jābūt saistīta ar Kristiešu svētdienas dievkalpojumu. Vēsturiski, jau kopš pirmā gadsimta, uz kalpošanu Kristieši sanāca kopā svētdienās, bet ne sestdienās.

Sabats bija dots Izraēlai, bet ne baznīcai. Sabats joprojām ir sestdienās, bet ne svētdienās un nekad nav bijis mainīts. Sabats ir daļa no Vecā Testamenta likumiem un Kristieši ir brīvi no Sabata jūga (Galatiešiem 4:1-26; Romiešiem 6:14). Kristiešiem nav nepieciešams ievērot Sabatu ne sestdienā, ne svētdienā. Pirmajā nedēļas dienā, svētdienā, Tā Kunga dienā (Atklāsmes gr. 1-10) svinam Jauno Radīšanu kopā ar Kristu kā mūsu augšāmcēlušos vadoni. Mums nav uzdots pildīt Mozaisko Sabata - atpūtas pavēli, bet gan sekot atdzimušajam Kristum - kalpojot. Apustulis Pāvils teica, ka katram Kristietim individuāli jāizlemj, ievērot Sabata dienu, vai nē. ” Dažs spriež, ka viena diena ir pārāka par otru, cits – ka visas dienas vienādas. Lai ikviens paliek pie sava ieskata” (Romiešiem 14:5). Mums jākalpo Dievam katru dienu, ne tikai sestdienās vai svētdienās.

English



Atpakaļ uz latvisko versiju

Kura diena ir Sabata diena- sestdiena vai svētdiena? Vai Kristiešiem jāievēro Sabats?
Kopīgojiet šo lapu: Facebook icon Twitter icon Pinterest icon Email icon
© Copyright Got Questions Ministries